Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde - Finanšu izlūkošanas dienests - ir arestējusi (iesaldējusi kontos) summu, kas līdzvērtīga Apvienotajā Karalistē aizturētiem finanšu resursiem, ko veic funkciju ziņā analogas britu iestādes, man kā īstenai tautietei būtu jābūt mierīgai, ka neko nospert no Latvijas valsts budžeta vairs nevar. Vēl jo vairāk, arī kontu vietējās kredītiestādēs vairs atvērt faktiski nevar, kā rezultātā desmitiem tūkstošu latviešu tur naudu Revolutā, bet juridiskas personas pat Jaunzēlandē vai Apvienotajos Arābu Emirātos. Latvijas finanšu sistēmas darbība ir apstādināta un banku sektors pat daļēji iznīcināts.

Būtu loģiski, ka nekādi šahermaheri nodokļu sfērā vairs cauri neiet. Neviens neko neatskalo un neatbalina, bet valsts budžets plīst no ieņēmumiem. 2020. gada 30. janvārī netā tiek paziņots: „„Esmu konstatējusi, ka aplokšņu algu jomā mums nav skaidras metodes, ko mēs darām, lai minimāliem līdzekļiem sasniegtu augstāko rezultātu, par situāciju ar aplokšņu algu apkarošanu RīgaTV 24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.”

Turpat VID vadītāja paziņo, ka "top rokasgrāmata, kā apkarot aplokšņu algas". Akurāt uz pandēmijas COVID - 19 sākumu rokasgrāmatai vajadzētu būt nodrukātai, kā pie mums pieņemts – noslepenotai, un naskie VID ierēdņi varētu bez žēlastības sākt izķert pēdējos PVN atmazgātājus, karuseļshēmu griezējus un citus nelietīgus ļautiņus.

Diemžēl, kā vajadzētu būt un kā ir, izrādās divas pilnīgi dažādas lietas. Ņemot vērā visas pēdējo gadu turbulences banku nozarē, sākot ar murgainu prasību - zini sava klienta klienta vecmammas jaunākā brāļa trešā auto marku, un beidzot ar parastu konta slēgšanu bez paskaidrojuma nabaga letiņam, kas, izņemot algu, neko citu mūžā nav saņēmis, visiem nodokļu mahinatoriem bija steigšus jāiznīkst kā šķirai. Vai pretēji - valsts budžeta apjāšanai būtu jārodas neiedomājami sarežģītām shēmām, kuru ķēdes iet caur desmitiem ārvalstu banku un pie kuru ģenerēšanas strādā labākie finanšu inženieringa prāti.

Praksē tomēr viss ir citādi un, kā jau raksturīgs Latvijai, izteikti novatoriski. Pie viena - neiedomājami vienkārši, jo pie darba ķērās labākie VID speciālisti. Pasūtījumu galds Talejas ielā 1 noreaģēja uz izmaiņām banku nozarē ar vienas dienas kavējumu.

2019. gadā izveidojās (un šobrīd darbojas ar pilnu sparu) šāds pakalpojums: iepriekš vienojoties (bet to var darīt arī, kad pats process jau uzsākts), SIA "X'' vispār pārstāj maksāt nodokļus valstij, nauda firmas kontā arī ilgi neuzturas un, kā jau ierasts, aiziet pa skuju taku. Līdz pusgada periodam (pēdējie 6 mēneši) veidojas nodokļu parāda uzkrājums no 300 000 līdz 500 000 euro. Pa vidu šad tad tiek uzcepta kaut kāda puņķaina vēstule par firmas "'X'' produkcijas noieta krīzi Patagonijā sakarā ar musonu lietu sezonu un oficiāli iesniegta VID.

Šī pusgada periodā no VID puses nekādu sankciju nav, neviens troksni neceļ, tad firma pēkšņi maina īpašniekus, un Jēča Pēča vietā par pilntiesīgu tās saimnieku kļūst ja ne zulu cilts pārstāvis no Burkina Faso, tad tāds maktenīgs moldāvs no Besarābijas vīnu dārziem vai ukrainis no Dņepras pievārtes. Tālāk ir oficiāla maksātnespēja, un visi sūkā ledu.

Pakalpojumam iespējamas variācijas, kad speciāli bāzes firma "X'' izveido mirstamo firmu "Y" vai bāzes firmu ''X" solīdumam nopērk nevis piedzēries moldāvs, bet ārzemju ''investīciju fonds'', piemēram no Nīderlandes. Principā tehnoloģija tikai atkārto vairākus desmitus gadu vecus humorus, kad izveicīgi čaļi PVN zagšanai reģistrēja jaunas SIA Pērses ielā katru otro dienu, piedzenot SIA nosaukumu pirmo burtu un juridisko adresi tā, lai pēcāk nokļūtu pie konkrēta VID inspektora konkrētā nodaļā. Šodien tieši tāpat pietiekami ir pazīt VID starpniekus vai tiešos pakalpojuma sniedzējus.

