Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.

Lai gan paretam tiek pārbaudītas ģimenes ārstu prakses vai novadu slimnīcas, valstī kopumā tas būtiski nemazina naudas daudzumu, par kā izlietojuma atbilstību mērķim ne pārvaldes iestādēm, ne sabiedrībai nav konkrētas informācijas. Pašlaik Ministru prezidents pauž politiski aktīvu pozīciju, ka situācija jāmaina, un paskarbā tonī aicinājis veselības ministri arī veikt šādu izvēli. Taču, lai nopietni runātu par reformām, ir jāizprot tiesiskās attiecības un to nepilnības vai pretrunas nozarē.

Būtiski arī, ka medicīnas jomai nepieciešams varas centrs, bet valdība ilgstoši ir labprātīgi atteikusies no varas nozarē. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā valsts kļuvusi tikai finanšu donors, kas arvien mazāk iesaistās veselības aprūpes sistēmas organizēšanā un notiekošos procesus pārrauga negribīgi, bezzobaini.

I daļa

Lai ko reformētu, nepieciešams izprast lomas, kādās reālajā dzīvē darbojas ārsts. Pamatā tādu ir trīs.

Ekonomikas sakarības respektējošā sabiedrībā ārstam kā profesionālim vislabāk atbilst pirmais no variantiem - darbs privātajā sektorā. Ja pacients pakalpojumu saņem privāttiesiskā kārtībā un saskaņā ar ārstniecības iestādes cenrādi pats par to norēķinās vai izmanto apdrošinātāja starpniecību, tad šos procesus pietiekami reglamentē Ārstniecības likuma un Civillikuma normas. Protams, komunikācijā pastāv un būs nepilnības, kas faktiski traktējamas kā nebeidzams, attīstošs filosofisks diskurss; nekad nenonāksim pie visas puses absolūti apmierinoša risinājuma.

Kāda ir ārsta otra loma? No padomju laikiem mantoti arhaismi rada ārstu plašu iesaisti administratīvajā jomā, sniedzot atzinumus par personas atbilstību ieroča nēsāšanai, transporta vadīšanai, kontrindikāciju neesamību veikt darbu u.tml. Arvien biežāk tiek prasīti bezjēdzīgi “papīri” pavisam kuriozos gadījumos. Sabiedrības šo “sociālo slimību” varētu uztvert ar smaidu, jo sižeti attīstās kā labās ebreju anekdotēs.

Tomēr iesaistīto ārstu un privātpersonu vidū, kā arī Veselības inspekcijā valda totāla nezināšana, ka, veicot pārbaudes, kas ir par pamatu, lai persona saņemtu kādas licenzes, atbrīvojumus u.tml., ārsts tiesiskā demokrātiskā valstī nekādi nevar būt ar pārbaudāmo personu privāttiesiskās, uz līdzvērtīgiem pamatiem nodibinātās attiecībās. Proti, minētās darbības raksturojas ar deleģētas valsts pārvaldes funkcijas klasiskām pazīmēm. Ārsts vai konsīlijs šais gadījumos izdod attiecībā uz privātpersonu administratīvo aktu (vai citkārt veic būtiskāko, nevienas institūcijas tālāk nekoriģējamo darba daļu, sagatavojot administratīvo aktu, ko formāli apstiprina kāda amatpersona). Arī X Starptautiskajā slimību klasifikācijā (SSK – X) skaidri minēti gadījumi, kad persona neiesaistās ārstniecībā, bet apmeklē iestādi administratīviem mērķiem.

To normatīvo aktu (vai vienīgi ieražu, kas tiek ilgstoši “koptas”) skaits, kur ārsta atzinums tiek prasīts kādai nemedicīniskai vajadzībai, pamazām tuvojas, šķiet, simtam. Praksē vērojams, ka tiesību aktu izdevējiem un dažādas izziņas pieprasošajām institūcijām nav izpratnes par politekonomiju, ārstu reālo pieejamību un darbības kapacitāti. Atzinumi pamatā tiek izsniegti formālā procedūrā, un autora šis apgalvojums ir tik vispārzināma patiesība, ka nav jāpierāda.

