Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Partiju PR kantori, saukti par ministrijām

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
27.04.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā Saeimas sasaukumā premjerpartija Vienotība atkal ir panākusi to izpildvaras agregātstāvokli, kurā valdība sevi pilnībā nodarbina vien ar pašas iegribu apkalpošanu. To – uz mūsu maksāto nodokļu un mūsu labklājības (ne)pieauguma rēķina – politiķi veic abpusēji komfortablā simbiozē ar ierēdniecību, veidojot pašiem savas “realitātes” infoburbuli.

Tādu birokrātisko pašapmierinātību mēs jau piedzīvojām Laimdotas Straujumas otrajā premjerēšanā. Vai vispār vēl atceraties šo Zemkopības ministrijas ierēdni, ko Vienotība savā personāliju badā – bez jebkāda vēlēšanās saņemta mandāta un vispār politiskās pieredzes – vispirms padarīja par ministri, pēc tam par valdības vadītāju?

Šai kundzei, akli apžilbinātai ar Latvijas eiroprezidentūras (2015.gada pirmā puse) rosību un iespēju amizēties ar eirokomisijas toreizējo vadītāju Žanu Klodu Junkeru, mūsu ekonomikas atkopšanās no krīzes – un savilkto jostu politikas – sekām šķita pavisam mazsvarīga. Straujumas valdības pašsabrukums ļāva Latvijai izkļūt no Vienotības radītā strupceļa.

Nupat Ārvalstu investoru padome Latvijā – organizācija, kas var atļauties mūsu politiķus neglaudīt pa spalvai un kuru tie spiesti respektēt, – ziņoja: valsts investīciju klimats pērn ir novērtēts ar līdz šim zemāko atzīmi. Atcerēsimies, ka pagājušajā gada vairākus mēnešus pilnībā aizpildīja valdības krīze, ekspremjeram Krišjānim Kariņam svēti solot sabiedrībai radīt “dinamiskāku” valdību. Viens no sliktā vērtējuma cēloņiem pašsaprotami ir augstais birokrātijas līmenis valsts varā.

Ļoti zemu tiek vērtēts politikas veidotāju – tātad valdības un ministriju – darbs investīciju piesaistē. Latvijā ieguldījušo ārvalstu uzņēmēju ieskatā mūsu izpildvarai trūkst reālas rīcības un skaidras valstiskas vīzijas, kā attīstīt Latviju. Viņu vidū ir samazinājies to īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā (no 79% aizpērn līdz 67% 2023.gadā, un tas tiek atzīts kā patiesībā ļoti zems rādītājs).

Ministru prezidente Evika Siliņa ārzemju kapitālistu pārmetumos trafareti vaino ģeopolitisko situāciju. Taču Krievijas agresija Ukrainā «nez kāpēc» netraucēja premjerpartiju izraisīt valdības krīzi valsts prezidenta vēlēšanās un visu vasaru nomāžoties ar koalīcijas “paplašināšanu”. Arī tas raisa ārzemju uzņēmēju nepatiku, ko premjere nopūlas nesaskatīt.

Vai mums šāds vērtējums – teju vai “Sēdies, divi!” – ir pārsteigums? Nē, ministrijas ir zaudējušas jebkādu sabiedrības, biznesa un to it kā apkalpoto publisko pakalpojumu nozaru respektu. Mēs savukārt – zaudējuši pēdējās ilūzijas, ka šīs iestādes vairs spētu īstenot Latvijas izaugsmes politiku.

Tieši tādēļ mēs esam nolemti arvien lielākai ekonomiskajai atpalicībai no citām ES dalībvalstīm. Latvijas labklājības pieaugumu uztur (vai arī mazina, kā līdz šim) vienīgi ES “savienotie trauki” – pašu valdībai, kā redzam, nav nekādas reāli īstenotas saimniecisko “muskuļu” audzēšanas politikas.

Ministrijas tika – par mūsu nodokļu naudu! – klaji pārvērstas par valdošo partiju sabiedrisko attiecību nodaļām. Par to pamatuzdevumu ir kļuvis “piārēt” attiecīgo ministru/-i un radīt viņam/viņai pārliecību, ka “viss kārtībā, ak, cienījamā kundze”.

Ir pavisam naivi cerēt (kaut tādi ceroņi ir!) no mūsu ierēdniecības – tai saņemot kļūmīgas vai savtīgas politiskās pavēles – jebkad sagaidīt dumpi vai vismaz patriotisku burkšķēšanu. Tā tika selekcionēta, pašsaglabājoties un apkalpojot politisko varu tieši tā, kā vēlas attiecīgais partijas pārstāvis, stājies pie ministrijas politiskās vadības. Vienalga, vai ir jāsasniedz taustāmi rezultāti vai “jākonstruē realitāte”. (Protams, ja tikai viņš/viņa nav ņuņņa, kas dažā ambiciozā birokrātā pamodina “iekšējo Napoleonu”.) 

