Tātad apstiprinās tas, ka valstij jāiegulda airBaltic nevis līdz 75, bet 150 miljoni eiro. Daudz, maz? Konkrēti Gauss nesen teica, ka maksimālā summa ir 75 miljoni, ja valsts vēlas saglabāt 25% no kompānijas. Tas bija kontekstā ar izpratni, ka kompānijas vērtība ir nulle, kā to optimistiski vēl nesen lēsu arī es. Realitātē airBaltic vērtība tātad ir negatīva.
Ko nozīmē „negatīva vērtība”? Tas nozīmē, ka, pat atdodot kompāniju par velti, to neviens neņemtu. Valstij ir jāpiemaksā „pircējam”. Investori jau apzinās, ka, saņemot kompānijas akcijas, tie būs spiesti ieguldīt kaut kādu naudu pašā kompānijā, rekapitalizēt, lai tā izdzīvotu. Ja investoru skatījumā jāiegulda pārāk daudz, tie arī par velti tās akcijas neņemtu.
Salīdzinājumam atceramies Parex. Valsts pārņēma kontroli pār banku par 1 eiro. Pašas bankas vērtība nebija nulle, tā bija negatīva. Par velti saņemtās akcijas tikai ieslēdza mehānismu, ka sabiedrība pakāsīsis vēl miljardu. Valsts nopirka caurumu un to arī skaisti izmantoja. Bez vazelīna.
Nu te ar airBaltic ir tas pats. Valstij jāpiemaksā tie 75 miljoni, lai investori vispār būtu gatavi pārņemt akcijas un ieguldīt pašā kompānijā nepieciešamo, lai tā izdzīvotu. Otri 75 miljoni aizies par to, ka valsts par jaunu nopirks 25% jeb ceturto daļu reanimētajā kompānijā. Kopā tad sanāk tie 150 miljoni.
Kāda ir labā ziņa? Nu tā ir tāda, ka tad jau vēl palidos. Lai vai cik slikta būtu situācija, ja tu spēj bērt iekšā miljonus, tad jau čikipuki. Ar naudu var uzturēt jebkādu nerentablu biznesu.
Liepājas metalurgā jau ar iemeta 70 pēc rungaiņu ieteikuma, nu attiecīgi bišķi padzīvoja. Ja būtu iemetuši 700, varbūt vēl tagad būtu dzīvs. airBaltic tieši tā arī ir - kad iemetīs kārtējos 150, valsts būs kopā pakāsusi aptuveni 700 miljonus. Un kompānija tāpēc vēl dzīva.
Sirsnīgi sveicu, bučas, apskāvieni lidotājiem. Balsojam par Vienotību!