Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits apgalvo, ka ar jaunajiem pasažieru vilcieniem viss esot labākajā kārtībā, AS Pasažieru vilciens kategoriski atsakās atbildēt uz jautājumiem par problēmām ar jau saņemtajiem jaunajiem elektrovilcieniem, mēģinot apgalvot, ka šie jautājumi jāuzdod vilcienu ražotājam Škoda Vagonka un AS Latvijas dzelzceļš, jo Pasažieru vilciens šajos jautājumos esot iesaistīts tikai pastarpināti.

Lai gan par problēmām ar jauno elektrovilcienu piegādi līgumā noteiktajā termiņā jau tika ziņots gada sākumā, turklāt karš Ukrainā liedza tos piegādāt pa dzelzceļu, tomēr ar novēlošanos beidzot pirmais vilciena sastāvs ar autotransportu tika atgādāts un sākās tā izmēģinājumi. Kad uz Latviju jau bija atceļojuši pirmie trīs vilciena sastāvi un veikti vairāki izmēģinājuma braucieni, jaunie elektrovilcieni svinīgi tika demonstrēti arī iedzīvotājiem un nākamajiem pasažieriem. 

Tika solīts, ka jaunie vilcieni sniegs virkni priekšrocību, būs ērti, ātri un izdevīgi. Vienlaikus gan tika paskaidrots, ka tie brauks tikai ar maksimālo ātrumu 130 kilometri stundā, neskatoties uz to, ka vilciena maksimālais ātrums ir 160 kilometri stundā. Tomēr mūsu dzelzceļa infrastruktūra tik lielu ātrumu attīstīt neļaujot. Tad vēl izrādījās, ka ir jāpārbūvē 48 vilcienu pieturvietas. Lai gan tika solīts, ka tas tikšot izdarīts jau nākamgad, tomēr uzreiz klāt nāca arī piebildes, ka viss atkarīgs no laika apstākļiem.

Vēlāk izrādījās, ka šajos vilcienos iemontēta Krievijā ražota sakaru iekārta, pret kuru lietošanu iebilst gan Satversmes aizsardzības birojs, gan Valsts drošības dienests, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Pietiek šajās dienās jau publicēja kāda lasītāja „sapni” par jauno vilcienu defektiem, kurā cita starpā bija „nosapņots”:

Es nosapņoju – tā konstrukcija, kas paceļas uz jumta un pieskaras pie vadiem (nezinu kā sauc), ir tehniski nepareizi pasūtīta iepirkuma specifikācijā, līdz ar ko tā nespēj pacelties pilnā augstumā, kā jābūt (pietrūkst ap 8 cm). Šis tiks pārtaisīts, protams, par Jūsu naudu. Prezentācijā PUSpacēla, lai varētu nodemonstrēt, ka deg lampiņas.

Sapnī redzēju arī, ka jaunie vagoni ārpusē ir nedaudz platāki par RVR vilcienu vagoniem un nevar piebraukt ne pie viena no Ārpusrīgas peroniem. Sapnī redzēju, ka vienam jaunajam vilcienam tiek noskrāpēts sāns un nu to remontē. Peroni arī jāpārbūvē visur.

Ātrums - 160 kilometru stundā? Latvijā nav neviena posma, kur var droši testēt šādu ātrumu. Releji pie visām "pārbrauktuvēm" ir jāpārbūvē, jo releju automātika ir noteiktā attālumā no pārbrauktuvēm, kas nostrādā noteiktā laikā. Releji jāpārbūvē daudz tālāk.”

Pēc šī „sapņa” publicēšanas T. Linkaits sociālajā tīklā Twitter paziņoja, ka viņš ne par kādām problēmām neko nezinot, savukārt Pasažieru vilciens paziņoja vienīgi to, ka jaunais vilciens pie dažiem peroniem tomēr spējot piestāt.

„Jaunais elektrovilciens kopš piegādes un montāžas Latvijā jau aptuveni mēnesi regulāri un patstāvīgi dodas izmēģinājuma braucienos Aizkraukles dzelzceļa līnijā, piestājot arī pie peroniem atbilstoši saskaņotam grafikam, piemēram, Salaspilī, Ogrē, Lielvārdē, Aizkrauklē,” – šis bija vienīgais Pasažieru vilciena komentārs.

Pietiek pieprasot skaidrojumus par katru no lasītāja minētajiem defektiem, Pasažieru vilciens pavēstīja, ka tā vispār neesot uzņēmuma darīšana.

“Lai nodrošinātu atbildes no pirmavota, aicinām šos jautājumus adresēt Škoda Vagonka un Latvijas dzelzceļš. Par elektrovilciena montāžu un testa braucieniem Škoda Vagonka, infrastruktūru, tostarp peroniem, - Latvijas dzelzceļš. No mūsu puses šo komentēt nebūtu korekti, jo šajos procesos Pasažieru vilciens ir iesaistīts pastarpināti,” paziņoja Pasažieru vilciena komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre.

Uz norādi, ka Pasažieru vilciens ir šo elektrovilcienu pircējs, līdz ar to ne pastarpināti, bet tieši saistīts ar pirkuma kvalitāti, uzņēmums nolēma neatbildēt.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...