Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no Latvijas „sabiedrisko mediju” iecienītākajiem un biežāk uzklausītajiem ekspertiem ir tagadējais Latvijas Universitātes mācībspēks Ojārs Skudra, kurš padomju laikā kā aktīvs komunistiskās un padomju ideoloģijas atbalstītājs ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadītājs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un kompartijas Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors. Šodien sākam publicēt tagadējā „eksperta” iepriekšējo gadu pārdomas, un pirmā publikācija ir 1976. gada 31. decembrī laikrakstā Padomju Jaunatne nodrukātais raksts „Gads mieram, gads nākotnei”.

Tāpat kā katru gadu, arī šogad, decembra pēdējām dienām aizritot mēs visi domās vēlreiz kavējamies pie aizejošā gada svarīgākajiem notikumiem gan personiskajā, gan sava kolektīva un visas mūsu valsts dzīvē. Noteiktu vietu sajās pārdomās ieņem arī starptautisks» dzīves jautājumi, jo, pateicoties masu informācijas līdzekļu praktiski neierobežotajām iespējām sniegt operatīvu informāciju, mēs diendienā esam informēti par visiem nozīmīgākajiem mūsu dinamiskās pasaules notikumiem.

Starp izcilākajiem aizvadītā gada notikumiem kā nozīmīgākais minams Padom|u Savienības Komunistiskās partijas XXV kongress, kura delegāti vienprātīgi atbalstīja PSKP CK ģenerālsekretāra biedra L. Brežņeva referātā izvirzīto programmu tālākai cīņai par mieru un starptautisko sadarbību, par tautu brīvību un neatkarību.

1976. gads starptautisko attiecību vēsturē ieies kā Padomju Savienības un pārējo sociālistisko valstu nozīmīgu, uz miera nostiprināšanu un bruņošanās sacensības ierobežošanu virzītu iniciatīvu gads. Apspriešanai pasaules mērogā izvirzīti tādi principiāli svarīgi priekšlikumi kā aicinājums sasaukt Vispasaules atbruņošanās konferenci, noslēgt vispasaules līgumu par varas nelietošanu starptautiskajās attiecībās, noslēgt līgumu starp valstīm Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībniecēm. kurā tās apņemtos pirmās nelietot kodolieročus cita pret citu.

Šo uzskaitījumu turpinot, var vēl nosaukt Padomju valdības paziņojumu «Par starptautisko ekonomisko attiecību pārkārtošanu», Padomju Savienības memorandu bruņošanās sacensības pārtraukšanas un atbruņošanās jautājumos, kā arī vairākus citus dokumentus.

Diemžēl jākonstatē, ka kapitālistisko valstu līderi, aizbildinoties ar dažādiem, galvenokārt iekšpolitiska rakstura apsvērumiem (šogad vēlēšanas notika Japānā, ASV, VFR un Itālijā), nav devuši konkrētas atbildes uz sociālistisko valstu izvirzītajiem priekšlikumiem, kaut arī neviens no attīstīto kapitālistisko valstu vadītājiem tagad atklāti vairs nenoraida mierīgu līdzāspastāvēšanu kā vienīgo saprātīgo, vienīgo pieņemamo valstu savstarpējo attiecību normu. Tāda rīcība faktiski nozīmē bezdarbību apstākļos, kad turpinās vispārējai drošībai tik ļoti bīstamā neapvaldītā bruņošanās sacensība.

Tieši tāpēc, kā savā intervijā amerikāņu politiskajam komentētājam Dž. Kingsberijam-Smitam norādīja biedrs L. Brežņevs, «mums ļoti gribētos, lai bruņošanās sacensības izbeigšanā 1977. gads tiešām kļūtu par lūzuma gadu. Tad tas neapšaubāmi ieņems pienācīgu vietu vēsturē.»

Aizvadītā gada starptautiskās dzīves nozīmīgāko notikumu vidū jāmin strādnieku un komunistisko partiju konference Berlīnē, Varšavas līguma vaislu Politiskās konsultatīvās komitejas apspriede Bukarestē, vienotas sociālistiskas Vjetnamas izveidošanās, Laosas patriotisko spēku uzvara un Angolas Tautas Republikas proklamēšana.

Visi šie notikumi, protams, katrs savā ziņā un veidā apstiprina biedra L. Brežņeva PSKP XXV kongresā teiktos vārdus: «Sociālisma valstu attīstība, to varenības palielināšanās, to realizētās starptautiskās politikas raženās ietekmes pastiprināšanās - tāds tagad ir cilvēces sociālā progresa virziens. Sociālisma pievilkšanas spēks vēl vairāk pieaudzis uz kapitālistiskajās zemēs izvērsušās krīzes fona.»

Var minēt kapitālistisko valstu visdažādāko institūtu, fondu un politiķu izteiktās prognozes par rietumvalstu ekonomisko un sociālo attīstību 1977. gadā, taču visas tās pareģo vienu un to pašu - bezdarbnieku skaits nemazināsies, dzīves dārdzības pieaugums turpināsies, ekonomiskās attīstības temps nepaātrināsies. Interesanti, ka 48 gadus vecais amerikāņu profesors Z. Bžezinskis, ko ASV jaunais prezidents Dž. Kārters nesen iecēlis par savu padomnieku nacionālās drošības jautājumos, 1976. gada sākumā rakstīja: «Mums (domāta ka kapitālistiskā pasaule - O. S.) nav kopīgu normu, nav nekā paša par sevi saprotama ne attiecībā uz mūsu vērtībām, ne ari attiecībā uz pasauli, kurā mēs dzīvojam.» Savu rakstu Z. Bžezinskis toreiz beidza ar visai optimistisku frāzi, kurā apgalvoja, ka «mūsu gadsimts ir nepieredzēta progresa gadsimts». Tiesa, «progress» viņa izpratnē nenozīmē neko vairāk kā «kustību».

Par to, kādā virziena noris starptautisko attiecību attīstība, Z. Bžezinskis toreiz nerakstīja neko un, šķiet, arī nevarēja rakstīt, jo nespēj dot vispārēju starptautiskā stāvokļa novērtējumu. Viņš pat izteica šaubas, vai attiecību uzlabošana un sadarbības paplašināšana starp ASV un PSRS «var noderēt par izejas punktu galveno pasaules problēmu risināšanai». Jādomā, ka 1976. gada notikumi būs palīdzējuši viņa politiskajiem uzskatiem atbrīvoties no tamlīdzīgas «aukstā kara» laiku inerces.

ANO ģenerālās Asamblejas 31. sesija pieņēma lēmumu pasludināt 1977. gadu par Starptautisko bērna gadu. Mums tas būs reizē ar Lielā Oktobra 60. gadadienas gadu, kuru atzīmēs visi pasaules progresīvi domājošie cilvēki, jo Padomju Savienība viņu prātos un sirdis jau sen kļuvusi par miera un humānisma ideju simbolu.

Bijušā kompartijas ideologa, tagadējā „eksperta” Ojāra Skudras spilgtākās padomju gadu publiskās pārdomas turpināsim publicēt arī turpmāk.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...