Ja objektīvi nepieciešams, lai ārsti konkrētu publiski tiesisku attiecību ietvaros izdotu vai sagatavotu pārvaldes lēmumus, tad tiesiskā valstī likumdevēja vai Ministru kabineta pienākums ir ar ārējiem normatīvajiem aktiem noteikt skaidrus deleģējumus. Atbilstoši Satversmes 90.pantam un tā interpretācijai tiesību doktrīnā labas likumdošanas prakse būtu arī nemaskēt ārsta kompetencē esošu administratīvu lēmumu kā ieteikumu, rekomendāciju u.tml., vienlaikus deleģējot administratīvā akta izdošanu ārpus medicīnas sistēmas esošai amatpersonai, kurai nav pat sapratnes par ārsta sniegtā ieteikuma pamatojumu. No jaunākajiem piemēriem minami Ministru kabineta 2023.gada 24. janvāra noteikumi Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem”. Šis tiesību akts sastāv no pretrunām un juridiskiem anahronismiem.

Turklāt, reglamentējot, kā veicamas veselības pārbaudes administratīvām vajadzībām, normatīvajos aktos obligāti jānorāda padotību īstenojošā iestāde. Loģiski būtu pienākumu ikreiz uzdot Veselības inspekcijai. Vien jāatrod veids, kā šīs iestādes amatpersonām rosināt abstrakto domāšanu, jo ierasts traktēt, ka ārsts vienmēr nodarbojas ar “ārstniecību”.

Autors apzinās, ka gari izvērst sadaļu par ārsta darbību administratīvajā jomā būtu it kā lieki. Tomēr daudziem, īpaši gados jaunākiem cilvēkiem šī sovjetiskā sistēma būs pirmā saskarsme ar medicīnas jomu, tāpēc var radīt iespaidu, ka ārsta darbs ir kas nenopietns un saistīts vien ar nereti palielas naudas summas iekasēšanu par formāli izsniegtām izziņām.  

II daļa. Ārstniecības iestādes valsts funkcionālā padotībā.

Mūsu valsts situācijā problemātiskākā un apjomīgākā izvērtusies trešā ārstu grupa. Likumdevējs ieviesis pat īpašu terminu – “ārstniecības persona, kura sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus”. Ārstniecības likumā ietverta norma paredz atalgojumu šim personālam noteikt kā publiskā sektora darbiniekiem saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Savukārt KNAB traktē, ka šāds ārsts faktiski ir valsts dienestā, jo var tikt piemērotas Krimināllikuma XXIV nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” normas.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 15.jūnija lēmuma lietā SKA-365  11.1.-11.4.p. ietvertās atziņas iniciēja pieeju, ka līgumi, ko atbildīgā tiešās pārvaldes iestāde slēdz ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, tiek atzīti par publisko tiesību līgumiem. Jo īpaši Senāts vērsa uzmanību apstāklim, ka par līgumu publiski tiesisko raksturu liecina tarifi, kas nav individuāli piemēroti katrai ārstniecības iestādei, bet centralizēti noteikti ārējā normatīvajā aktā, MK noteikumos. Rezumējot ārstniecības iestādes, ciktāl darbojas attiecīgo līgumu ietvaros, veic tām deleģētu valsts pārvaldes funkciju.

Satversmes tiesas 2015.gada 12.februāra spriedums lietā Nr.2014-08-03 ir viens no retajiem gadījumiem, kur konstitucionālā tiesa raksturo subjektu tiesiskās attiecības valsts organizētajā veselības aprūpes sistēmā. Piemēram, 11.3. punktā traktēts, ka attiecīgos pakalpojumus "nodrošina" valsts, bet ārstniecības iestāde ir vien starpnieks to sniegšanā. Savukārt no Sprieduma 12.p. izriet, ka persona, realizējot savu privātautonomiju, veic apzinātu izvēli, vai izmantot tiesības saņemt valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus, vai vērsties pēc ārstniecības privāttiesiskā kārtā.

Savukārt AT Senāta Civillietu departaments konsekventi aizstāv pozīciju, ka medicīnas joma ir tāda kā ēteriska, kur tiesiskajām attiecībām nav nepieciešams materiāls pamats, bet tās veidojas arī nenodibinātas. Tomēr, ja pacients vēlas saņemt valsts nodrošinātu pakalpojumu un izlemj ar ārstniecības iestādi, kas noslēgusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, sadarboties konkrētu publiski tiesisku attiecību ietvaros, tad likumsakarīgi būtu pieņemt, ka ārstniecības personas kā ārstniecības iestādes darbinieki arī veic tikai un vienīgi no minētā līguma izrietošas savai kompetencei atbilstošas darbības. Viņi ar pakalpojuma saņēmēju nenodibina vēl kādas tiesiskas attiecības, un saskaņā ar Satversmi un publisko tiesību jomu reglamentējošiem likumiem par pakalpojumu kopumā atbildīgs ir NVD (proti, valsts). Tāpēc Senāta Civillietu departamenta prakse ignorēt publisko tiesību principus un prezumēt, ka šais gadījumos veidojoties privāttiesiskas attiecības un piemērojams Ārstniecības likums, ir neizprotama. Senātam neoponē Veselības inspekcija un vairums pacientu tiesību ekspertu. Var, protams, diskutēt par likumu kvalitāti vai tajos ietverto normu saprotamību. Tomēr, cik demokrātiska ir valsts, ja kāda ietekmīgu personu loka interesēs Augstākās tiesas senatori konsekventi ignorē gan likumus, gan konkrētu pacientu brīvi veiktas izvēlnes, kādās tiesiskajās attiecībās iesaistīties?

