Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atzinums par 2023. gada 12. maija saņemto iesniegumu par Latvijas Radio 1 pārraidīto Ievas Puķes sižets par ziedu nolikšanu 8. maija 2023. gada 12. maijā sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne saņēma [..] iesniegumu (turpmāk - Iesniedzējs vai Iesniegums), kurā Iesniedzējs lūdz ombudu sniegt atzinumu par Latvijas Radio 1 programmā 9.05.2023. izskanējušo Ievas Puķes sižetu par ziedu nolikšanu 8. maijā - https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/ari-ziedu- noliksana-nojaukto-piemineklu-vieta-latvij a-9.-maija-a.a176467/.

Iesniedzējs uzskata, ka sižets ir neobjektīvs, un aicina izvērtēt raidījuma atbilstību sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem.

Lai skaidrotu Iesniegumā minēto, 16.05.2023. Latvijas Radio (LR) galvenajai redaktorei Anitai Braunai un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenajam redaktoram Kārlim Dagilim tika nosūtīta ombuda vēstule Nr. 20/6-2, kurā, saistībā ar Iesniegumu, uzdoti vairāki jautājumi.

Lai veidotu atzinumu, ombuds no 12. maija līdz 6. jūnijam iepazinās ar Iesniegumā minētā sižeta saturu, izvērtēja normatīvo regulējumu, kas skar Iesniegumā minētos jautājumus un sazinājās ar LR atbildīgajiem darbiniekiem.

Izvērtējot iesniegumu, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne konstatē:

2023. gada 12. maijā saņemtajā Iesniegumā [..] vērš uzmanību trīs lietām:

informācijas avotu, t.i., intervēto personu izvēlei un sižetā izskanējušajiem prokrieviskajiem apgalvojumiem. “Pirmā intervētā sieviete izsakās, ka “Putins dvēseles dziļumos ir labs cilvēks”, kurš Ukrainā karu “ievelk tāpēc, ka ir žēl cilvēku”, to, ka “banderoviešiem” (ukraiņiem) jādara gals, kā arī nosauc Latvijas prezidentu un ministru prezidentu par fašistiem. Savukārt intervētais vīrietis izceļ to, ka Krievijas prezidents V. Putins joprojām rūpējas par Sarkanās armijas karavīru piemiņu un katru gadu sūta apsveikumus. Trešā intervējamā ir bijusi Saeimas deputāte no Saskaņas centra Regīna Ločmele, kura klāsta savu pieredzi par ziedu nolikšanu 9. maijā,” raksta Iesniedzējs.

Iesniegumā pausts, ka “šādu apgalvojumu atspoguļojums un cilvēku izvēle sabiedriskajā medijā ir kritizējama trīs iemeslu dēļ - (1) laikā, kad Ukrainā norisinās Kremļa ierosināts karš nebūtu jāizplata Kremļa dezinformācija sabiedriskajos medijos,

arī, ja šādi apgalvojumi izskan, tos būtu nepieciešams atspēkot un izklāstīt objektīvo vēstures pusi, un (3) sabiedriskajā medijā jābūt caurspīdīgai un objektīvai intervējamo cilvēku izvēlei, šajā gadījumā papildus būtu nepieciešams uzaicināt arī pretējo pusi. Piemēram, kādu Latvijas Politiski represēto pārstāvi, kurš tiešā veidā ir cietis no sižetā minētās Sarkanās armijas vai PSRS režīma noziegumiem, vai arī kādu atšķirīgi domājošu Latvijas iedzīvotāju, tomēr tas netika darīts un faktiski visi trīs intervējamie pauda Kremļa propagandai atbilstošu viedokli”.

sižeta vienpusīgumam, jo “visa sižeta garumā netiek minēta Sarkanās armijas negatīvā puse vai vēstījums, ka 9. maijā ziedus nolikt nevajadzētu. Ņemot vērā, ka Sarkanās armijas karavīri Latvijas teritorijā ir veikuši kara noziegumus, tostarp 1941./1949. gada deportācijas, un iznīcinājuši Latvijas neatkarību 1940. un 1944./1945. gadā, tad šo vēstures pusi sižetā būtu nepieciešams atspoguļot, lai klausītāji dzirdētu viedokli, kas atbilst mūsdienu Latvijas vēstures historiogrāfijai, nevis Kremļa propagandai”.

diktores (žurnālistes - ombuda piez.) vārdu izvēlei un intonācijai. “Lasījums ir uzkrītoši pozitīvs un rada iespaidu, ka 9. maija “svinēšana” ir vērtējama pozitīvi, sižetā tiek lietoti nevajadzīgi romantizēti vārdu salikumi, piemēram, [par okupekli] “pie kura daudzus gadus notika svinības par godu Sarkanās armijas triumfam pār nacistisko Vāciju”, “sieviete piekārtoja sarkanās neļķes” u.c. Ņemot vērā, ka 9. maijs un pēc Otrā pasaules kara sekojošā PSRS okupācija Latvijai neko labu nenesa, tad šāda vēstījuma un tā pasniegšanas forma var aizvainot tos, kuri ir cietuši no okupācijas režīma sekām,” norāda Iesniedzējs.

