Iesaki rakstu: 
Labdien, liberālie un konservatīvie spēki! Nesenais Tvnet raksts lika aizdomāties par kārtējo divkosību, atgādinot, ka LGBT cilvēki ir dažādās profesijās mums visapkārt un “var būt kāds, kuru tik ļoti nīsti komentāros”.
Kas gan pēc TVnet definīcijas ir cilvēku nīdēji – atklāti un agresīvi homofobi, kādu patiešām netrūkst anonīmajā vidē (bet reālajā dzīvē diezgan nevainīgi), vai jebkurš cilvēks, kurš atļaujas kritizēt vienu vai otru LGBT cilvēku rīcību vai pašu ideoloģiju (konservatīvie spēki)? Izskatās, ka pēc Tvnet domām cilvēku nīdēji būs abi, jo ar savu rīcību un kritiku sāpina šīs nelielās sabiedrības grupas pārstāvjus.
Bet vai tiešām LGBT cilvēki ir tik nevainojami, ka nekad neizpelnīsies kritiku? Nē – neviens nav perfekts, un visi kādreiz mēdzam kļūdīties. Ja tomēr pēc TVnet domām kritizēt citu cilvēku vispār ir slikti, jo tas otru sāpina, tad tie, kuri atļausies kritizēt mani, pēc TVnet loģikas arī būs cilvēku nīdēji? Taču nē.
Tātad jāsecina, ka pēc Tvnet domām citus cilvēkus kritizēt drīkst, bet LGBT cilvēkus nedrīkst, un tā ir divkosība. Mēģinājumi apzināti uzlikt kritizētājiem cilvēku nīdēju birku ir vērtējami kā agresija, jo neviens sevi cienošs cilvēks negrib šādu birku nēsāt.
Divkosība kā āža kāja lien ārā daudzos LGBT lobētajos likumprojektos, kurus atļaujos kritizēt. Šīs ideoloģijas uzvaras gājiens Rietumos liek secināt, ka arī Austrumeiropai šo vērtību uzspiešana ir tikai laika jautājums. Tiek ignorēta senā patiesība, ka ar varu mīļš nekļūsi.
Vai LGBT ideoloģija patiešām vienmēr un visur cīnās par diskriminācijas mazināšanu un tiesību paplašināšanu mūsu sabiedrībā? Nē – es to drīzāk sauktu par tiesību pārdali un vienas diskriminācijas aizvietošanu ar citu diskrimināciju. No saskaitāmo maiņas savā starpā kopsumma nemainīsies.
Vai tā ir diskriminācijas novēršana, ja transpersonas platiem soļiem ienāk sieviešu sportā? Nē – tā ir vienas diskriminācijas aizvietošana ar to sieviešu diskrimināciju, kurām uz spēku maksimuma robežas ir jācīnās ar cilvēkiem, kuri piedzima kā vīrieši ar attiecīgu miesas uzbūvi. Ir dzirdēts liberāļu viedoklis, ka sievietēm profesionālajā sportā nav, ko darīt. Patiešām? Un tāds viedoklis nav diskriminējošs?
Vai tā ir tiesību paplašināšana, ja homoseksuāliem pāriem ļaus laulāties un adoptēt bērnus? Nē – tā ir tiesību pārdale, atņemot dažiem bāreņiem iespēju uzaugt ģimenē, kurā tēvs ir vīrieša paraugs un māte – sievietes. Tieši šāds ģimenes modelis pēc vadošo bērnu psihologu viedokļa ir labākais bērna attīstībai, un valstij vispirms ir jāpārstāv bāreņu, nevis pieaugušu cilvēku tiesības.
Jā, Latvijā ir daudz nepilnu ģimeņu, un šo ģimeņu bērni pēc psihologu domām vairāk vai mazāk ir cietēji. Mēs nevaram ar likumdošanu piespiest vecākus pienācīgi rūpēties par savām atvasēm, nodrošinot labāko iespējamo vidi bērna attīstībai, bet ar likumdošanu mēs pavisam noteikti varam palīdzēt bāreņiem.
Par savas empātijas trūkumu es nesūdzos un vēlos redzēt, lai Latvijas sabiedrība būtu vienota, nevis šķelta pat šādos jautājumos, kur tiek mēģināts ar agresiju un varu uzspiest vairumam svešas vērtības. Man paziņu lokā ir homoseksuāli cilvēki, un es esmu gatavs pie pirmās nepieciešamības sniegt tiem palīdzības roku. Pēc Tukuma traģēdijas ziedoju naudu cietušo rehabilitācijai, ko visticamāk neizdarīja daudzi kvēlākie LGBT ideoloģijas aizstāvji, tādejādi atklājot savu divkosību.
Es neesmu pret cilvēkiem, bet pret diskriminācijas aizvietošanu ar citu diskrimināciju un pret nepārdomātu tiesību pārdali. Neuzskatu, ka tādēļ esmu ierindojams cilvēku nīdēju kategorijā. Esmu par atklātu dialogu, kurā jebkura kritika ir jāuztver veselīgi un jāmeklē kopīgi risinājumi, lai apdalīts nejustos neviens.
Bez šaubām ir jāmeklē risinājumi, lai homoseksuāli cilvēki var apmeklēt viens otru slimnīcās, sakārtot mantojuma lietas u.tml., bet nevar pieļaut arī LGTB ideoloģijas visatļautību un bezierunu kapitulāciju ideoloģiju karā, kāda tiek pieprasīta. Tā kā dialogs diemžēl nav iespējams LGBT un to draugu agresīvās politikas dēļ, uzskatu, ka tikai referendums šobrīd spēj salikt punktus uz “i”, lai turpmākie spēles noteikumi būtu saprotami ikvienam, un tiktu pārtraukta mūsu tautas šķelšana.
Tautas šķelšana ir pretvalstiska rīcība, tāpēc neder atruna, ka mums šobrīd būtu jārisina citi svarīgāki jautājumi par šo referendumu. Latvija mums ir viena, un jādzīvo kopā draudzīgi.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