Rezumējot viens no pamatjautājumiem, lai vērtētu sistēmas ilgtspēju un lielāka finansējuma lietderību nozarei, to nereformējot: vai ārstniecības procesa specifika, profesionālie aspekti un ētiskās dilemmas ir atbilstoši, lai tiesiskās attiecības nozarē veidotu ar publisko tiesību līgumu starpniecību? Vai apjomīgākā daļa no veselības aprūpes tiešām var iekļauties izpildu varas sistēmā un darboties atbilstoši tās “jumta likumam”, proti, Valsts pārvaldes iekārtas likumam.? Tā normas par prioritārām, pildot ikvienu publisko tiesību līgumu, nosaka sabiedrības intereses, bet katras atsevišķas privātpersonas (tātad arī pacienta, kurš izlēmis konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu saņemt NVD līgumiestādē) intereses ievērojamas vien “samērīgi”? Pie tam, ko iesākt ar primārās veselības aprūpi? Sistēma funkcionē acīmredzami prettiesiski, jo likumā “Par prakses ārstiem” noteikts, ka tā ir brīvā profesija un prakses ārsts savā darbībā ir ne vien brīvs, bet arī finansiāli patstāvīgs. Valsts tātad nav tiesīga, pamatojot ar zemāka juridiska spēka normu (MK noteikumiem, kas reglamentē veselības aprūpes finansēšanas kārtību), slēgt ar prakses ārstiem publisko tiesību līgumus. Tas, protams, neizslēgtu iespēju pirkt no praksēm pakalpojumus priekš iedzīvotājiem.

Vērtējot dialektikas kategorijās, secināms, ka veselības aprūpes sistēma nevar vairs darboties bez būtiskām reformām.  Parādījusies objektīva nepieciešamība, lai šo apstākli pašlaik būtu spiesta respektēt jebkura valdība. Nejaušības faktoru ietekmē šobrīd Ministru prezidenta amatā ir A.K. Kariņš, kurš uzņēmies politisku atbildību un problēmu aktualizējis.

Ministru prezidents šobrīd paudis bažas tieši par publisko līdzekļu izlietojuma lietderību un caurskatāmību, ciktāl līgumu izpildei tos piešķir veselības nozarē. Risināt tamlīdzīgus problēmjautājumus ir gan viņa, gan pārējo valdības locekļu pienākums. Tas izprovocējis situāciju, ka sabiedrība aktīvi pieprasa, lai Ministru prezidents piekoptu bezdarbību!

Vissavdabīgāk rīkojas ārstu profesionālās organizācijas, jo īpaši Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kas pozicionējas kā vadošā sabiedriskā organizācija nozarē. LĀB savulaik apzināti izlēma nereaģēt uz minētā AT lēmuma Nr.SKA-365 publicēšanu 2006.gadā. Tagad būtu pēdējais brīdis labot kļūdu un sniegt sabiedrībai skaidru vēstījumu, ka ārsts, veicot profesionālo darbu, var būt ar pacientu vienīgi skaidri izprotamās, privāttiesiskās attiecībās. Ja LĀB ir cits viedoklis vai nozarei tik eksistenciālā jautājumā tāda nav, arī to vajadzētu darīt publiski zināmu.

