Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem
Nils Ušakovs13.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Sarežģīti un godīgi - vienoties un kopā plecu pie pleca nostrādāt tik, cik būs iespējams. Pusotru mēnesi, pusotru gadu. Rīdzinieki 2017. gadā ievēlēja deputātus no bloka "Saskaņa"/GKR tieši tāpēc, lai viņi strādātu. Tad godam nostrādāsim atlikušo laiku, pēc iespējas vairāk izpildot dotos solījumus un aizstāvēsim to, ko pēdējo 10 gadu laikā spējām izdarīt!
Ātra un gļēva iespēja - nevienoties, personiskās intereses likt augstāk par visu, atmest ar roku uz saviem vēlētājiem un pašiem "atlaisties". Pie viena arī uz nezināmu laiku atvadīties no cerības saglabāt Rīgu kā pilsētu, kurā pensionāri sabiedriskajā transportā brauc bez maksas, bērni saņem brīvpusdienas, latvieši un nelatvieši strādā kopā, nevis strīdas.
Diemžēl pašreizējais Rīgas mērs ir izvēlējies otro ceļu. Tagad vairs nav svarīgi - tā ir muļķība vai nekrietnība.
Mērķtiecīgi tiek likvidēts viss, ko ir izdevies paveikt iepriekš. Tas viss, ko jūs, deputāti no "Saskaņas" un GKR, šajos 10 gados paveicāt! Nonācis pat tik tālu, ka mērs publiski aicina atcelt brīvpusdienas skolās! Zināt, kādēļ? Tāpēc, ka viņa bērniem, kā viņš saka, bezmaksas pusdienas nav vajadzīgas…
Diemžēl vairs nav nekādu šaubu, ka pašreizējais mērs speciāli piespēlē ministram Jurim Pūcem un dara visu, lai Rīgas dome absolūti prettiesiski tiktu atlaista. Lūk, tāda Mata Hari pašlaik vada galvaspilsētu.
Par šīs muļķības vai nelietības ķīlniekiem ir kļuvuši kā deputāti no "Saskaņas"/GKR bloka, tā, galvenais, arī visi rīdzinieki.
Pilsētu, īpaši krīzes apstākļos, nevar vadīt cilvēks, kurš ir kļuvis par mēru vienīgi tāpēc, ka iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājis čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem. Aiz tiem, kam vajag.
Pilsētu nevar vadīt cilvēks, kura vārds jau ir kļuvis par etalonu divkosībai un meliem. Īpaši skaļi un jautri gribas smieties par pašreizējā mēra paziņojumiem par viņa dziļo naidu pret korupciju, shēmām un aizkulišu vienošanos. Pornoaktrises, kad runā par morāli, izklausās daudz patiesāk un ticamāk.
Neskatoties uz visu notiekošo, es joprojām palieku optimists. Es turpinu ticēt, ka labi cilvēki sarežģītās situācijās var apvienoties un dot pretsparu sliktiem cilvēkiem. Tāpēc šodien es gribu novēlēt spēku un veiksmi visiem saviem kolēģiem un draugiem no "Saskaņas" un GKR. Mēs nekad nebaidījāmies pieņem sarežģītus un godīgus lēmumus. Lai mums izdodas arī šoreiz!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.