Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Ministru prezidenta rīkojumu noteikt Pārresoru koordinācijas centra vadītājam Pēterim Vilkam regulāru ikmēneša 40% piemaksu pie 2441 eiro algas – tā esot ļoti laba pārvaldība: šodien bez plašākiem komentāriem publicējam iestādes sagatavoto komentāru, kas gan nesniedz skaidrību – ja reiz piemaksa ir nepilni 1000 eiro un alga ir nedaudz vairāk nekā 2400 eiro, bet P. Vilka amatpersonas deklarācijā uzrādītie mēneša ienākumi ir vidēji 3800 eiro mēnesī, tad kādā veidā viņš no nodokļu maksātāju līdzekļiem ik mēnesī ir vidēji saņēmis vēl aptuveni 400 eiro:

„Pārresoru koordinācijas centra vadītājam P. Vilkam 2019. gadā bija noteikta piemaksa (40%) saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta divpadsmito daļu, atbilstoši Ministru prezidenta rīkojumam.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta divpadsmitā daļa paredz nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu, institūcijas rīcībā esošo finanšu līdzekļu ietvaros, iespēju noteikt piemaksu par amatpersonas (darbinieka) personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.

Līdz ar to, lai institūcija nodrošinātu kompetentāko, profesionālāko ierēdņu motivēšanu, amatpersonai (darbiniekam) var tikt noteikta piemaksa, ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā noteiktā laika posmā, Piemaksu regulāri (ne retāk kā reizi gadā) pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma komentāri (autoru kolektīvs: E. Pastars, I. Ošiņa, K. Rācenājs) par šādu piemaksu piešķiršanu apskatāmi, izmantojot saiti:

http://lpda.lv/storage/editor/atlidzibaslikumsarkomentariem.pdf (44. lpp.)

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piekto daļu labas pārvaldības princips ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Labas pārvaldības princips ir tiesību vispārējo principu kopums. Labas pārvaldības principā vispārējie tiesību principi ietverti ar vienotu mērķi realizēt personu tiesību vai tiesisko interešu aizsardzību publiskās varas un ikvienas privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās. Labas pārvaldības principa realizācija ir nozīmīga, lai valsts ikvienam garantētu iespēju realizēt tiesības un tiesiskās intereses attiecībās ar valsts institūciju.

Ievērojot minēto, nosakot piemaksu, ko paredz normatīvais regulējums un kas tiek pamatota un pārskatīta pēc noteikta laika, un ir noteikta, nepārsniedzot likumā noteikto apmēru – netiek pārkāpts labas pārvaldības princips.

Jāpiebilst, ka atalgojuma politika un fiksēto mēnešalgu apjoms valsts pārvaldē iestāžu vadītājiem nav mainījies kopš 2010. gada, tāpēc piemaksu noteikšanai jeb algas mainīgās daļas lielākam īpatsvaram kopējā atalgojumā šādā situācijā ir pamats - tā tiek orientēts līdzsvarot atalgojuma apmēru ar līdzīgos amatos privātajā sektorā maksāto atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā (2017) noteiktajam.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...