Tādēļ mums patlaban ir pavisam akūti vajadzīgs sabiedriskās domas politiskais spiediens uz valdību, tai pieprasot birokrātiju ierobežot un savaldīt vienīgajā tiešām efektīvajā, pārliecinošajā un uzskatāmākajā veidā. Poētiski izsakoties: civildienesta ierēdņi – kā birokrātijas sloga uzturētāji (savas nodarbinātas vārdā) – ir “fiziski jāreducē”, kardināli samazinot viņu skaitu.

Nedrīkst ļaut valdībai – arī pašvaldībām! – turpināt ākstīties, vairojot “birokrātijas apkarošanas” apakškomisijas un darba grupas. Jau ir pat pilnīgi vienalga, kas rada un uztur šādu politisko spiedienu – “kompradoru biznesa” vai pašmāju uzņēmēju organizācijas, politiskā opozīcija vai “neo-sorosīti”. Cīņai pret “big government” – par ierēdniecības izretināšanu – ir jākļūst par jaunā politiskā cikla galveno kaujas saucienu.

Dabā nereti gadās, ka pārāk labvēlīgos apstākļos kāda suga savairojās tiktāl, ka kļūst par draudu visai ekosistēmai. Tāpēc dārzkopji cīnās ar Kolorādo vabolēm un Spānijas kailgliemežiem. Tāpēc Igaunijā izsniedz atļaujas lāču medībām. Latvijas saimnieciskā ekosistēma ir jāatbrīvo no pašpietiekamās birokrātijas, kas to “vairāk izmīņā, kā noēd”.

Turklāt “labās prakses piemērs” ir acu priekšā – Somija, kurā, kā vēsta, dzīvojot pasaulē laimīgākā (apmierinātākā) tauta un ko mēs varam tikai apskaust. Tās valdība, cīnoties ar energokrīzes un Krievijas agresijas Ukrainā radītām ekonomiskām sekām, budžeta taupības vārdā piesaka vērienīgu – tūkstošos ierēdņu rēķināmu – ministriju un iestāžu “saīsināšanu”. Diez vai tādēļ šī valsts sabruks…

Vēl viens acīmredzams pamatojums vajadzībai reducēt civildienesta ierēdniecības apjomu: mūsu sadzīvi un tautsaimniecību reglamentējošo tiesību aktu pamatmasu rada Eiropas Komisijas aparāts. Latvijas iestādes nodarbojas vien ar to lokalizēšanu un ieviešanu.

Kāds rūdīts opozīcijas politiķis (lai šoreiz paliek nereklamēts!), raksturojot situāciju, tēlaini teica: mūsu valsts aparāts ir kā modes nams vai šūšanas ateljē, kas sen jau vairs pats ne rada savus modeļus, ne arī izstrādā piegrieztnes un lekālus. Visas apģērbu sagataves piesūta no centra, vietējiem skroderiem atliek vien tās sašūt un izkārt gatavo produkciju uz pakaramajiem. 

Viņaprāt, šādām Briseles regulējuma apstrādes funkcijām patiesībā pietiktu pat ar ministra/ministres biroja resursiem. Es nebūtu tik drošs tam piekrist, taču informācijas tehnoloģiju teju neaptveramais piedāvājums, mākslīgā saprāta jeb AI pielietojuma perspektīvas un, protams, prasts birokrātisks “kopīpeists”– lai kāds arī nebūtu oficiālais viedoklis – vairo pārliecību, ka kadru redukcijai valsts pārvaldē ir lielas rezerves.

Taču pašapmierinātais birokrātiskais režīms, ko ar koalīcijas partneru padevību sev turpina veidot Vienotība, ir sagraujams tikai ar ļoti spēcīgu “politisko zemestrīci”. Vēlētājiem vajadzētu pārveidot 15.Saeimu tik kardināli, lai balsojuma rezultāts spētu iedzīt paliekošas bailes pat vēlēšanu uzvarētājos.

P.S. Ministriju "piarizācija" diemžēl ir loģisks solis, Vienotībai un tās šā brīža satelītiem pielāgojot valsti arvien dziļākam savas eksistences ērtumam. Politiskajā inforburbulī nekad rudenī neskaita cāļus, jo partejiskās rosības rezultātu kvalitāte vai to iztrūkums jau vairs nav svarīgi. Čiku var noslēpt zem arvien jauniem projektiem, iniciatīvām un "Briseles prasībām".

Pieļauju, šī procesa izšķirošais sākums bija referendumu sarīkošanas iespēju ierobežošana, faktiski liedzot pilsoņiem tiesības koriģēt valdības politiku (sabiedrības “rotaļām” atstājot tikai manabalss.lv erzacu). Savukārt visbūtiskākais panākums ceļā uz politisko pašmērķību bija valsts budžeta finansējums partijām, to "atbrīvošana no naudas varas".

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...