Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā, ka SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis piena naudas izmaksāšanu kooperatīvam Trikāta KS, š.g. aprīlī tika pieņemts lēmums pārtraukt piena piegādi SIA Latvijas Piens un meklēt citas noieta iespējas. Gan tieši, gan netieši tika uzrunāti lielākie piena pārstrādātāji mūsu valstī, bet par mūsu pienu nav intereses.

Tas skaidrojams ar to, ka šobrīd Baltijas reģionam ir lielākas problēmas ar produkcijas realizāciju nekā Eiropā un pasaulē kopumā. Saruna visbiežāk nemaz nenonāk līdz cenai, jo piens vienkārši nav nepieciešams. Līdzīga situācija ir arī citiem piena kooperatīviem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, šobrīd Trikāta KS pārdod pienu vairākiem uzpircējiem, kas to tālāk realizē Polijā. Attēlā redzamā krava tika pārdota Vācijas uzņēmumam, un Trikātai jau pēc līguma noslēgšanas tiek paziņota valsts un pilsēta, uz kuru piens jāpiegādā. Lai arī konkrētais tirdzniecības uzņēmums plaši darbojas ne tikai Rietumeiropā, bet arī Baltijas valstīs, arī viņi šobrīd neatrod pircējus Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā, tāpēc piens tiek vests uz Poliju.

Attiecībā uz lasītāja vēstulē minēto informāciju par mani personīgi, vēlos uzsvērt, ka Trikāta KS parāds par piegādāto pienu pret man piederošo z/s Pilslejas ir 362 000 EUR. Mans tēvs Jānis Krievārs mira 2001.gadā, tolaik z/s Pilslejas bija 15 govis. Es atgriezos Latvijā un pārņēmu ģimenes uzņēmuma darbību. Ģimenei nekad nav bijušas divas lopkopības saimniecības.

Kooperatīvam Trikāta piederošā AS Trikātas siers ieguva Krievijas sertifikātu 2009.gadā un intensīvi attīstīja Krievijas tirgu, strādājot ar trim distributoriem, iegūstot zelta medaļas Maskavas pārtikas izstādēs.. Lai arī ražošanas pašizmaksa vecajā Trikātas rūpnīcā bija ļoti augsta, tika izlemts turpināt ražot Krievijas tirgum, lai paplašinātu tirgu jaunceļamajai rūpnīcai Latvijas Piens.

2010-2012. gadā nekas neliecināja, ka gaidāmas problēmas ar Krievijas sertifikāciju, ko šajā laikā gaidīja vairāk nekā 20 Latvijas pārtikas uzņēmumi. No Krievijas tirgus Trikātas siers aizgāja 2013. gada vasarā, kad mainījās situācija un Krievijas sertifikācija tika atlikta visiem Latvijas rindā esošajiem.

Krievijas noteiktais embargo ietekmēja visu Baltijas piena nozari, Somiju un Poliju, jo reģionā palika pāri gandrīz puse saražotā piena, bet galvenais eksports - Krievijas un Holandes sieri - iedragāja situāciju Baltijas tirgū un arīEiropā.

* Atbilde saistībā ar Pietiek lasītāja publikāciju.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...