Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

13.Saeimas vēlēšanu rezultātā partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ieguva 101 685 balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstu, kas bija 12,04% no kopējā skaita, un partiju apvienība ieguva Saeimā 13 vietas. Var jau ironizēt, ka 13.Saeimas vēlēšanās iegūtas 13 deputātu vietas1, bet, izskatās, ka kaut kāda sakritība šajā visā ir, ja paskatās, ko jaunizceptie tautas kalpi ir sastrādājuši. Šeit tik jaunāko/spilgtāko varoņdarbu uzskaitījums.

Novadu reforma

Viens no partiju apvienības "Attīstībai/Par!"  vadoņiem vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kura izstrādājusi reformas modeli. Tiesa, tā arī nespējot to pamatot. Tik vien, ka līdz šim viss bija slikti tikai tamdēļ, ka vainojamas esošās pašvaldības.

Mazsvarīgs nav fakts, ka pašvaldību vadītāji reformas plānu uzzināja tik post factum, kas automātiski nozīmē, ka reformas izstrādes laikā nekādas konsultācijas nav notikušas.2 Tā arī neparādās nekādi aprēķini, cik lielas būs administratīvās izmaksas reformas īstenošanā un kādas būs faktiskās izmaksas, lai dzīvē viss īstenotos (piemēram, ceļu tīkli no novada nomales uz tā centru, skolu tīkls, pašvaldības pakalpojumi utt.), tā arī – cik ilgā laikā ieguvumi kompensēs izdevumus un pēc cik ilga laika tad sāks iedzīvotāji dzīvot labāk.

Novadu reformas kontekstā nedrīkst aizmirst J.Pūces izmisīgos centienus vērsties pret visām pašvaldībām, kuras kaut cik nopietnā līmenī centās pēc iespējas plašāk noskaidrot iedzīvotāju viedokli par reformu.

Kompensāciju izmaksa ebrejiem 40 miljonu eiro apmērā3

Šādu ieceri partiju apvienības "Attīstībai/Par!" turēja azotē un nerādīja nevienam. Protams, ja neskaita attiecīgā punkta iekļaušanu valdības deklarācijā, kas savukārt nozīmē, ka šāda iecere partijas iekšienē jau faktiski bija pirms startēšanas uz vēlēšanām. Tas, ka to piemirsa pateikt saviem vēlētājiem – dzīves sīkumi.

Kam noņemt 40 miljonus, pašlaik tiek klusēts. Vēlme kādam ko atdot ir tik liela, ka pat neskatoties uz iepriekšējo gadu diskusijām šajā jomā, tajā skaitā, arī advokāta Andra Grūtupa paustais: lai tagad ebrejiem sāktu kaut ko atdot izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem.4 

Laikam partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ir tā apmāta ar ideju atdot ebrejiem 40 miljonus eiro, ka gatavi pārkāpt jebko. Nelielai atkāpei – nu ja viņi vēlas visnotaļ kādam ko atdot, tad lai visi partijas biedri atdot savus īpašumus un uzkrājumus.

3.Kopdzīves likums (dzīvesbiedru līgums)

Šo gan partiju apvienība "Attīstībai/Par!" pauda skaļi un skaidri. Turklāt tieši J.Pūce bija pilsoniskās iniciatīvas autors. Saeima šo iniciatīvu noraidīja. Tagad kopdzīves likuma ideju nomaina dzīvesbiedru līgums, par kuru apvienība saka: likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību".5 

Te vēlos pievērst uzmanību vārdiem: “tiesības uz ģimenes dzīvi aizsardzību”. Vēsturiski Latvijā un viscitur pasaulē par ģimeni uzskata savienību starp vīrieti un sievieti un šīs savienības rezultātā radušos jauno paaudzi – bērnus. Faktiski partiju apvienība "Attīstībai/Par!" cenšas panākt vāji slēptu viendzimuma attiecību legalizāciju. Te neliels paradokss – kāda attīstība, ja nav bērnu?! Kā zināms, viendzimuma attiecībās bērni nerodas – labākajā gadījumā var tikt apmierinātas tikai seksuālās dziņas…

Tā, trīs varoņdarbi iezīmēti, un tagad koncentrētais ilustratīvais kopsavilkums - kādu nākotni saviem vēlētājiem saskata partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

Proti, viss kas līdz šim ir bijis, ir slikti un nepareizi. Tamdēļ jāmaina. Ko no tā iegūsim un cik tas mums izmaksās – nav svarīgi. Galvenais ir process. Ja arī šādi vēl nepanāksim, ko vēlamies, tad izdāļāsim naudu, kas tik prasīs un skaļāk kliegs. Vēlams, ja arī mums pašiem kas atlec.

Vēlaties 40 miljonus, nav problēmu. Ja arī šis nepalīdzēs – tad darīsim visu, lai veicinātu nākotni bez bērniem. Nevajag stiprināt attiecības starp vīrieti un sievieti – bīstami.

Nez, vai tik tiešām šādu nākotni vēlējās 101 685 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi? Kaut kā negribas tam ticēt. Savā ziņā manu pieņēmumu apstiprina tas, ka Saeimas vēlēšanās par partiju apvienību "Attīstībai/Par!" savas balsis atdeva 12,04% vēlētāju, tad pēdējās aptaujās ir tikai 10,9 %, samazinājums ir, bet domāju, ka pēc līdzšinējiem “varoņdarbiem” šī tendence drīz sasniegs KPV.LV līmeni.

