Iesaki rakstu: 
Tātad apstiprinās tas, ka valstij jāiegulda airBaltic nevis līdz 75, bet 150 miljoni eiro. Daudz, maz? Konkrēti Gauss nesen teica, ka maksimālā summa ir 75 miljoni, ja valsts vēlas saglabāt 25% no kompānijas. Tas bija kontekstā ar izpratni, ka kompānijas vērtība ir nulle, kā to optimistiski vēl nesen lēsu arī es. Realitātē airBaltic vērtība tātad ir negatīva.
Ko nozīmē „negatīva vērtība”? Tas nozīmē, ka, pat atdodot kompāniju par velti, to neviens neņemtu. Valstij ir jāpiemaksā „pircējam”. Investori jau apzinās, ka, saņemot kompānijas akcijas, tie būs spiesti ieguldīt kaut kādu naudu pašā kompānijā, rekapitalizēt, lai tā izdzīvotu. Ja investoru skatījumā jāiegulda pārāk daudz, tie arī par velti tās akcijas neņemtu.
Salīdzinājumam atceramies Parex. Valsts pārņēma kontroli pār banku par 1 eiro. Pašas bankas vērtība nebija nulle, tā bija negatīva. Par velti saņemtās akcijas tikai ieslēdza mehānismu, ka sabiedrība pakāsīsis vēl miljardu. Valsts nopirka caurumu un to arī skaisti izmantoja. Bez vazelīna.
Nu te ar airBaltic ir tas pats. Valstij jāpiemaksā tie 75 miljoni, lai investori vispār būtu gatavi pārņemt akcijas un ieguldīt pašā kompānijā nepieciešamo, lai tā izdzīvotu. Otri 75 miljoni aizies par to, ka valsts par jaunu nopirks 25% jeb ceturto daļu reanimētajā kompānijā. Kopā tad sanāk tie 150 miljoni.
Kāda ir labā ziņa? Nu tā ir tāda, ka tad jau vēl palidos. Lai vai cik slikta būtu situācija, ja tu spēj bērt iekšā miljonus, tad jau čikipuki. Ar naudu var uzturēt jebkādu nerentablu biznesu.
Liepājas metalurgā jau ar iemeta 70 pēc rungaiņu ieteikuma, nu attiecīgi bišķi padzīvoja. Ja būtu iemetuši 700, varbūt vēl tagad būtu dzīvs. airBaltic tieši tā arī ir - kad iemetīs kārtējos 150, valsts būs kopā pakāsusi aptuveni 700 miljonus. Un kompānija tāpēc vēl dzīva.
Sirsnīgi sveicu, bučas, apskāvieni lidotājiem. Balsojam par Vienotību!
Seko mums 
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
