Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par milzīgo – gandrīz par ceturto daļu – atalgojuma pieaugumu, ko pērn saņēmusi valsts azartspēļu uzņēmuma Latvijas Loto vadība, ir atbildīga tā valsts kapitāldaļu turētāja – Finanšu ministrija un tās valsts sekretāre Baiba Bāne, kā arī tās ieceltā uzņēmuma padome, kuru vada Finanšu ministrijas ierēdnis Nils Sakss. Šādu skaidrojumu sniedz premjera pārraudzībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs – vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā.

Pārresoru koordinācijas centrs skaidro, ka atalgojumu Latvijas Loto un citās valsts kapitālsabiedrībās regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (http://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums) un  Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” (http://likumi.lv/ta/id/312389-noteikumi-par-publiskas-personas-kapitalsabiedribu-un-publiski-privato-kapitalsabiedribu-valdes-un-padomes-loceklu-skaitu-ka). Turklāt papildus tam ir pieņemtas arī īpašas “Vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai” (http://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/1.2_23_4_1_180920_Vadlinijas_publ_pers_kapsab_atlidz_noteiksana.pdf). 

Visi šie normatīvi, kā skaidro Pārresoru koordinācijas centrs, tad arī nosaka vispārējos principus atlīdzības noteikšanai – maksimālo atalgojuma apmēru, ņemot vērā kapitālsabiedrības darbības rādītājus (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits), nosacījumus atalgojuma izmaiņām, prēmiju izmaksai u.c. jautājumus. „Ministru kabineta noteikumi paredz, ka vidēja lieluma kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības noteikšanai piemērojamais koeficients ir ne vairāk kā 2,4, kas tiek piemērots Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējam darba samaksas apmēram,” skaidro „vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde”.

Taču par to, kā tieši šiem noteikumiem atbilst milzīgais atalgojuma pieaugums, kas pērn ir fiksēts tieši valsts azartspēļu uzņēmumā Latvijas Loto, un ar kādu tieši pamatojumu tas noteikts, Pārresoru koordinācijas centrs nekādus komentārus nesniedz. „Individuāli atalgojumu konkrētam padomes loceklim nosaka kapitāldaļu turētājs pilnvarojuma līgumā, bet valdes loceklim - padome pilnvarojuma līgumā. Tādēļ par konkrētiem atalgojumu apmēriem un izmaiņu pamatojumiem iesakām vērsies pie kapitāldaļu turētāja un padomes,” skaidro Pārresoru koordinācijas centrs.

Faktiski tas nozīmē, ka vadošā „valsts attīstības plānošanas iestāde” norāda – visa atbildība par milzīgo Latvijas Loto vadības atalgojuma pieaugumu ir jāuzņemas Finanšu ministrijas valsts sekretārei B. Bānei, kas pilda azartspēļu uzņēmuma kapitāldaļu turētāja funkcijas, kā arī viņas apstiprinātajai uzņēmuma padomei ar Finanšu ministrijas ierēdni, tāpat pērn iespaidīgu atalgojuma pieaugumu piedzīvojušo N. Saksu padomes priekšsēdētāja amatā.

Kā rāda Latvijas Loto valdes priekšsēdētājas Maijas Kubli (attēlā) valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, pērn viņa atalgojumā valsts azartspēļu kompānijā saņēmusi 93 860 eiro (kam klāt var pieskaitīt vēl 4949 eiro pensiju).

Savukārt gadu iepriekš M. Kubli atalgojums AS Latvijas Loto ir bijis 76 122 eiro, kas nozīmē, ka gada laikā tas pieaudzis par 17 738 eiro jeb par 1478 eiro mēnesī. Procentuāli tātad M. Kubli atalgojums valsts kapitālsabiedrībā gada laikā ir palielinājies par gandrīz ceturto daļu – 23 procentiem.

