Pašiem savs Mandžūrijas kandidāts: Kremļa plāns Latvijas tuvākai nākotnei
Jānis Mākoņkalns04.11.2020.
Komentāri (0)
Nevilkšu garumā un apstiprināšu to, ko daudzi saprata jau no virsraksta pirmajiem vārdiem – raksts būs par Aldi Gobzemu. Tiesa, lai kā uz to cerētu pats politiķis, mans nolūks nav viņu kārtējo reizi nodēvēt par „Kremļa projektu” vai „Maskavas spalvaino roku”, kā to nereti dara viņa oponenti.
Man nudien nav tiešu pierādījumu, ka Aldis būtu noslēdzis jelkādu vienošanos ar Maskavu apmaiņā par vienu vai otru pakalpojumu. Taču tas nenozīmē, ka mani nebeidz mākt aizdomas, ka pat, ja aiz Alda nestāv vīri no Kremļa, viņš kā bezprincipiāls populists viennozīmīgi tiek vērtēts kā izdevīgs papildinājums Krievijas interešu lobijam Latvijā.
Vēl jo vairāk pēdējo mēnešu novērojumi un ievāktie fakti liek domāt, ka tieši šāds ir vismaz viens no Kremļa daudzajiem plāniem Latvijas nākotnei.
Vai Krievijā kalta jauna nacionālā Atmoda?
Kā uzskatāmāko piemēru tam, kā pēdējā laikā pārklājas Gobzema un Krievijas intereses, ir vērts minēt nevalstisko organizāciju „Atmoda 3.0” un tās veidoto raidījumu СЭЛФИ, kas pēdējos mēnešos ir kļuvis par vienu no deputāta galvenajiem atbalstītajiem un propagandas kanāliem.
„Atmoda
2019.gadā portāls pēc Ārlietu ministrijas norādes tika nobloķēts, pamatojoties uz ES ieviestajām sankcijām pret Россия Сегодня ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu. Šī gada vasarā Valsts drošības dienests arestēja ar A.Jakovļevu saistītā uzņēmuma „Rakurss.lv” īpašumus.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka A. Jakovļevs ir arī nesen dibinātās „Atmoda
Vadima Avvas veidotais raidījums СЭЛФИ tiek publicēts faktiski visās sociālo tīklu platformās, taču vislielāko popularitāti ir izpelnījies „Youtube”, kur kopā vairāk nekā gada laikā ir spējis savākt 3,374 miljonus skatījumu.
Daudz pieticīgāki skaitļi, taču krietni lielāka aktivitāte ir novērojama Avvas vadītajos „Facebook” profilos. Tieši šeit prokremliskais aktīvists nav kautrējies visatklātāk dziedāt slavas dziesmas deputātam Gobzemam.
Piemēram, kādā ierakstā no šī gada 18.septembra Avva raksta šādi:
„Aldis Gobzems – pirmais latviešu politiķis, kurš pēc ilgiem gadiem ir iestājies par veselā saprāta, vēsturiskās atmiņas un Georga lentes – viena no krievu vīrišķības un Uzvaras atmiņas simboliem – aizstāvību”
Vērā ņemamas ir arī Avvas pārdomas par Gobzema šī gada 10.oktobrī rīkoto „tautas sapulci”:
„1. Visi oficiālie mediji apzināti samazināja dalībnieku skaitu. Skaitļa starp 2000 – 3000 vietā tika nosaukts 200 – 300. Cenzūras laikmets plaukst un smaržo.
2. Krievu elektorāts it gatavs Gobzemā ieraudzīt jauno Jurkānu, Ušakovu, jebko. Tas ir piekusis no Saskaņas.
3. LKS nespēj pavilkt jauniešus un krievu vidu [acīmredzot domāti centristi] uz savu pusi...”
Ne mazāk interesants šķiet arī fakts, ka viens no Gobzemu atbalstošā radījuma СЭЛФИ „Facebook” lapas pārvaldītājiem atrodas Krievijas teritorijā.
