Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pārdomas par Latviju un karu

Jānis Gaiziņš*
30.12.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā sakarā ar karu Ukrainā ir nācies dzirdēt un lasīt tik daudz dažnedažādu muļķību, ka man neviļus radās doma - vajag savas pārdomas par to visu izklāstīt rakstiski. Nerunājot par Latvijas televīziju un radio, arī portālā pietiek.com bija daudzi raksti par kara tēmu Ukrainā, no kuriem redzams, ka sabiedriski aktīvi cilvēki raksta savas domas par lietām, no kurām viņi patiesībā neko nesaprot. Pārsvarā visi šie raksti bija ar izteikti propagandistisku ievirzi bez kādas reālas faktu zināšanas un analīzes.

Varbūt man nav taisnība, bet pirmais, kas man nācis prātā, ir tas, ka mūsu dienās cilvēki ļoti maz zina par karu un karošanu. PSRS un tam sekojošie laiki bija radījuši cilvēkiem pārliecību, ka visi kari ir pagātnē un nākotnē karu nekad vairs nebūs, bet, ja būs, tad tie būs pavisam citādi, nekā bija, piemēram, Pirmais pasaules karš ar ierakumu tranšejām un artilērijas apšaudēm.

Atceros, kad biju pavisam mazs, vecāki mani veda pie vecātēva uz Latgali, kur vecamtēvam mājā pie sienas goda vietā karājās vecātēva bilde Latvijas armijas formas tērpā. Šī bilde viņam mājā pie sienas karājās visus padomju laikus. Varēja saprast, ka vecaistēvs ar to lepojās.

Otrs vecaistēvs arī pagājušā gadsimta 30. gados bija dienējis Latvijas armijā. Viņam Latvijas pasē bija ieraksts, ka viņš ir pakļauts karaklausībai, un atzīme, ka ir dienējis Latvijas armijā smagās artilērijas pulkā un viņa karavīra specialitāte ir zenītartilērists. Bet ar to viņam viss nebeidzās. Otrajā pasaules karā viņam sanāca arī pakarot Vācijas armijā, un karš viņam beidzās karagūstekņu nometnē Bavārijā.

Vecāmamma, kad biju mazs, man stāstīja, ka siena mājai ir šķība, jo netālu kara laikā esot nokritusi bumba, un, kamēr vecaistēvs bija Vācijas armijā, viņa mājās palikušajai ģimenei par to devuši par brīvu malku.

Iepriekšējās paaudzes bija karu pašas piedzīvojušas, un tām bija skaidrs priekšstats, kas ir karš, ko nevar teikt par mūsu laikiem. Mani pašu pēc pirmā kursa iesauca uz diviem gadiem dienēt PSRS armijā, un pēc tam trīs gadus katru nedēļu viena diena bija jāmācās kara katedrā, nobeigumā bija jābrauc uz sboriem, kur vajadzēja šaut ar lielgabalu, un pēc tam vēl bija nobeiguma eksāmens par lielgabalu uzbūvi jākārto.

Tāpēc, ar ko kājnieku kaujas mašīna atšķiras no tanka un lielgabals no haubices, es, pats par sevi saprotams, zinu, bet esmu novērojis, ka daudzi mūsdienās par armiju nezina pat pašas elementāras lietas. Sabiedrībā par to valda totāla nezināšana, un tiek arī veikta intensīva smadzeņu skalošana.

Pirmkārt, tautai tiek stāstīts, ka Latvija tagad sapirks bairaktārus un haimarsus un būs spējīga kā līdzīga karot ar Krieviju un ka Latviju spēšot aizsargāt NATO kaujas grupa Ādažos utt. Otrkārt, tiek izplatīti mīti jeb pasakas par NATO organizāciju kā tādu. Nepareizi ir, kā to dara Latvijas politiķi, pasniegt NATO kā kaut ko līdzīgu apsardzes firmai, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par apsardzi un tagad atliek tikai nospiest sarkano trauksmes izsaukuma pogu (iedarbināt Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu) un NATO armija “ar sirēnām kaucot skries kā uz izsaukumu” aizstāvēt Latviju.

Ziemeļatlantijas līguma 5. pants paredz, ka NATO valstis palīdzēs aizsargāties viena otrai militāra uzbrukuma gadījumā. Ja kāds saprot, kāda bija PSRS armija, kas bija viena vienota armija visām PSRS republikām viena kopēja armija, tad NATO armijas tādā izpratnē nav. Ir katras dalībvalsts armijas. Katrai šai armijai ir savi karavīri, sava tehnika un bruņojums, sava forma, savas dienesta pakāpes, savi komandieri.