Iespaidīgu algas pielikumu saņēmis arī valsts azartspēļu uzņēmuma valdes loceklis Edgars Lediņš: 2019. gadā viņš atalgojumā AS Latvijas Loto saņēmis jau 83 131 eiro, kaut gadu iepriekš – „tikai” 68 526 eiro.

Tas nozīmē, ka gada laikā E. Lediņa atalgojums palielinājies par 14 605 eiro jeb par 21 procentu – tātad procentuāli nedaudz mazāk nekā M. Kubli. Vidējais mēneša atalgojuma palielinājums ir bijis vairāk nekā 1200 eiro.

Ļoti veiksmīgs pagājušais gads ir bijis arī trešajam Latvijas Loto valdes loceklim Jānim Ponem, kurš vienlaikus ir arī Valsts kases pārvaldnieka vietnieks. Atalgojumā azartspēļu kompānijā viņš saņēmis 81 881 eiro, kamēr gadu iepriekš atalgojuma summa ir bijusi „tikai” 68 843 eiro.

Tātad pērn J. Pones atalgojums ir bijis vidēji 6823 eiro mēnesī – par 1086 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis 13 038 eiro jeb gandrīz 19 procenti.

Savukārt uzņēmuma padome, kas tad arī palielinājusi atalgojumu valdes locekļiem, pērn šajā „barotavā” saņēmusi kopumā vairāk nekā 80 tūkstošus eiro.

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze, Finanšu ministrijas ierēdnis N. Sakss savā pamata darbavietā pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī.

Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Jāpiebilst, ka abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.

Savukārt Latvijas Loto padomes priekšsēdētāja vietniece, 2012. gadā darbu lidostā Rīga zaudējusī un 2016. gadā Latvijas Loto iekārtotā Antra Duntava pērn valsts azartspēļu uzņēmumā atalgojumā saņēmusi 25 987 eiro.

Arī viņa pērn tikusi pie vērā ņemama atalgojuma palielinājuma (par gandrīz 11 procentiem), jo 2018. gadā atalgojumā Latvijas Loto saņēmusi „tikai” 23 424 eiro. Turklāt interesanti, ka papildus tam A. Duntava spējusi darboties arī „analītiskajā žurnālistikā”, saņemot algu uzņēmumā Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K.

Taču vislielākais brīnums ir tas, kā laiku valstisko azartspēļu stratēģiskajā vadībā ir atradis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors Ingars Eriņš. Šis ir īss pārskats par viņa RTU un saistītā uzņēmumā pērn saņemtajiem ienākumiem:

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            97959.31         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            15614.22         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            25405.67         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1        -            281.15 EUR

SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas iela 8  Alga    11040.00            EUR

Kā izrādās, neraugoties uz šo aizņemtību, I. Eriņš pērn vēl ir spējis nopelnīt gan 3692 eiro algu Fiskālās disciplīnas padomē, gan 25 987 eiro Latvijas Loto. Savukārt 2018. gadā valsts azartspēļu uzņēmuma padomes loceklis I. Eriņš saņēmis šādus ienākumus:

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto", 40003083998, Latvija, Rīga, Meistaru 19            Alga    23424.00         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Alga            94312.11         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Honorārs            2775.00           EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Alga            26847.34         EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   Alga            6210.27           EUR

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1   U.c. ienākumi         282.19 EUR

SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas 8         Alga    11040.00            EUR

Fiskālās disciplīnas padome, 90010248231, Latvija, Rīga, Smilšu 1     Alga    3425.04            EUR

Pašlaik VAS Latvijas Loto ir nosūtīti jautājumi par tās padomes pēdējos divos gados padarīto un saņemtā atalgojuma atbilstību. Jautājumi ir nosūtīti arī uzņēmuma kapitāldaļu oficiālajai turētājai – Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei.

Taču vismaz pagaidām Latvijas Loto atsakās sniegt skaidrojumus par atalgojuma palielinājuma pamatojumu, aizbildinoties ar to, ka šī informācija varot būt arī ar ierobežotas pieejamības statusu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...