Nereti tiek piemirsts, ka pati par sevi veselības aprūpe, kas ietver arī ārstniecību, ir ekonomikas nozare. Tā nebūtu degradējama par sociālo pakalpojumu sistēmas vienu no daļām, kā tas ar profesionālo organizāciju akceptu noticis līdz šim. Ja joprojām neizskan priekšlikumi izstrādāt tiesību aktus, kā arī nekavējoši veikt iestrādes, lai valsts no ārstniecības iestādēm pakalpojumus priekš iedzīvotājiem turpmāk pirktu, tad jāvērtē, kā interesēs ir par katru cenu saglabāt esošo sistēmu, kas nepārprotami degradē ārstniecības personu kā profesionāļu lomu un statusu. Ārstniecības procesa specifika neļauj un, jo īpaši attīstoties pacientu tiesību institūtam, nekad arī neļaus ietilpināt to valsts pārvaldē. Gan mediķu, gan pacientu biedrībām būtu aktīvāk jāskaidro šī aksioma amatpersonām, medijiem un pārējai sabiedrībai. Pašlaik vērojama pretēja aina, proti, slimnīcas un prakses ar profesionālo biedrību atbalstu aktīvi pieprasa, lai ļauj turpināt tām strādāt valsts funkcionālā padotībā, bet nevēlas kļūt par potenciāliem līdzvērtīgiem  biznesa partneriem valstij. Pie tam, valdībai ir saistības, ko uzliek Satversmes 111.pants, un pakalpojumus priekš iedzīvotājiem NVD patiesi nāktos pirkt, ja vien mediķu organizācijas un ārstniecības iestādes spētu vienoties izteikt valstij “tādu piedāvājumu, no kura nevar atteikties”.

Gadiem ilgi tiek tukši spriedelēts par mediķu nepietiekamo atalgojumu. Kas gan attur LĀB valdi vai LĀB Ētikas komisiju, pamatojoties uz Ētikas kodeksu, precizēt un, publiskojot viedokli, regulāri pārskatīt minimālo amatalgu, ko nesaņemot par pilnas slodzes darbu, ārstam būtu neētiski strādāt? Proti, tieši LĀB pienākums būtu norādīt, ka, piekrītot darbam par nesamērīgi zemu atalgojumu, ārsts par sevi rada sabiedrībai priekšstatu, ka darbojas profesiju kompromitējošos, kā arī tālākizglītību un personības pilnveidi izslēdzošos apstākļos. 2016.gada rudenī, risinot citu problēmu, tikos ar LĀB tā brīža prezidentu P.Apini, kurš vēlāk četrus gadus arī vadīja Ētikas komisiju. Tika solīts, ka nopietni tikšot apsvērts sarunā manis izteiktais ierosinājums precizēt ārsta minimālo pieļaujamo atalgojumu, lai tas nebūtu pretrunā Ētikas kodeksam. Rezultāta nav. Tā gan būs tēma jau nākamajam rakstam, kāpēc LĀB priekšstāvjiem nekad nav interesējušas ierindas ārstu problēmas. Diemžēl arvien lielāka ietekme ir spēkiem, kas ārstos vēlas attīstīt vien profesionālas amata prasmes, bet vienlaikus tendēt viņus būt ar zemu interešu loku, vāju abstrakto domāšanu un nespēju izpausties kā brīvām personībām.

Veselības reforma nav paveicama gada laikā. Skeptiķiem, kuri uzskata par neiespējamu ieviest naudas plūsmas pārskatāmību, tiesisko attiecību sakārtošanu un pieeju, ka valsts priekš iedzīvotājiem pakalpojumus no ārstniecības iestādēm pērk, var norādīt, ka gadiem ilgi jau pastāv valsts apmaksātas veselības apdrošināšanas polises konstitucionālo institūciju, iestāžu, kā arī valsts kapitālsabiedrību amatpersonām un darbiniekiem. Pieejamo maksas pakalpojumu klāsts individuāli ir dažāds, reizēm visai plašs, un demokrātiskā sabiedrībā būtu pašsaprotami, ja valsts iespēju robežās pret visiem iedzīvotājiem attiektos vienlīdzīgi. Diemžēl pāris mēnešu ilgušais “tirgus” ap budžetu apliecināja mediju mazo interesi par veselības aprūpi. Jo vajadzēja taču būt publikācijām un asām diskusijām par pilnas maksas pakalpojumiem, ko, pērkot polisi, valsts nodrošina likumdevēja, izpildu un tiesu varas augstākajām amatpersonām?!

Protams, naudas plūsmas un varas sviras, kas nozarē ierasti virzās tikai un vienīgi pa dažādām horizontālēm, ir izdzīvošanas jautājums gan pietiekami daudziem Slimnīcu biedrības pārstāvjiem, gan pie medicīnas establišmenta pieskaitāmām personām vai atsevišķiem pacientu tiesību ekspertiem. Tomēr dialektikas likumi, šķiet, pašlaik nav viennozīmīgi viņu pusē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...