NATO valstu armijās nav pat vienveidīga bruņojuma, piemēram, pat Vācijas un Francijas armijās ir dažādas triecienšautenes, dažādi tanki, dažādi lielgabali, dažādas lidmašīnas. Sevišķi šāda ieroču atšķirība liela kļuva pēc tam, kad NATO pievienojās bijušās Varšavas līguma valstis, no kurām daudzas vēl tagad saglabā PSRS laikos ražotos ieročus, jo jaunu rietumvalstu ražojuma ieroču iegāde ir ļoti dārga. NATO valstis ar lielām grūtībām pārgāja pat uz viena kalibra šaujamieročiem.

Dienesta pakāpes katrā armijā arī saucas pa savam. Čehijas armijā, piemēram, dien praporščiki un rotmistri, kādi bija vēl cara Krievijā, bet Vācijā dien feldfēbeļi, junkeri un fēnrihi. Starp citu, citu valstu armijās nevar kļūt par ģenerāli cilvēks, kas nekad nav komandējis vadu, rotu, bataljonu, pulku, brigādi, kam nav attiecīgas militāras izglītības. Bet tas bija iespējams Latvijā. Latvijā bija saradusies vesela kaudze šādu kāzu ģenerāļu un ministru, kuru galvenā nodarbošanās bija nevis karspēka daļu komandēšana vai militārā plānošana, bet runu teikšana kapos kritušo piemiņas pasākumos.

Daži bija pat tik tālu iedomājušie, ka mēs tagad sadosim savējiem ģenerāļu pakāpes un tad viņiem ļaus komandēt, piemēram, Bundesvēra brigādi. Nebūs tā. Bundesvēra brigādi komandēs vācietis, Vācijas pilsonis ar nepieciešamo izglītību, pieredzi un zināšanām. Tāpat tas būs arī, piemēram, attiecībā uz Turcijas armiju.

Un tad, turpinot galveno domu, - visas NATO dalībvalsts ar savām armijām ir apsolījušās nākt palīgā viena otrai kara gadījumā, bet nav tā, ka mums pašiem tagad nekas jādara nav. Protams, tika veidoti arī tā saucamie “ātrās reaģēšanas spēki”, kuriem valstis ir izdalījušas atsevišķas kaujas vienības, kam pastāvīgi jābūt kaujas gatavībā, bet šādi spēki ir relatīvi nelieli.

Tas, ka mēs paši varam pilnvērtīgu armiju tagad neveidot, jo esam NATO, kas mūs tagad sargās, tas ir mīts. Tas, ka mēs tagad karosim, sēžot pie datoriem un pa tiem vadīsim dronus, arī ir mīts. Ar droniem var kaut ko slepeni novērot un var kaut ko iznīcināt, bet ar droniem nevar iekarot un nevar aizstāvēt teritoriju. Un jautājums šajā sakarā ir tāds, vai Latvijai pašreiz vispār ir reāla armija?

Ja kāds domā, ka ir bijis un ir citādāk, tad viņš maldās, bet visos laikos katras sauszemes armijas galvenais spēks jeb mugurkauls, pie kā viss turas, ir bijuši kājnieki. Napoleona karu laikā kājnieki ar kājām aizgāja no Francijas līdz Maskavai un, kam palaimējās, tāpat ar kājām atnāca atpakaļ, un krievi tāpat ar kājām aizgāja no Krievijas līdz Parīzei un atpakaļ. Mūsu laikos karavīri brauc ar mašīnām, bet tas lietas būtību nemaina. Kājnieki tāpat paliek katras sauszemes armijas mugurkauls.

Protams, vieni paši kājnieki neko daudz izdarīt nevar. Armijai vajag arī artilēriju, tankus, arī lidmašīnas un pretgaisa aizsardzību. Turklāt karavīru skaits kā tāds pasaka kaut ko tikai aptuveni. Karo nevis karavīri ar skaitu, bet karo karaspēka vienības. Vienību struktūra ir izveidojusies vēsturiski, un gandrīz visās armijās tā ir vienāda: nodaļa, vads, rota, bataljons, pulks, divīzija (divīziju struktūra), var būt arī nodaļa, vads, rota, bataljons, brigāde (brigāžu struktūra).