Nedaudz vairāk par pašu partiju

Partiju un apvienību politiku veido tās ideoloģija. Kāda ir partiju apvienības "Attīstībai/Par!" ideoloģija – informācijas nav, tikai deklaratīvas frāzes priekšvēlēšanu programmās. Tātad, lai saprastu kas lācītim vēderā un, ko tas vēlas, jāskata citos virzienos. Proti, atbalstītāju loks un partijas izveidotāji.

Skatoties pēc atbalstītājiem, 2018.gadā redzama šāda aina:

Edgars Čeporjus – 21 500 EUR (LA Ventspils nodaļas vadītājs, AS «Latvijas Mediji» valdes loceklis)

Jānis Berķis – 21 500 EUR (Ventspils uzņēmēja Olafa Berķa dēls, AS «Ventbunkers» padomes loceklis)

Ainārs Ščipčinskis – 4000 EUR (uzņēmējs, «McCann Rīga» valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks; Daces Rukšānes vīrs)

Māris Mičerevskis – 2500 EUR (RD deputāts, LA valdes loceklis)

Gatis Zamurs – 2500 EUR (LA valdes loceklis)

Juris Pūce – 2110 EUR (RD deputāts, LA valdes priekšsēdētājs)

Ilze Grīnberga – 2000 EUR (LA valdes locekle)

Viesturs Zeps – 2000 EUR (RD deputāts, LA valdes loceklis)6

Un šie nav vienīgie.

Jāatzīmē, ka viens no lielākajiem ziedotājiem ir Pēteris Viņķelis, kurš noziedojis EUR 13000.00. Par viņu un vēl dažiem Viņķeļiem klīdušas dažādas runas par to saikni ar Krievijas specdienestiem.7

Jāatzīmē, ka arī Berķa uzvārds jau komentārus neprasa. Labi, ziedotāju, naudas devēju loks tā kā iezīmējas, bet kas stāvēja pie apvienībā ietilpstošo partiju šūpuļa?

“Attīstībai/Par!” sarakstu izveidoja trīs partijas: “Latvijas attīstībai”, “Kustība “Par!” un “Izaugsme”.

“Latvijas attīstībai”. To pirms sešiem gadiem, sākumā vēl kā biedrību, izveidoja partiju “Jaunais laiks” pametušie politiķi, tai skaitā - tās bijušie līderi Einars Repše un Edgars Jaunups, kā arī daļa no sponsoriem.

Jaunups aizvien ir ietekmīga figūra “Latvijas attīstībā” (valdes loceklis). Kopā ar viņu arī vairāku naudīgu sfēru lobētāja Baiba Fromane, kuras karjera politikā aizsākās tieši kopā ar Repši un Jaunupu. Viņa pārstāvējusi gan ātro kredītu biznesa, gan būvniecības uzņēmumu intereses. Savukārt basketbola kluba “VEF Rīga” vadībā Jaunups un partijas preses sekretāre Laila Spaliņa ilgi rokrokā strādājuši ar skandālos un kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu.8 

Partija “Kustība Par!” dibināta vien pērn rudenī. Arī starp tās pamatu licējiem – vairāki redzami “Vienotības” biedri. No tiem šobrīd partijas vadībā palikusi Ilze Viņķele.

Partija “Izaugsme”. Tā dibināta pirms pieciem gadiem, taču uz politiskās skatuves īsti nav bijusi pamanāma. Partijas līderis ir ārsts, kardiologs Andris Skride.

Kā redzams, partiju apvienības "Attīstībai/Par!" ietilpstošās partijas veidojuši kā politikā mazpazīstami cilvēki, tā vairāku partiju staiguļi, rūdīti politiskie shēmotāji un nekauņas. Runājot par pēdējiem – maz ticams, ka viņi savu dabu ir mainījuši.

Partiju apvienībai "Attīstībai/Par!" nav savas ideoloģijas. To pastiprina fakts, ka apvienību veido trīs dažādas politiskas partijas. Ja partijai nav ideoloģisku mērķu, tad nekas cits neatliek kā secināt, ka šai partiju apvienībai ir tikai materiālas intereses, kuras pašlaik izskatās labi nomaskētas, bet partijas darbība liecina, ka tādas tomēr pastāv.

Relatīvi īsā laika periodā varoņdarbu netrūkst. Visticamāk, ka to būs arvien vairāk. Lai nu kā, bet negribētos domāt, ka 101 685 pilsoņi, atdeva savas balsis par partiju apvienības "Attīstībai/Par!", jo vēlējās, lai partiju apvienības "Attīstībai/Par!", darboņi un tiem pietuvinātās personas uzlabotu savu materiālo stāvokli uz pārējās sabiedrības rēķina.

1 https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults

2 https://jauns.lv/raksts/zinas/326693-pasvaldibu-vaditaji-netic-ministra-puces-uzburtajam-gaisa-pilim-novadu-reformas-sakara

3 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ebreju-ipasumu-restitucijas-jautajumu-rosina-risinat-ar-40-miljonu-eiro-kompensaciju-14221246

4 https://www.tvnet.lv/5576559/grutups-vajag-pienemt-likumu-ka-ebreji-ir-izredzeta-tauta

5 https://www.delfi.lv/news/national/politics/dzivesbiedru-ligumu-varetu-noslegt-notariala-akta-kartiba-piedava-attistibaipar.d?id=51201393

6 https://www.tvnet.lv/4527670/partiju-finanses-lielakie-sponsori-un-dasnakie-biedri

7 https://puaro.lv/politika/linda-liepina-vai-latvijai-vajadzigi-vinkeli/

8 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partija-fokusa-attistibaipar.a290171/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...