Iesaki rakstu: 
Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Sestdien Latvijas Krievu savienība organizēja kārtējo protesta akciju, prasot saglabāt izglītību krievu valodā. Akcijas dalībnieki stāstīja, ka krievu bērniem arī Latvijā ir tiesības mācīties krievu valodā. Akcijas dalībnieki nesa plakātus ar jau gadiem pierastajiem saukļiem, piemēram, “Rokas nost no krievu skolām”, “Gribu mācīties krievu valodā” utt.
Medijos teikts, ka akcijā piedalījās vairāk nekā 900 cilvēku, tajā skaitā uz viesizrādi bija ieradusies arī Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka. Pēc atkārtotās ievēlēšanas Eiropas Parlamentā viņa ir maz redzama Rīgā, tādējādi var teikt, ka akcijas dalībniekiem tika izrādīts īpašs gods, dodot iespēju pārliecināties, ka Ždanoka tomēr nekur nav pazudusi un turpina cīnīties par Kremļa interesēm Latvijā.
Jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotāji ir pasīvi un maz piedalās dažādās akcijās un protestos, tāpēc vairāk nekā 900 protestantu ir uzskatāms par diezgan lielu cilvēku skaitu, kas piedalās politiskā akcijā.
Interesanti protams, ka lielākā daļa no Latvijas Krievu savienības organizētās akcijas dalībniekiem bija pensionāri un veci cilvēki, tāpēc liekas, ka viņi varētu dzīvot mierīgi un viņiem vairs neviens neliek iet skolā un mācīties latviešu valodā. Tautā runā, ka daļa no akcijas dalībniekiem saņēma zināmu atalgojumu par piedalīšanos šajā akcijā, kas daļēji varētu izskaidrot lielo pensionāru skaitu.
Smieklīga ir pēkšņā partijas “Saskaņa” pamošanās no ilgā miega. “Saskaņa” paziņoja, ka rakstīs vēstuli NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam un sūdzēsies par aizsardzības ministru Arti Pabriku, kurš esot “nepareizi izrunājies”, nosaucot leģionārus par Latvijas tautas varoņiem, nevis upuriem. “Saskaņas” Saeimas frakcijas vēstuli parakstīšot tās vadītājs – partijas smagsvars Jānis Urbanovičs.
Tas ļoti atgādina regulāri dzirdamās ziņas par kaimiņvalsts iedzīvotāju sūtītām vēstulēm Krievijas caram Vladimiram Putinam, lūdzot atrisināt dažādas problēmas. Parasti Putins arī tēvišķīgi sola nokārtot šos jautājumus. Nav zināms, cik daudzi Krievijas iedzīvotāji tic šādu vēstuļu efektam, tomēr paradoksālā kārtā tas ļoti atgādina “Saskaņas” ticību tam, ka NATO vadība norās Pabriku un turpmāk aizliegs viņam slavēt leģionārus.
Interesanti, ka “Saskaņas” paziņojums par vēstules sūtīšana uz NATO notiek laikā, kad arī daudzos Krievijas medijos ir parādījušās ziņas, ka Pabriks “slavē fašistus”. Negribas ticēt, ka “Saskaņas” deputāti lasa tikai Krievijas laikrakstus un beidzot ir sapratuši, ka jāapgaismo NATO vadība par Pabrika izteikumiem. No “Saskaņas” nevēlas atpalikt Latvijas Krievu savienība, un arī tā sūtīšot šādas vēstules NATO valstu aizsardzības ministriem, kam esot jāizvērtē Pabrika atbilstība aizsardzības ministra amatam un jāpanāk viņa atlaišana no amata.
Arvien biežāk ir dzirdama arī otra Saeimas opozīcijas partija. ZZS deputāts Viktors Valainis piedraudēja, ka pret VARAM ministra Jura Pūces iecerēto reģionālo reformu tiks rīkoti daudzi protesti. Valainis stāstīja, ka Rīgas ielās izbrauks daudz traktoru, tiks būvētas barikādes un protestus rīkos daudzi neapmierināti cilvēki. Pēc Valaiņa teiktā varēja saprast, ka ZZS visādi atbalstīs šādas akcijas un aicinās cilvēkus tajās piedalīties, lai nepieļautu reģionu reformu.
Nu ko, rīdziniekiem tiks dota iespēja tuvumā apskatīties, kādus traktorus un tehniku ir iepirkuši mūsu lauksaimnieki, kuri regulāri prasa dažādas subsīdijas valdībai un žēlojas par naudas trūkumu. Varbūt nemaz nav slikti, ka ZZS radīs iespēju arī citiem paskatīties uz šiem traktoriem un papriecāties par jauniem pasākumiem Rīgā.
Ne tikai Valainis, bet arī citi ZZS pārstāvji, piemēram, ZZS valdes priekšsēdētājs un vienlaikus arī Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars ir vairākkārt paziņojis, ka nepieļaus reģionālās reformas apstiprināšanu Saeimā, kā to vēlas Pūce. Zinot, ka līdz šim ZZS darbojās kā viens no lielākajiem pašvaldību lobistiem, šādi paziņojumi nepārsteidz un ir tikai loģiski.
Ar savām aktivitātēm nav atpalikušas arī valdošās koalīcijas partijas. Piemēram, “Attīstībai/Par” pēkšņi paziņoja, ka neatbalsta konkursa komisijas izraudzīto Santas Purgailes kandidatūru FKTK vadītājas amatam. Ministrs Juris Pūce vispirms uzskatīja, bet tad vairs neuzskatīja, ka viņai nav vajadzīgās kompetences banku uzraudzības jautājumos. Tas jau ir radījis minējumus un spekulācijas par to, kura sponsora intereses šādā veidā atstrādā “Attīstībai/Par”, mēģinot kavēt jauna FKTK vadītāja iecelšanu.
Kā vienmēr skaļa ir Jaunā konservatīvā partija. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir paziņojusi, ka pārsūdzēs tiesas lēmumu, kas aptur valdības rīkojumu par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā un ļauj Muižniekam turpināt darbu. Jaunās konservatīvās partijas līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau paspēja piedraudēt, ka valdība pārtrauks darbu, ja kāda pozīcijas partija prasīs Šuplinskas demisiju (kā zināms, opozīcijas partija ZZS jau paziņoja, ka prasīs Saeimai lemt par Šuplinskas demisiju).
Bordāns šobrīd izskatās dusmīgs, tomēr tas nepārsteidz, ņemot vērā, ka tiesa nekonstatēja pamatu Ērika Kalnmeiera atbrīvošanai no ģenerālprokurora amata. Kā zināms, pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā konservatīvā partija solīja atcelt no amata vairākas amatpersonas, tajā skaitā Kalnmeieru.
Jācer, ka Jaunā konservatīvā partija tomēr spēs saglabāt veselo saprātu un pārāk neaizrausies ar demisijas solījumiem un valdības gāšanas plāniem, cerot šādā veidā revanšēties par neveiksmēm ar Kalnmeiera un Muižnieka atcelšanu no amata. Vispirms tomēr vajadzētu pieņemt nākamā gada budžetu un tad domāt par jaunām politiskām aktivitatēm.
Ir skaidrs, ka premjerministram Krišjānim Kariņam un “Jaunajai Vienotībai” kā premjera partijai tuvākajā laikā nav gaidāmas vieglas dienas, mēģinot samierināt daudzās partijas valdošajā koalīcijā un panākt nākamā gada budžeta apstiprināšanu Saeimā.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
