Partijas „Vienotība” vērtību deklarācija: apstiprināta 2018. gada 17. februārī
Partija Vienotība17.02.2018.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Vienotība ir partija, kuras biedrus vieno kopīgas vērtības. Mēs esam vienoti izpratnē par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku. Mēs esam patriotiska, globāliem izaicinājumiem atvērta partija, kuras mērķis ir celt tautas labklājību. Mūsu uzdevums ir rūpēties par ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts attīstību. Vienotība veido Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība būtu izglītota, vesela un droša par nākotni.
Cilvēks
Ikviens cilvēks ir vērtība. Ikkatram ir jātiek sadzirdētam un novērtētam. Mēs veidosim Latviju, kurā cilvēki spēj piepildīt savus dzīves mērķus, būt brīvi, radoši un veiksmīgi. Latvijai ir jābūt atvērtai visam labākajam, ko mums spēj sniegt mūsdienu pasaule. Ikvienam ir tiesības uz modernu, konkurētspējīgu izglītību, labu veselības aprūpi un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Sabiedrības stūrakmens ir ģimene, kurā aug spēcīga un moderna jaunā paaudze, balstoties uz dzimtas saknēm un dzīves pieredzi.
Patriotisms
Mūsu patriotisms ir praktiskā darbā. Mēs redzam Latviju kā nacionālu, sociāli taisnīgu valsti, kas aizstāv demokrātiju un tās vērtības. Dalība Eiropas Savienībā un NATO aliansē ir mūsu drošības stūrakmens: Latvijai ir jāspēj ne tikai aktīvi tajās līdzdarboties, bet arī uzņemties atbildību par notiekošo. Globāli spēcīga un iekšēji vienota Eiropas Savienība ir būtiska Latvijas attīstībai. Mēs gribam būt lepni par Latviju - globāli konkurētspējīgu valsti, kuras izaugsme ir pamats iedzīvotāju labklājības celšanai. Latvijas sabiedrību redzam vienotu, iekļaujošu, izglītotu un tolerantu.
Uzņēmīgums
Mēs esam par sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku. Latvijai ir vajadzīgi uzņēmīgi cilvēki ar ambicioziem mērķiem: uzņēmēju iniciatīva ir Latvijas izaugsmes pamats. Taču tam jārada priekšnoteikumi un godīgi spēles noteikumi visiem tirgus dalībniekiem: starptautiski konkurētspējīga izglītība, godīga konkurence un uzņēmējdarbību veicinoša vide. Tautsaimniecības politikai jāsekmē jaunu vērtību radīšana, veicinot pāreju uz “zaļo” ekonomiku, kuru raksturo jaunas tehnoloģijas, inovācijas, resursu taupīšana, virzība uz ekoloģisku lauksaimniecību un tīra vide. Nodokļu politikai ir jābūt vienkāršai, saprotamai, viegli administrējamai un taisnīgai. Kontrolējošo iestāžu mērķis ir veicināt un atbalstīt godīgu uzņēmējdarbību. Valsts budžeta pamatā jābūt ilgtspējīgas izaugsmes un saprātīgas fiskālās disciplīnas principiem. Mērķētiem nodokļiem vai nodevām jānonāk tam paredzēto nozaru attīstībai.
Moderns latviskums
Mūsdienu pasaules dinamika liek Latvijai iekļauties globālajā ekonomikā. Mums jāizmanto savas priekšrocības, paliekot uzticīgiem valsts pamatvērtībām. Savas identitātes apziņa mūsdienu pasaulē ir pozitīvs resurss. Latviskums iegūs, mums tiecoties uz Eiropas izcilību visās jomās, veidojot Latviju par Ziemeļvalstu reģiona inovāciju, radošuma, uzņēmības un kultūras centru. Latviskums ir mūsu nācijas identitātes pamats, tas ļauj mums justies spēcīgiem un pārliecinātiem par savu vietu atvērtā, modernā pasaulē. Latviešu valoda ir visu Latvijas iedzīvotāju saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda, savukārt kultūra un tradīcijas vieno mūsu iedzīvotājus. Latvijai ir piederīgi visi mūsu cilvēki - gan tie, kuri dzīvo Latvijā, gan tie, kuri šobrīd dzīvo ārpus Latvijas.
Taisnīgums
Valsts varai ir jākalpo tautai. Mēs esam par neatkarīgu tiesu un taisnīgu likuma varu, par atbildīgu un profesionālu valsts un pašvaldību pārvaldi sabiedrības labā. Pilsoniska sabiedrība un izglītoti vēlētāji ir nozīmīga politisko procesu sastāvdaļa. Politiskās institūcijas nedrīkst izdabāt šauru grupu interesēm vai slepus apkalpot naudīgās aprindas. Sociālais taisnīgums un solidaritāte ir civilizētas politikas pamatprincipi. Balstoties uz tiem, veidojama nodokļu un sociālā politika. Nodokļu pārdalei ir jābūt taisnīgai - valstij vispirms jāpalīdz tiem, kuriem klājas visgrūtāk. Vienlaikus būtiska loma ir nodokļu nomaksas sasaistei ar valsts pakalpojumu saņemšanu. Atbildīga un taisnīga politika ir mūsu nacionālās pašapziņas pamats, tajā balstās visu Latvijas pilsoņu uzticība un lojalitāte mūsu valsts varai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
