Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Priekšlikumi, pārdomas, aprēķini un fakti par to, vai un kā elektroenerģijas sadales tarifi ietekmē Latvijas valstisko virzību uz energoresursu pašpietiekamību un mikroģeneratoru saules paneļu saprātīgas atmaksāšanās periodu. Piemērā minētie fakti un aprēķini nav attiecināmi 100% uz visiem šobrīd Latvijā izveidotajiem vairāk nekā 10 000 mikroģeneratoriem, modelis nepretendē uz absolūtu precizitāti un patiesību, bet var kalpot par pamatu turpmākas izpratnes un argumentētas diskusijas veicināšanai par mikroģeneratoru izveides, atmaksāšanās un darbības (turpināšanas) priekšnosacījumiem.

Fakti

Esmu izveidojis 8,5 kw invertora jaudas un 11,7 kw paneļu nominālās jaudas mikroģeneratoru, kas 2022.gada mikroģeneratora ražošanas sezonas laikā kopsummā ir saražojis aptuveni 8500 kwh elektroenerģijas jeb 1000 kw uz 1 mikroģeneratora uzstādītās jaudas kw. Pieslēgumā ir 3 fāzu 25A ievadaizsardzības automātslēdzis.

Pieslēgumā papildus Sadales Tīkla komercuzskaites elektroenerģijas uzskaites skaitītājam ir uzstādīts mikroģeneratora invertora ražotāja viedais elektroenerģijas skaitītājs (smart energy meter), kura esamība ir par pamatu lietotāja energopratības līmeņa celšanā un detalizētā datu ieguvē par mikroģenratora ražošanas un pašpatēriņa salāgošanas cēloņsakarībām, kā arī tīklam nodotās/no tīkla saņemtās elektroenerģijas uzskaitē un datu analīzē.

Mikroģeneratora izveide ir finansēta ar 20% pašu kapitāla (nosacītā pirmā iemaksa) un 80% ārējā finansētāja kapitāla piesaisti (šeit nav būtiski, vai finansētājs ir licencēta banka, kas sniedz patērētāju finansēšanas pakalpojumus, licencēts ne-banku patērētāju kreditēšanas uzņēmums vai Latvenergo koncerns pats).

Mikroģenerators izveidots bez valsts atbalsta. Mikroģeneratora izveidē pieņemtās un faktiskās izmaksas ir aptuveni 1200 EUR/1 uzstādītā mikroģeneratora invertora jaudas 1 kw. Datu analīzē katram individuālajam mikroģeneratoram šis skaitlis atškirsies.

Ražotāja noteiktais saules paneļu ražošanas degradācijas ātrums no paneļu nominālās maksimālās ražošanas jaudas ir aptuveni 2% to darbības pirmajā gadā un 0,5% katrā nākamajā ekspluatācijas gadā.

Mikroģeneratora invertors kā jebkura elektroniska ierīce ir pakļauts neizbēgamam nolietošanās procesam un pēc noteikta kalpošanas laika būs jāmaina. Paredzamais invertora kalpošanas laiks ir spekulācija un drīzāk pieņēmums, nevis fakts, bet tas nepārsniegs 8-10 gadu robežu. Mikroģeneratora invertora cena ir 1/4 līdz 1/3 no mikroģeneratora izveides izmaksām un ir būtiska vai pat visbūtiskākā sistēmas sastāvdaļa.

Ar noteiktu energopratības pasākumu īstenošanu ir iespējams panākt pat 40% pašpatēriņa īpatsvaru no mikroģeneratora ražošanas gada apjoma.

Aprēķini

Svētdienas pievakarē ar truša Rodžera smaidu sejā, mazliet izbrīnīts par medijos un publiskajā telpā izskanējušajiem apgalvojumiem par to, ka Sadales Tīkla tarifi neietekmējot mikroģeneratoru saules paneļu atmaksāšanās periodu un ka vienīgais dzinējspēks esot elektrības cena, nolēmu ķerties vērsim pie ragiem un, lai šobrīd un arī turpmāk nebūtu tukšu salmu kulšana, izveicu nelielu manevru ar kalkulāciju ar praktiski katrā daudzmaz aprīkotā birojā vai skolnieka datorā atrodamu rīku. Saucas tabulu procesors, tautā visbiežāk pazīstams kā ekselis.

Un, lūk, ko man tabulu procesors ļāva izrēķināt.

Ar 20% paša un 80% ārējā finansējuma piesaistītu kapitālu izveidota 8,5 kw mikroģeneratora, kam ir 40% pašpatēriņa rādītājs (kas ir ļoti augsts, nav sasniedzams bez energopratības pielietošanas) un 40% dienas/60% nakts patēriņa īpatsvaru un elektroenerģijas cenu aptuveni 30,67 c/kwh, UN spēkā esošo Sadales Tīkla tarifu plānu S3 (ar atšķirīgu elektroenerģijas sadales dienas un nakts/brīvdienu tarifu) atmaksāšanās laiks ir aptuveni 5 gadi.