2023. gada 31. maijā ir saņemta vēstule Nr. 101/B2-6.6N, kurā sniegta LR galvenās redaktores Anitas Braunas atbildes uz ombuda jautājumies.

Izvērtējot konstatēto, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne secina:

Ombuds ir saņēmis [..] Iesniegumu, kurā Iesniedzējs LR1 žurnālistes Ievas Puķes darbu, veidojot sižetu par ziedu nolikšanu 8. maijā, uzskata par neobjektīvu gan dēļ avotu izvēles un atspoguļojuma vienpusīguma, gan no žurnālistes vārdu izvēles viedokļa.

Izvērtējot sižetu var konstatēt, ka, veidojot 8. maija notikumu atspoguļojumu, LR1 žurnāliste Ieva Puķe sižeta sākumā īsi ieskicē šī datuma pretrunīgumu, proti, “vieniem - skumja diena, kas atgādina par Baltijas valstu okupāciju un aneksiju, citiem - priecīgi svētki, veltīti Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā”. Žurnāliste informē klausītājus par to, ka ir mainījies regulējums, jo “par nacisma sagrāves un Otrā Pasaules kara upuru piemiņas dienu tagad izvēlēts 8. maijs”, nevis 9. maijs, turklāt “Pārdaugavā vairs nav pieminekļa”, kas iepriekš bija būtisks 9. maija atzīmēšanas simbols. Tā kā tiem, kam 9. maijs šķiet atzīmējama diena, šajā pavasarī bija iespēja doties tikai uz Otrā pasaules kara kareivju apbedījuma vietām, žurnāliste piedāvā reportāžu no Lāčupes Brāļu kapiem, ko apmeklējusi dienu iepriekš, tagad oficiāli atzīmejamajā dienā, 8. maijā. Tālāk sižetā seko saruna ar vairākiem kapos sastaptajiem. Kā pirmā tiek intervēta kāda anonīma sieviete, ziedu nolicēja, kuras izteikumi pievērsuši arī Iesniedzēja uzmanību. Proti, pēc tam, kad izteikusi savu sarūgtinājumu par likvidēto pieminekli Pārdaugavā un reaģējot uz žurnālistes frāzi, ka “to izmantoja politiķi”, sieviete saka: “Nu jā, bet kas mums ir prezidenti un ministri? Viens - amerikānis, otrs, man liekas, bija no Izraēlas, ebrejs. Es dažkārt apskatos biogrāfijas - viņi visi ir bijuši fašisti!”. Žurnāliste piebilst, ka ar politiķiem bija domājusi Putinu, uz ko sieviete reaģē: “Putins vispār, kad uz viņu paskatās, dvēseles dziļumos ir labs cilvēks. Es pat pievērsu uzmanību - vienreiz, kad pieminēja kritušos, viņam asaras sāka tecēt. Viņš ir labs cilvēks, tāpēc arī ar Ukrainu velk tādu gumiju, jo viņam vienkārši ir žēl cilvēku. Lai kā arī nebūtu, tur arī mirst bērni un tā. Bet visam ir savas robežas. Tāpēc, jā, banderoviešiem jādara gals, cik ilgi var ciest? Tagad atkal rādīja filmu - ārprāts, ko viņi darīja! Viņi zīdaiņus pienagloja pie galdiem, sacirta veselas ģimenes! Banderovieši!”

Tālāk reportāžā tiek intervēta Regīna Ločmele, partijas “Saskaņa” līdzpriekšsēdētāja, kas pēc žurnālistes teiktā, esot viņu uzaicinājusi uz Lāčupes kapiem, kāds vīrietis, kas sevi raksturo kā bijušo karavīru pensionāru biedrības priekšsēdētāju un sižeta noslēgumā arī pētnieku Mārtiņu Kaprānu.

