Pat optimistisku aprēķinu piepildīšanās gadījumā Latvijai šoziem pietrūks 4,75TWh gāzes
Kārlis Krastiņš03.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
www.conexus.lv var redzēt, ka Inčukalna gāzes krātuvē jūlijā glabātās gāzes apjoms mēnesī ir pieaudzis par aptuveni 1,85TWh un tagad veido aptuveni 11,5TWh. Puse gāzes pieder Latvijas komersantiem, puse ārvalstu.
Jūlija pieaugums ir bijis vidēji 60GWh/d, ko nosaka Kiemenai starp stacijas kapacitātes griesti, kur gāze plūst iekšā no Klaipēdas LNG termināla. Kaut kas plūst ārā, kaut ko pumpēja iekšā Latvijas gāze no Krievijas.
Ja pieņemam, ka LV komersantu gāze domāta LV tirgum, ārvalstu - ārvalstīm, tad pašlaik LV vajadzībām IGK glabājas apt.5,75TWh. Kiemenai jaudas nosaka limitus gāzes ieplūšanai IGK, Krievijas gāzes vairs nebūs, no Igaunijas nekas arī neplūdīs.
Tātad Inčukalna gāzes krātuvē iekšā var plūst tikai no Kiemenai tie paši aptuveni 2TWh/mēn, no kā Latvijas vajadzībām ir aptuveni puse. Tātad līdz apkures sezonai oktobrī ir 2 mēneši, ieplūdīs 4TWh, no tā Latvijas vajadzībām 2TWh.
Tad varam prognozēt, ka 01.10.22 Inčukalna gāzes krātuvē Latvijas vajadzībām būs aptuveni 7,75TWh. Bet 2021. gadā LV patērēja 12,5TWh. Iztrūks vēl 4,75TWh. Bet šie ir tomēr optimistiski aprēķini, jo tie balstās uz pieņēmumu, ka Klaipēdas LNG termināla jaudas vispār būs saistītas ar Inčukalna gāzes krātuvi.
Riski ir tajā, ka Klaipēdas LNG termināli 2022. gada 3.un 4.ceturksnī jaudas ļoti aktīvi ir rezervējuši poļi. Problēma ir tā, ka Klaipēdas LNG terminālis ir krietni par mazu trīs Baltijas valstu, kur nu vēl Polijas un Somijas patēriņam.
Un tas viss ir ar pieņēmumu, ka Klaipēda strādā bez pārtraukuma, bez remonta, bez kļūmēm, un, Dievs, pasarg’, bez incidentiem ieskaitot terorismu.
Risinājums - Baltijas jūrā nepieciešami vēl 5-7 jauni LNG termināļi, kuru kopējā jauda sedz lielāko daļu no apt.1250TWh 6 valstu (FIN, EE, LV, LT, POL, GER) patēriņa. Vācija būvē 4, Polijā ir 1, būs vēl 1, LT ir 1, EE būvē 1, FIN būvē 1. Ko Latvija: cer uz kaimiņiem. Kāpēc?
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.