Jāteic, ka arī pati 10.oktobra „tautas sapulce” neizpalika bez zināmas Krievijas ietekmes klātbūtnes. No publiski pieejamajām fotogrāfijām ir redzams, ka pasākumā piedalījās Maskavas propagandas kanālu eksperts Arnolds Babris, krievu skolu aizstāvis Degi Karajevs, „Sputņik” žurnālists Vladimirs Dorofejevs, prokremliskais aktīvists Ilgarts Zeiberts un, visticamāk, vēl citi interesenti, kuri nesmādēja Gobzema redzējumu Latvijas nākotnei.
Galu galā arī „tautas sapulcē” izskanējusī retorika visnotaļ atbilda Maskavas propagandistu iepriekš paustajām tēzēm. Piemēram, kāds runātājs no Valmieras, parasts autoatslēdznieks vārdā Jānis Zalte ar klātesošajiem dalījās savas dzimtas vēsturē, kur sajaukušās kā latviešu, tā Sibīrijas krievu asinis:
„Es jums pateikšu to, ko zina visi no Sibīrijas atgriezušies latvieši. Ja ne krievi, viņi nebūtu izdzīvojuši. Paldies, jums, krievi! Mūsu sabiedrībai ir tikai divas iespējas: vai nu bezgalīgi šķelties mikrokopienās, vai apvienoties kopīgu interešu vārdā.”
Lieki piebilst, ka šādi vēstījumi bija kā medusmaize Maskavas finansētajiem masu medijiem, kas līdztekus „Atmodai
Vecie vēži jaunās kulītēs?
Interesanti, ka līdz ar „Atmoda
„Demokrātijas aizsardzības biedrības” (DAB) kodolu veido žurnālists Sandris Točs, rezerves pulkvedis un saskaņietis Raimonds Rublovskis, kā arī virkne citu sabiedrībā labi zināmu personāžu ar apšaubāmu slavu. Līdzīgi kā „Atmoda
Organizācijas redzamākie ārpolitikas eksperti ir jau pieminētais Točs un Rublovskis, kuru spriedelējumi pamatā riņķo ap Rietumu civilizācijas un liberālisma kritiku, kā arī tradicionālo vērtību un autoritāro režīmu un to diktatoru kvēlu aizstāvību.
To apliecina arī „Memory Water” īpašnieka Jāņa Pļaviņa ziņu vietnē „Mainām Pasauli” publicētais DAB memorands un darbības principi.
Lūk, ko tie atklāj par DAB dibinātāju perspektīva Latvijas ārpolitikai:
„Latvijas nacionālajām interesēm atbilstoša ārpolitika un diplomātiska attieksme pret citām valstīm. Cieņas pilna un iespējami draudzīga attieksme pret citām valstīm, bet īpaši visām Latvijas kaimiņvalstīm, ar kurām mūs vieno nemainīgas ģeogrāfiskas realitātes kopība. Ārpolitikai ir jākalpo Latvijas sabiedrības drošībai, mieram un ekonomiskajam uzplaukumam”
Domāju, ka paskaidrot, kuras tieši ir tās Latvijas kaimiņvalstis, ar kurām ir jāveido „īpaši labas attiecības”, šeit ir lieki. No Toča un Rublovska publicētajiem videoklipiem un iepriekšējo gadu darbības kļūst diezgan skaidrs, ka viņu perspektīvā Latvijas nākotnei ir jālīdzinās tām reālijām, kuras pašlaik varam novērot Krievijā un Baltkrievijā.
Starp citu, raksta tapšanas brīdī apstiprinājās manas aizdomas, ka DAB drīzumā varētu saslēgt savas aktivitātes ar Avvas vadīto projektu „Atmoda
Laiks rādīs, cik sekmīga būs Gobzema jaunā politiskā partija un vai potenciāla prokremlisko spēku saslēgšanās ar Latvijas antiisteblišmenta kustību būs atmaksājusies. Pašlaik skaidrs ir viens: pat, ja aiz Alda nestāv Kremlis ar vienā vietā iebāztu roku, Krievijas perspektīvā viņš uz šo brīdi ir Latvijas ideālais politiķis, ar kuru vienmēr visu varēs sarunāt...