Latvijas armijā 1940. gadā, piemēram, bija trīs divīzijas. Katrā divīzijā bija četri pulki – trīs kājnieku un viens artilērijas. Nodaļu parasti komandē seržants, vadu leitnants, rotu kapteinis, pulku pulkvedis, divīziju ģenerālis. Karavīri mūsu laikos vairs ar kājām nestaigā. Katrai nodaļai mūsu laikos ir jābūt savai kaujas mašīnai vai savam bruņutransportierim. Katrā tādā kājnieku nodaļā parasti ir nodaļas komandieris, granātmetēja operators, viņa palīgs, kas palīdz granātmetēju lādēt, viens vai divi ar rokas ložmetējiem bruņoti karavīri, kaujas mašīnas vadītājs, snaiperis, vismaz pāris ar triecienšautenēm bruņoti karavīri u. c.

Dažādu valstu armijās kājnieku jeb pancergrenadieru, kā tos sauc Bundesvērā, nodaļā ir no 7 līdz 11 cilvēkiem. No trim vai četrām nodaļām veidojas vads, no trim vai četriem vadiem sastāv rota. Rotā normāli jābūt vairāk par 100 cilvēkiem un vismaz 10 kājnieku kaujas mašīnām vai bruņutransportieriem.

Vai kāds var pateikt, cik Latvijas armijā ir pilnībā ar mašīnām, ieročiem un cilvēkiem nokomplektētas un apmācītas kājnieku rotas, kurām armijas komandieris var tūlīt pavēlēt doties, piemēram, uz Zilupi, lai tur ieņemtu aizsardzības pozīcijas un aizstāvētos pret Pleskavas desantnieku divīziju? Es domāju, ka nav nevienas ar tehniku, ieročiem un apmācītiem cilvēkiem pilnībā nokomplektētas rotas. Karalis ir pliks, tikai par to atbildīgie politiķi publiski pateikt baidās. Tā vietā mums stāsta, ka Latvija drīz pirks par lielu naudu pretgaisa aizsardzības sistēmas, bairaktārus un haimarsus.

Vēl viena muļķība, ko politiķi tāpat kā par NATO stāsta lumpeņiem, ir tāda, ka mums armijai tankus nevajag, jo tanks ir uzbrukuma ierocis. Mēs nevienam uzbrukt netaisāmies. To, ka bez tankiem iztikt nevar, pierāda karš Ukrainā. Armija bez tankiem ir tas pats, kas bruņinieks bez zobena. Bruņinieks ar vairogu bez zobena nevar ne uzbrukt, ne arī aizsargāties pret bruņinieku ar vairogu un ar zobenu. Tāds bruņinieks neizbēgami tiks kaujā sakauts. Kājnieki bez tankiem un bez artilērijas atbalsta tiks ātri iznīcināti.

Nesen Lietuvas aizsardzības ministrs publiski iebilda pret valdības plāniem atdot Lietuvas armijas haubices Ukrainai, jo pašiem nepaliks. Latvijas aizsardzības ministrs Pabriks atdeva Latvijas pašgājējas haubices Ukrainai, un nav dzirdēts, ka kaut kas būtu dabūts to vietā. Retorisks jautājums: cik haubiču bateriju un divizionu ir pašreiz Latvijas armijai? Atļaušos minēt, ka nav vispār nevienas pilnvērtīgas baterijas, ir tikai dažas haubices, ko var izmantot parādēs, tas ir, artilērijas kā karaspēka veida Latvijai arī nav.

Vēl viena muļķība, ar ko politiķi zombē lumpeņus, ir tāda, ka mūs aizsargās NATO kaujas grupa Ādažos. Tajā kaujas grupā, izskatās, ir savākts viss kaut kas no visas pasaules apmēram kājnieku bataljona lielumā. Ja Latvijai 1940. gadā pašai bija trīs divīzijas, tad tā ir apmēram 1/4 daļa no tā laika vienas Latvijas divīzijas. Un ko tāda kaujas grupa var izdarīt? Var vai nu aizbēgt, vai varonīgi iet bojā pirmajās kara minūtēs. Šī kaujas grupa domāta, lai piedalītos parādēs un politiskām vajadzībām.

Lielākā kļūda, ko politiķi izdarīja pēc neatkarības atgūšanas, manuprāt, bija obligātā militārā dienesta likvidēšana un arī visas mobilizācijas sistēmas likvidēšana kā tāda. Obligātais dienests, pirmkārt, stiprina nāciju. Otrkārt, tas rada mobilizācijas rezerves kara gadījumam. Krievija nesen varēja mobilizēt 300 000 iedzīvotāju, jo visi viņi bija izgājuši obligāto dienestu. Latvijā obligātā dienesta nav jau sen, un tāpēc mobilizācijas iespējas ir ierobežotas, turklāt tika iznīcināta arī visa struktūra (kara komisariāti), kam ar to bija jānodarbojas.