Reaģējot uz 9. maijā izskanējušo LR1 sižetu, ombuds 15.05.2023. publicēja viedokļrakstu “Stāstā par 8. un 9. maiju Latvijā neiederas Putina “dvēseles” apskats un dezinformācija!” sabiedrisko mediju vienotā interneta portāla LSM.lv rubrikā “Ārpus ētera” (saite - https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/15.05.2023-anda- rozukalne-stasta-par-8-un-9-maiiu-latviia-neiederas-putina-dveseles-apskats-un- dezinformacija.a508649/). Ombuds rakstā vērsa uzmanību uz to, cik būtisks ir konteksts, tā sniegšana, lai saprastu jauno situāciju un cik kaitnieciska var izrādīties nekritiska attieksme pret informācijas sniedzēju teikto, liekot domāt par žurnālista profesionālismu un atbildību. Rakstā ombuds uzsver, ka “sižets ir montēts, tā nav tiešraide, kurā var iesprukt dažādas frāzes”, tāpēc iepriekš minēto intervētās sievietes citātu galvenā problēma ir “dezinformācijas klātbūtne un nepietiekama skaidra vēršanās pret maldināšanu. Te var saskatīt arī kara un agresijas atbalstu. Cilvēks atkārto melus, kam pats tic, popularizējot Krievijas kara propagandas “banderoviešu” versiju, kas palīdz attaisnot visšausmīgākos kara noziegumus Ukrainā”.

LR galvenā redaktore Anita Brauna, atbildot uz ombuda jautājumiem par Iesniegumā minēto, neatzīst objektivitātes trūkumu.

“Vispirms jāprecizē, ka šis sižets neatspoguļo notikumus šā gada 9. maijā. Sižets skanēja ēterā 9. maija rītā LR1 raidījumā “Labrīt” pirms kāds mēģināja šo dienu atzīmēt,” norāda A. Brauna un skaidro, ka sižeta mērķis bija parādīt, vai un kādā veidā pēc padomju armijai veltīto pieminekļu aizvākšanas Latvijā un, turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, ir mainījusies tās Latvijas krievu sabiedrības daļas attieksme, kas agrākos gados 9. maijā svinēja padomju armijas uzvaru pār nacistisko Vāciju.

“Lai uzklausītu cilvēkus, kas parasti ir svinējuši 9. maiju, Latvijas Radio korespondente 8. maijā devās uz Lāčupes brāļu kapiem, kur, kā bija kļuvis zināms Radio, šie cilvēki būs sastopami, tai skaitā, pārstāve no politiskā spēka, kas agrāk šīs svinības organizēja. Sižetā tika izmantoti reportāžas elementi no Lāčupes brāļu kapu apmeklējuma, un līdztekus kapos sastaptajiem cilvēkiem sižetā tika intervēts eksperts, kas specializējies šajos jautājumos un sniedza plašāku komentāru par krievvalodīgās sabiedrības daļas noskaņojumu. Eksperta komentārā tika paskaidrots, ka daļa krievvalodīgās kopienas, kas agrāk aktīvi atzīmēja 9. maiju, ar jauno realitāti ir samierinājusies, bet daļa to nav pieņēmusi. Tādējādi sižetā tika sniegta korekta kopaina par agrāko 9. maija svinētāju noskaņojumu.

Šis sižets jāskata kontekstā ar citiem Latvijas Radio 9.maija ziņu raidījumos izskanējušajiem materiāliem. Lāčupes kapi nebija vienīgā vieta, kuru 9.maija kontekstā apmeklēja Radio korespondenti, un tas nebija vienīgais par šo tematu izskanējušais materiāls. Ziņu raidījumos dienas gaitā Radio korespondenti ziņoja par notiekošo Rīgā Pārdaugavā, kur agrāk atradās okupācijas armijai veltītais piemineklis, pie Puškina pieminekļa Kronvalda parkā un Pokrova kapos, kā arī par notiekošo dažādās ar padomju armijas pieminekļiem saistītās vietās Daugavpilī. Tāpat par to tika runāts raidījumos izskanējušajās intervijās ar dažādām amatpersonām (kā Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, Eiroparlamenta deputāti Sandru Kalnieti (par Krievijas armiju atbalstošām demonstrācijām Eiropas valstīs)), kā arī sniegta informācija par 9. maija notikumiem citās valstīs (Ukrainā, Krievijā). Kopumā Latvijas Radio ziņu raidījumos tika sniegta daudzveidīga informācija atbilstoši šā gada 9. maija notikumu mērogam,” izvērsti skaidro LR galvenā redaktore.

Skaidrojot LR redakcionālās nostādnes rīcībai gadījumos, kad informācijas avotu teiktajā izskan dezinformācija un viltus ziņas, A. Brauna uzsver, ka “Latvijas Radio vadās no Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālajās vadlīnijās noteiktā, ka “sabiedriskie mediji sniedz pārbaudītu un iespējami precīzu informāciju, tie nedrīkst apzināti maldināt auditoriju, sagrozīt vai izdomāt faktus. Ja par kādas informācijas precizitāti ir šaubas, tas ir skaidri jānorāda,” kā arī Latvijas sabiedrisko mediju kara un konfliktu žurnālistikas vadlīnijām, kas nosaka: “Identificējot redakcijai piedāvātajā informācijā propagandas pazīmes, žurnālists pieņem lēmumu, vai to izmantot ziņas veidošanā. Ja informācija tiek izmantota, žurnālists to izskaidro un kontekstu analizē, skaidri norādot, kādai vēstījumu grupai (propaganda, dezinformācija, manipulācija u.c.) tā raksturīga”.”