Manis teikto pilnībā apstiprina vienkārša un vienlaicīgi pilnīgi ekselenta shēma, kā Latvijas kosmētikas leģenda ''Dzintars'' izjāja valsts budžetu: „Kosmētikas ražotājas AS "Dzintars" nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017. gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors -  Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja "Dzintara" sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017. gada janvārī, kad tiesa pasludināja "Dzintara" tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars. "Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas, " uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies. Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5. novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par "Dzintara" pasludināšanu par maksātnespējīgu. '

Šādu humoresku var lasīt netā 2019. gada 23. oktobrī. Summas ir citas nekā manis iepriekš minētās un to uzkrāšanas periods - lielāks, bet "Dzintars" arī ir "Dzintars", nevis SIA no kādas Čiekurkalna līnijas, kas nomirst ar tikai pusmiljona euro parādu valsts budžetam.

Attiecībā uz darbinieku sociālām iemaksām vispār ir cirki cirka galā. Sākoties pandēmijai, izrādījās, ka daudzos uzņēmumos to darbinieki nevis vienkārši saņem daļu atalgojuma konvertos, bet gadiem strādā pilnu darba laiku bez jebkāda juridiska noformējuma! Pie kam - ne tikai viesnīcās vai restorānos, bet darbā pie ražošanas līnijām, piemēram - pārtikas ražošanas uzņēmumos.

Piebildīšu, ka man ir minēti 4 šādu uzņēmumu nosaukumi, pie kam - visi šie uzņēmumi ir regulāri tikuši pārbaudīti no VID un PVD puses. Regulāri un - bez viena vienīga pārkāpuma konstatācijas .

Absolūti jauns COVID - 19 pandēmijas laika VID pakalpojums. Nodokļu saistību pilna norakstīšana. Ir dzelzbetonīga informācija, ka pa Rīgu snaikstās starpnieki no VID, kuri piedāvā bez problēmām norakstīt reālu darbojošos firmu nodokļu parādus un visu to juridiski pareizi saformēt. Pakalpojuma nosacījumi - nodokļu parāda summai jābūt minimums 50 000 euro, samaksa VID darbiniekiem par norakstīšanu 10% skaidrā naudā no norakstāmās summas.

Ja atklāti, tad pa saviem kanāliem neesmu vēl uzspējusi izkost, kā šie joki tiek noformēti VID uzskaitē. Mana paziņa uz pilnīgas konfidencialitātes pamatiem piespēlēja vienu vidēja līmeņa uzņēmēju, kurš uz Bībeles bija gatavs apliecināt, ka jau ir izdarījis šādas operācijas ar divām savām SIA, bet tālāk dziļdomīgi nopūtās un pateica, ka neko neteiks, jo viņam ir labi un neredz iemeslus, kāpēc sarežģīt savu dzīvi...

Nopublicēts VID mājaslapā 03. 12. 2019. 13. 04 "Šī gada 3. decembrī valdība pēc finanšu ministra Jāna Reira ieteikuma Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoram Kasparam Podiņam piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi. Līdz ar to VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors ir vienīgā valsts amatpersona VID ar ģenerāļa pakāpi.

Ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanai izvirzītais kandidāts Kaspars Podiņš atbilst visām prasībām dienesta pakāpes "ģenerālis" saņemšanai. K. Podiņš VID Finanšu policijas un vēlāk Nodokļu un muitas policijas sistēmā strādā kopš 1994. gada. No 1994. gada 1. marta līdz 2001. gada 31. janvārim pildīja Finanšu izziņas departamenta (vēlāk VID Finanšu policijas pārvaldes) izziņas inspektora amata pienākumus. No 2002. gada 1. februāra K. Podiņš bija pārcelts vadītāja amatā un šobrīd ieņem VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora amatu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver: "Kaspars Podiņš ir pieredzējis VID struktūru speciālists, kura vadībā Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir piedzīvojusi uzrāvienu, novēršot likumpārkāpumus, kuru īstenošana būtu radījusi valsts budžetam miljoniem eiro lielus zaudējumus. Fakts, ka K. Podiņam tiek piešķirta ģenerāļa pakāpe, ir augsts novērtējums gan viņa, gan arī VID darbam kopumā.”"

Nobeigšu klāstīto ar prezidenta Vējoņa frāzi: „Laikam no sākuma jāierauj?!"

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...