Tas, kas tika veidots vietā, pastāv tikai nomināli un imitē darbu. Ja rīt vajadzētu sākt mobilizēt Latvijas iedzīvotājus, tad vai nu būtu neiedomājams haoss, vai nekas nenotiktu vispār, jo nebūtu, kas ar to nodarbojas.

Kā piemērs mums var kalpot 2020. gada karš starp Armēniju un Azerbaidžānu par Arcahu jeb Karabahu. Armēnija izsludināja vairākas mobilizācijas, bet rezultāti tām bija slikti, tad mobilizāciju vietā valdība aicināja pieteikties brīvprātīgos. Kā zināms, tad Armēnija šo karu zaudēja. Tās, protams, ir Armēnijas problēmas, bet mums vajadzētu no tā visa mācīties, lai mēs nenokļūtu līdzīgā situācijā.

Vārdu sakot- Latvijai sava armija eksistē tikai nomināli. Reālas jēgas no tās karā visdrīzāk nekādas nebūs. Mobilizēt neapmācītus cilvēkus arī lielas jēgas nebūs. Mobilizētie būs vispirms jāapmāca, un jāizveido no tiem kaujas vienības. Kā to izdarīt, neviens nezina. Labi, ja būs tāda iespēja kā Ukrainai sūtīt savus mobilizētos apmācībai, piemēram, uz Lielbritāniju vai Poliju.

Latvijas politiķi reālo situāciju, protams, slēpj. Tā vietā mums stāsta par zemessargiem un jaunsargiem, kuriem arī liek kopā ar citiem karavīriem maršēt parādēs krastmalā gar Daugavu. Pirmkārt, izmantot bērnus karadarbībā ir aizliegts. Starptautiskajai krimināltiesai ļoti patīk tiesāt par to Āfrikas cilšu vadoņus. Bet zemessardze pēc būtības ir vieglie kājnieki bez savām kaujas mašīnām un bez artilērijas. Pret kājniekiem, kuriem ir kaujas mašīnas un artilērija un kurus atbalsta tanki, tādi kājnieki varēs tikai mirt varoņu nāvē.

Kā noprotams no politiķu runām, tad uzsvaru ir paredzēts likt uz totālu aizsardzību, bet šādas idejas izklausās pēc erotiskiem sapņiem jeb idejām fiks, ko politiķi izdomā, lai attaisnotu savu eksistenci. Zemessargi tādā gadījumā varēs nodarboties ar diversijām un sabotāžu ienaidnieka aizmugurē, bet attiecībā uz visiem citiem iedzīvotājiem, kuriem ar likumu grib uzlikt par pienākumu pretoties, ir jāapzinās, ka visas konvencijas un kara vešanas likumi attiecas uz karavīriem, bet tie visi, kas nav karavīri, bet ir bruņoti vai nodarbojas ar sabotāžu vai diversijām, agrāk tika klasificēti kā bandīti, bet mūsu laikos kā teroristi, bet teroristus gūstā ņemt nav pieņemts, viņus mūsu dienās ir pieņemts iznīcināt bez tiesas un izmeklēšanas.

Turklāt, kā cīnīties ar tādām paramilitārām organizācijām kā zemessardze, visi arī sen zina. Ko darīja krievi vispirms, kad viņi ieņēma, piemēram, Hersonu? Vispirms viņi sameklēja vietējo zemessargu (teritoriālo aizsardzības vienību dalībnieku) sarakstus un gāja pārmeklēt viņu mājas, vai tur neatrodas ieroči un munīcija, un visus zemessargus, kas bija palikuši pilsētā, apcietināja. Jebkurš mierīgais iedzīvotājs, kurš būs bruņots vai nodarbosies ar diversijām un sabotāžu, tiks uzreiz klasificēts kā terorists.

Tas, ko grib tādi politiķi kā, piemēram, Pabriks, - viņi grib ar likumu piespiest, lai visi Latvijas iedzīvotāji iebrukuma gadījumā kļūst par, oficiāli skatoties, teroristiem. Lielu daļu mierīgo iedzīvotāju, kas mēģinās pretoties, tad vienkārši iznīcinās, bet pārējos iebiedēs. Un ne jau visi var kļūt par teroristiem. Ko darīs pēc kara ar tiem, kas par teroristiem kļūt nebūs gribējuši vai būs nobijušies, - vai tos tad tiesās par nepretošanos?

Manuprāt, visas šādas politiķu idejas par totālu pretošanos citādāk kā par kārtējo dumjību nosaukt nevar. Vajag vispirms domāt par reālas armijas izveidošanu un tikai pēc tam prasīt, lai visi iedzīvotāji iesaistās karā.

* literārs pseidonīms

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...