Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.

Sestdien Latvijas Krievu savienība organizēja kārtējo protesta akciju, prasot saglabāt izglītību krievu valodā. Akcijas dalībnieki stāstīja, ka krievu bērniem arī Latvijā ir tiesības mācīties krievu valodā. Akcijas dalībnieki nesa plakātus ar jau gadiem pierastajiem saukļiem, piemēram, “Rokas nost no krievu skolām”, “Gribu mācīties krievu valodā” utt.

Medijos teikts, ka akcijā piedalījās vairāk nekā 900 cilvēku, tajā skaitā uz viesizrādi bija ieradusies arī Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka. Pēc atkārtotās ievēlēšanas Eiropas Parlamentā viņa ir maz redzama Rīgā, tādējādi var teikt, ka akcijas dalībniekiem tika izrādīts īpašs gods, dodot iespēju pārliecināties, ka Ždanoka tomēr nekur nav pazudusi un turpina cīnīties par Kremļa interesēm Latvijā.

Jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotāji ir pasīvi un maz piedalās dažādās akcijās un protestos, tāpēc vairāk nekā 900 protestantu ir uzskatāms par diezgan lielu cilvēku skaitu, kas piedalās politiskā akcijā.

Interesanti protams, ka lielākā daļa no Latvijas Krievu savienības organizētās akcijas dalībniekiem bija pensionāri un veci cilvēki, tāpēc liekas, ka viņi varētu dzīvot mierīgi un viņiem vairs neviens neliek iet skolā un mācīties latviešu valodā. Tautā runā, ka daļa no akcijas dalībniekiem saņēma zināmu atalgojumu par piedalīšanos šajā akcijā, kas daļēji varētu izskaidrot lielo pensionāru skaitu.

Smieklīga ir pēkšņā partijas “Saskaņa” pamošanās no ilgā miega. “Saskaņa” paziņoja, ka rakstīs vēstuli NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam un sūdzēsies par aizsardzības ministru Arti Pabriku, kurš esot “nepareizi izrunājies”, nosaucot leģionārus par Latvijas tautas varoņiem, nevis upuriem. “Saskaņas” Saeimas frakcijas vēstuli parakstīšot tās vadītājs – partijas smagsvars Jānis Urbanovičs.

Tas ļoti atgādina regulāri dzirdamās ziņas par kaimiņvalsts iedzīvotāju sūtītām vēstulēm Krievijas caram Vladimiram Putinam, lūdzot atrisināt dažādas problēmas. Parasti Putins arī tēvišķīgi sola nokārtot šos jautājumus. Nav zināms, cik daudzi Krievijas iedzīvotāji tic šādu vēstuļu efektam, tomēr paradoksālā kārtā tas ļoti atgādina “Saskaņas” ticību tam, ka NATO vadība norās Pabriku un turpmāk aizliegs viņam slavēt leģionārus.

Interesanti, ka “Saskaņas” paziņojums par vēstules sūtīšana uz NATO notiek laikā, kad arī daudzos Krievijas medijos ir parādījušās ziņas, ka Pabriks “slavē fašistus”. Negribas ticēt, ka “Saskaņas” deputāti lasa tikai Krievijas laikrakstus un beidzot ir sapratuši, ka jāapgaismo NATO vadība par Pabrika izteikumiem. No “Saskaņas” nevēlas atpalikt Latvijas Krievu savienība, un arī tā sūtīšot šādas vēstules NATO valstu aizsardzības ministriem, kam esot jāizvērtē Pabrika atbilstība aizsardzības ministra amatam un jāpanāk viņa atlaišana no amata.

Arvien biežāk ir dzirdama arī otra Saeimas opozīcijas partija. ZZS deputāts Viktors Valainis piedraudēja, ka pret VARAM ministra Jura Pūces iecerēto reģionālo reformu tiks rīkoti daudzi protesti. Valainis stāstīja, ka Rīgas ielās izbrauks daudz traktoru, tiks būvētas barikādes un protestus rīkos daudzi neapmierināti cilvēki. Pēc Valaiņa teiktā varēja saprast, ka ZZS visādi atbalstīs šādas akcijas un aicinās cilvēkus tajās piedalīties, lai nepieļautu reģionu reformu.

Nu ko, rīdziniekiem tiks dota iespēja tuvumā apskatīties, kādus traktorus un tehniku ir iepirkuši mūsu lauksaimnieki, kuri regulāri prasa dažādas subsīdijas valdībai un žēlojas par naudas trūkumu. Varbūt nemaz nav slikti, ka ZZS radīs iespēju arī citiem paskatīties uz šiem traktoriem un papriecāties par jauniem pasākumiem Rīgā.

Ne tikai Valainis, bet arī citi ZZS pārstāvji, piemēram, ZZS valdes priekšsēdētājs un vienlaikus arī Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars ir vairākkārt paziņojis, ka nepieļaus reģionālās reformas apstiprināšanu Saeimā, kā to vēlas Pūce. Zinot, ka līdz šim ZZS darbojās kā viens no lielākajiem pašvaldību lobistiem, šādi paziņojumi nepārsteidz un ir tikai loģiski.

Ar savām aktivitātēm nav atpalikušas arī valdošās koalīcijas partijas. Piemēram, “Attīstībai/Par” pēkšņi paziņoja, ka neatbalsta konkursa komisijas izraudzīto Santas Purgailes kandidatūru FKTK vadītājas amatam. Ministrs Juris Pūce vispirms uzskatīja, bet tad vairs neuzskatīja, ka viņai nav vajadzīgās kompetences banku uzraudzības jautājumos. Tas jau ir radījis minējumus un spekulācijas par to, kura sponsora intereses šādā veidā atstrādā “Attīstībai/Par”, mēģinot kavēt jauna FKTK vadītāja iecelšanu.

Kā vienmēr skaļa ir Jaunā konservatīvā partija. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir paziņojusi, ka pārsūdzēs tiesas lēmumu, kas aptur valdības rīkojumu par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā un ļauj Muižniekam turpināt darbu. Jaunās konservatīvās partijas līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau paspēja piedraudēt, ka valdība pārtrauks darbu, ja kāda pozīcijas partija prasīs Šuplinskas demisiju (kā zināms, opozīcijas partija ZZS jau paziņoja, ka prasīs Saeimai lemt par Šuplinskas demisiju).

Bordāns šobrīd izskatās dusmīgs, tomēr tas nepārsteidz, ņemot vērā, ka tiesa nekonstatēja pamatu Ērika Kalnmeiera atbrīvošanai no ģenerālprokurora amata. Kā zināms, pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā konservatīvā partija solīja atcelt no amata vairākas amatpersonas, tajā skaitā Kalnmeieru.

Jācer, ka Jaunā konservatīvā partija tomēr spēs saglabāt veselo saprātu un pārāk neaizrausies ar demisijas solījumiem un valdības gāšanas plāniem, cerot šādā veidā revanšēties par neveiksmēm ar Kalnmeiera un Muižnieka atcelšanu no amata. Vispirms tomēr vajadzētu pieņemt nākamā gada budžetu un tad domāt par jaunām politiskām aktivitatēm.

Ir skaidrs, ka premjerministram Krišjānim Kariņam un “Jaunajai Vienotībai” kā premjera partijai tuvākajā laikā nav gaidāmas vieglas dienas, mēģinot samierināt daudzās partijas valdošajā koalīcijā un panākt nākamā gada budžeta apstiprināšanu Saeimā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...