Pasaka par koķetēriju ar politiku, skeletu skapī un naudas piesavināšanos
Pietiek lasītājs12.11.2016.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Reiz dzīvoja kāds pilsonis, kurš bija balts, pūkains un draugs visiem, kuriem citi darīja pāri. Viņš bez maksas uzņēmās aizstāvēt traģēdijās cietušos, runāja par Latvijas ekonomikas “ne”attīstību, zākājot politiķus, kā arī norādīja uz daudz un dažādām nejēdzībām mūsu mīļajā Latvijā. Koķetērija ar politiku izvērtās par spēli daudzu gadu garumā, te runājot par attīrīšanās kultūru, te noliedzot baumas par stāšanos kādā no partijām… Bet izrādījās, ka šim pilsonim ir kāds nesmuks skelets skapī, kas ne tikai traucēja pašam uzsākt politiskās karjeras augšupeju, bet arī…
Stāsts sākās jau pirms vairākiem gadiem, kad konkrētais pilsonis vēl bija maksātnespējas administrators. Nodrošinātā prasījuma summa kādā lietā kopumā veidoja 3,8 miljonus latu, par ko konkrētajam amata meistaram pienācās 9075 lati (ar PVN). Taču traģēdiju cietušo aizstāvis izrādījās dikti savtīgs tips! Viņš nolēma paturēt drusku lielāku naudiņu… nu, kādas desmit reizes lielāku naudiņu. No tiesas materiāliem izriet, ka 2014.gada rudenī pilsonim tika piespriests atmaksāt lietā iesaistītajai bankai 84 369 latu jeb 120 047 eiro (ar tiesas izdevumiem).
Taču tas sakrita ar laiku, kad maksātnespējas administratoram bija gadījies kļūt par aizstāvi plašam cilvēku pulkam, prasot morālās atlīdzības neskaitāmās civillietas. Ņemot vērā to, ka vismaz publiski zināms, ka tas notiek bez maksas (lai gan esot līgumi, kuros figurējot līdz pat 15% honorārs), pilsonim, protams, radās grūtības, lai bankai atmaksātu parāda summu. Un vēl vairāk… viņš pamanījās kļūt par tēvu savam pirmdzimtajam, tādējādi finansiālo spiedienu izjūtot vēl vairāk... kā nekā, strādā taču bez atlīdzības!
Pašreiz pilsonis ir vērsies gan ar prasību sadalīt maksājumus, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo, redz, strādājot tādu godprātīgu darbu, kur bez maksas stājotie pretī korumpētajai un vienkārši “sliktajai” tiesu sistēmai, politiķiem un valsts izzadzējiem! Bet, pilsoni, – vai piesavināties svešu naudu tik lielos apjomos bija labi?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.