Turklāt paša mikroģeneratora ieguldītās pašu kapitāla daļas ienesīgums minētajā laika perioda ir apaļa nulle (finansistu valodā tas ir rādītājs IRR (internal revenue rate)). Jeb faktiski mikroģeneratora īpašnieks ir piemaksājis sabiedrībai koplabuma gūšanai no savas kabatas un ne tikai nav guvis nekādu gandarījumu savam kapitālam, bet vēl zaudējis 5 gadu laikā uz naudas pirktspējas zuduma jeb inflācijas rēķina. Atmaksāšanās periods, nepiesaistot ārēju finansējumu jeb būvējot tikai ar 100% saviem līdzekļiem, ir aptuveni 4,6 gadi jeb 4 gadi, 7 mēneši un 6 dienas.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem, tikai piemērojot Sadales Tīkla SPRK iesniegto tarifu plānu ST1, ar ārējo finansējumu izveidotu mikroģeneratoru saprātīgā laikā atpelnīt nav iespējams, IRR nav iespējams izrēķināt. Atmaksāšanās periods, nepiesaistot ārēju finansējumu jeb būvējot tikai ar 100% saviem līdzekļiem, ir aptuveni 5,62 gadi jeb 5 gadi, 7 mēneši un 13 dienas

Ar tādiem pašiem nosacījumiem, tikai piemērojot Sadales Tīkla SPRK iesniegto tarifu plānu ST2, ar ārējo finansējumu izveidotu mikroģeneratoru saprātīgā laikā atpelnīt nav iespējams, jo tīrā naudas plūsma ir negatīva, IRR nav iespējams izrēķināt. Atmaksāšanās periods, nepiesaistot ārēju finansējumu jeb būvējot tikai ar 100% saviem līdzekļiem, ir aptuveni 8 gadi.

Pārdomas

Mikroģeneratoru atmaksāšanās laiku ietekmē gan tarifu absolūtais lielums, gan struktūra, gan elektroenerģijas cena.

Mikroģeneratoru atmaksāšanās laiku ietekmē ārējā piesaistītā kapitāla proporcija un maksājamo kredīta % apmērs.

Lai veicinātu un akselerētu (paātrinātu) valstiskās energoneatkarības palielināšanos tagad un nākotnē, ir maksimāli jāpaplašina tās sabiedrības daļas, kura apsver iespēju investēt mikroģeneratora izbūvē un kam ir tādas iespējas savā īpašumā, mikroģeneratora finansēšanas iespējas, lai mikroģeneratorus būtu iespējams ieviest ne tikai par 100% pašu kapitāla, bet piesaistīt ārējo finansējumu.

Saprātīga un uz risku minimizēšanu vērsta ārējā finansētāja interesēs nav finansēt tādus projektus, kuru finanšu rādītāji ir slikti, ar apšaubāmu atmaksāšanās un aizdevuma un aizdevumu % atmaksas varbūtību. Finanšu pasaulē šo finanšu analīzes rādītāju sauc par DSCR (debt service coverage ratio). Ja šis rādītājs tuvojas 1 vai ir mazāks par 1, saprātīgs finansētājs atturēsies no šādu projektu finansēšanas.

Kā redzams no Sadales Tīkla iesniegto tarifu plānu ST1 un ST2 finanšu analīzes mikroģeneratoru atmaksāšanās izvērstās analīzes, šo abu tarifu plānu ietekme uz finanšu rezultātu ir tik graujoša, ka faktiski izslēdz mikroģeneratoru finansēšanu nākotnē, ja to apskata kvalificēts un kompetents finansētājs.

Priekšlikumi

Sadales Tīkla izstrādātais un SPRK iesniegtais tarifu projekts ir noraidāms kā matemātiski un uz izmaksām nepamatots, kaitniecisks valsts attīstībai un stratēģisko mērķu energoneatkarības veicināšanā sasniegšanai, nav atbilstošs šā brīža un sagaidāmajai ekonomiskajai situācijai.

Ir jāatzīst mikroģeneratoru esamības un attīstības stratēģiskā nozīme valsts energoneatkarības veicināšanā un sabiedrības koplabuma radīšanā.

Pirms turpināt iesniegto tarifu apspriešanu un izvērtēšanu, ir jāizstrādā un jāapstiprina tāda metodika, kas uz matemātisku aprēķinu pamata un ievākto datu kopu empīriskiem pierādījumiem par mikroģeneratoru radītā sabiedriskā koplabuma apjomu ļautu šo mikroģeneratoru radīto koplabumu visas sabiedrības interesēs novērtēt naudas izteiksmē.

Mikroģeneratoru radītais koplabums sabiedrības interesēs pēc iepriekš izstrādātās un apstiprinātās metodikas, ievērojot godīguma principu, ir jāsadala starp mikroģeneratoru atbilstoši tā devumam atkarībā no tīklā nodoto kwh skaita, izmaksājot mikroģeneratoram kompensāciju naudā vai nu kā: a) fiksētu maksu par katriem 1000 tīklā nodotajiem kwh; b) atšķirīgu(samazinātu) pieslēguma jaudas ikmēneša maksājumu; c) maksājumu par katru tīklā nodoto 1 kwh, un sabiedrību kā sadales tarifa un/vai pieslēguma jaudas ikmēneša maksājuma samazinājumu.

Sadales Tīkla mikroģeneratoriem piemērojamo tarifu struktūra jāveido tā, lai mikroģeneratoram būtu motivācija piedalīties valstiski svarīgā energoneatkarības un ražošanas pašpietiekamības veicināšanā, nevis veidot no tīkla neatkarīgus salas tipa (off-grid) risinājumus elektroenerģijas mikroģenerācijai ne tikai paša mikroģeneratora, bet visas sabiedrības interesēs.

Šeit būs links uz failiem, drīkst izmantot bez atsauces, bojāt, pārveidot, veidot savu versiju, iepazīties un būt informētiem: https://failiem.lv/u/gtppsr8ny

Esiet modri!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...