Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Joprojām internetā cilvēkiem iesaka vakcinēties un nebrīdina, ka vakcinācija veicina mirstību. Jāskaidro vēlreiz.

Vakcinācija augustā par trešdaļu palielināja, nevis samazināja vakcinēto mirstību no covid. Tā nav viltus ziņa, par to liecina SPKC grafiks, kurā attēlota nevakcinēto un vakcinēto mirstību augustā. [1]

Šāds grafiks tiek publiskots pirmo reizi, acīm redzot deputātu uzdotie jautājumi beidzot liek uzrādīt faktus.

Pirmajā stabiņā ir redzama nevakcinēto mirstība augustā, kas ir 1,9 uz 100 tūkstošiem nevakcinētu iedzīvotāju.

Otrajā stabiņā ir redzama daļēji vakcinētu cilvēku mirstība, kas ļauj salīdzināt mirstību vakcinēto un nevakcinēto cilvēku starpā. Ja vakcīna būtu droša, tad cilvēkiem, kas būtu saņēmuši vakcīnu, būtu jāmirst retāk nekā nevakcinētiem cilvēkiem.

Daļēji vakcinēto cilvēku mirstība ir par trešdaļu lielāka nekā mirstība starp nevakcinētiem cilvēkiem. Tā ir 3 uz 100 tūkstošiem vakcīnu saņēmušo. Stabiņā atspoguļotie fakti liecina, ka viena trešdaļa no tiem, kas vakcinējās un nomira no covid, būtu palikuši dzīvi, ja nebūtu vakcinējušies.

Šī iemesla dēļ līdz tālākai faktu noskaidrošanai vakcināciju ieteikt, nebrīdinot, ka tā par trešdaļu veicina vakcīnas saņēmēju mirstību, nav ētiski.

Trešajā stabiņā ir mirstība pilnīgi vakcinētiem cilvēkiem. Tā ir 0,4 uz 100 tūkstošiem pilnīgi vakcinētu cilvēku, kas ir mazāka nekā nevakcinētiem un nepilnīgi vakcinētiem cilvēkiem.

Ja kāds sola, ka vakcinācija mazinās mirstību no covid labāk nekā nevakcinēšanās un kā pierādījumu norāda tikai pilnībā vakcinēto cilvēku mirstību, tad viņš izplata viltus ziņas.

Mirstība starp pilnīgi vakcinētajiem neatspoguļo cilvēku mirstību pēc vakcīnas saņemšanas. Lai uzzinātu, kā vakcinācija ietekmē mirstību, pilnīgi vakcinēto mirstībai ir jāpieskaita arī daļēji vakcinēto mirstība, kas augustā bija augstāka nekā nevakcinēto mirstība.

Ir jāsaprot, ka cilvēki nemirst divreiz. Tie, kuriem vakcīna rada veselības traucējumus, vairums acīmredzot nomirst vēl nepilnīgi vakcinēti, tāpēc pilnīgi vakcinētie mirst mazāk uz to cilvēku rēķina, kas ir nomiruši nepilnīgi vakcinēti. Cilvēku mākslīgs dalījums nepilnīgi un pilnīgi vakcinētajos ir kļūdains, jo rada maldīgu priekšstatu par vakcīnu saņēmušo cilvēku mirstību.

Apļveida diagrammā ir pieļauta augstāk minētā kļūda. Tur daļēji vakcinēto mirstība tiek pieskaitīta nevakcinēto mirstībai un salīdzināta ar pilnīgi vakcinēto mirstību. It kā tad, ja cilvēks nomirst līdz 14 dienām pēc vakcinācijas, viņš nebūtu saņēmis poti, kuru patiesībā ir saņēmis. Vakcinēto un pilnīgi vakcinēto mirstība ir jāskaita kopā, jo abas šīs grupas ir saņēmušas vakcīnu, un tad jāsalīdzina ar nevakcinēto mirstību, kas ir kontrolgrupa, ja mēs gribam uzzināt kā vakcinācija iespaido mirstību un, vai vakcīna ir iesakāma.

Augustā mirstība no covid starp nevakcinētajiem bija mazāka nekā mirstība starp vakcinētajiem, un nav publiskoti fakti par vakcinēto un nevakcinēto mirstību citos mēnešos. Turklāt joprojām nav atklāta mirstība no visiem veselības traucējumiem starp vakcīnu saņēmušajiem un nevakcinētajiem.

Tāpēc šobrīd ieteikt vakcināciju nav ētiski. Par vakcināciju var tikai informēt, brīdinot, ka ietekme uz kopējo mirstību nav zināma un augustā vakcinācija veicināja vakcīnu saņēmušo mirstību no covid.

[1] https://www.spkc.gov.lv/lv/covid-19-statistika...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...