Pat, ja sadomājat balsot par Jaunupa-Bondara „aparistiem”, neaizmirstiet izsvītrot melīgo supernekauņu Ilonu Geidi
Pietiek lasītājs15.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pat, ja sadomājat balsot par Jaunupa-Bondara „aparistiem”, nekādā gadījumā neaizmirstiet no šī saraksta izsvītrot supernekauņu – ar 54. numuru sarakstā atrodamo Ilonu Geidi, kas cita starpā arī sūc nodokļu maksātāju naudu kā Saeimas frakcijas Attīstībai/Par biroja darbiniece. Tūlīt paskaidrošu – kāpēc šāds raksturojums.
Šajās dienās Ilonas Geides izmantotais „aparistu-progresistu” vēlēšanas kampaņu auto tika pieķerts, novietots invalīdu stāvvietā (skat. pirmos divus foto). Auto tika pie soda „plākstera”, savukārt pseidoinvalīde – deputāta amata kandidāte aizrautīgi taisnojās, ka tas neatkārtosies nekad, nekad, pavisam nekad.
Taisnošanos ir vērts nocitēt pilnībā. „Vēlos no sirds lūgt piedošanu par AP!/PRO vēlēšanu kampaņas auto novietošanu stāvvietā, kas paredzēta cilvēkiem ar invaliditāti. Goda vārds, es nepamanīju šo zīmi, bet tas NAV attaisnojums. Es apsolu, ka tas neatkārtosies nekad.
Paldies arī par pelnītā soda piemērošanu. Tādu pašu summu šodien esmu ziedojusi cilvēku ar invaliditāti un viņu draugu organizācijai "Apeirons". Uzskatu, ka vides pieejamības veicināšana pilsētā ir ļoti būtiska un pret to nekādā gadījumā nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Vēlreiz lūdzu piedošanu par šo rīcību,” – to visu I. Geide bija sarakstījusi feisbukā.
Taisnošanās bija tik sirsnīga, ka tai gandrīz varēja noticēt – pat neņemot vērā, ka sirsnīgo vārdu autore ir deputāta amata kandidāte, turklāt startē no, manuprāt, visciniskākās blēžu un krāpnieku partijas, kāda nu mums Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir sastopama. Partijas, kuras spice domā, ka par naudu var nopirkt visu.
Taču... pagāja brītiņš, un tieši šī pati I. Geides izmantotā automašīna (skat pēdējās četras fotogrāfijas) jau atkal bija nolikta vietā, kas paredzēta noteiktiem transportlīdzekļiem noteiktās situācijās – un nevis tāpēc, lai auto īpašniecei nevajadzētu, tā sacīt, sasprindzināt pēcpusi, sperot dažus desmitus „lieku” soļu.
Īpaši zīmīgi tas, ka šoreiz „apariste-progresiste” auto bija novietojusi vietā, ko viņas pašas partijas biedri bija slēguši visa veida satiksmei, atvēlot vietiņu tikai preču piegādes transportam. Taču, kā saprotams, Jaunupa, Pūces un Bondara politkompanjonei nekaunība nav jāaizņemas...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.