“Tātad, saskaņā ar vadlīnijām, Radio žurnālistiem, ja kādu pamatotu iemeslu dēļ sižetā tiek iekļauta dezinformācija vai viltus ziņas, tās ir skaidri jāidentificē. Dezinformācijas vai viltus ziņu “izķeršana” avotu teiktajā pašlaik gulstas uz pašu sižeta autoru pleciem, jo Radio redakcijā nav faktu pārbaudītāju, kādi mūsdienās ir daudzās ārvalstu mediju organizācijās. Līdzšinējie Radio iesniegumi piešķirt finansējumu faktu pārbaudītāju algošanai līdz šim atbalstu nav guvuši, taču tādi ir nepieciešami,” norāda A. Brauna.

Viņa arī piebilst, ka “liela daļa Latvijas Radio raidījumu balstās uz tiešraides intervijām un diskusijām, un nav iespējams prasīt, lai raidījumu vadītāji spētu acumirklīgi izķert jebkuru kļūdu, dezinformāciju vai viltus ziņu avotu teiktajā”.

Komentējot kopējo LR Ziņu dienesta stratēģiju, kā atspoguļot 9. maija notikumus un formulēt dienaskārtību par 9. maija notikumiem, A. Brauna uzsver, ka “ziņu dienesta galvenā redaktora uzstādījums, atspoguļojot notikumus šajā datumā, bija censties novirzīt Otrā pasaules kara beigu atzīmēšanu otrajā plānā, izceļot citus notikumus, tai skaitā oficiāli atzīmējamo Eiropas dienu, kas šogad tika svinēta arī Ukrainā. Šāds uzstādījums plānošanas sapulcē 9. maija rītā tika pārrunāts gan ar latviešu, gan krievu ziņu producentiem. Tas arī tika ievērots, un galvenie ziņu raidījumi tika sākti un lielākoties atspoguļoja citus notikumus, kas pēc redakcijas vērtējuma Latvijas sabiedrībai pašlaik ir svarīgāki. Savukārt Otrā pasaules kara beigu atzīmēšanai ziņu dienests pievērsās 8. maijā, kad Latvijā ir oficiālā nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena”.

Noslēgumā, atbildot uz Iesniedzēja pārmetumu par sižeta nebjektivitāti, LR galvenā redaktore norāda, ka neobjektivitāti nesaskata. Kā jau tika norādīts iepriekš, “sižeta mērķis bija šaurs - parādīt, vai un kā ir mainījusies tās Latvijas krievu sabiedrības daļas attieksme, kas agrāk 9. maijā svinēja padomju armijas uzvaru pār nacistisko Vāciju. Līdz ar to avoti tika izvēlēti atbilstoši sižeta mērķim, un bija pamatoti ietvert reportāžas elementus no konkrētās vietas”. A. Brauna vērš uzmanību, ka “Latvijas Radio nepiekrīt ombuda vēstulē atreferētājam sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka šajā sižetā bija jāiekļauj “pretējās puses” viedoklis, proti, tāda cilvēka viedoklis, kas cietis no sarkanās armijas vai PSRS režīma noziegumiem, jo sižeta mērķis nebija izvērtēt ne sarkanās armijas darbību un PSRS režīmu, ne atspoguļot Latvijas sabiedrībā pastāvošo atšķirīgo izpratni par 9. maija vēsturisko nozīmi”.

Atbildes vēstulē LR uzsver, ka nepiekrīt arī sūdzības iesniedzēja un ombuda LSM.lv publikācijā paustajiem pārmetumiem, ka sižetā tika iekļauts Lāčupes brāļu kapos sastaptas sievietes viedoklis, kura izsakās ne tikai par 9. maiju, bet pauž arī Krievijas propagandā un aizspriedumos balstītus uzskatus par Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, Krievijas prezidentu un Krievijas sākto karu Ukrainā. “Latvijas Radio uzskata, ka tās pienākums ir darīt publiski zināmu, ka šādi Latvijas drošībai bīstami viedokļi sabiedrībā pastāv, un bija piemēroti šādu viedokli atstāt konkrētajā sižetā, jo tas sniedz būtisku raksturojumu par to sabiedrības daļu, kura ir sižeta centrā,” skaidro A. Brauna un vērš uzmanību, ka “uz šādu pieeju balstījās arī 9. maijā izskanējusī TV3 ziņu reportāžā no Daugavpils, pēc kuras Valsts policija sāka kriminālprocesu pret sižetā intervētajām personām par kara noziegumu attaisnošanu”.

A. Brauna atsaucas arī uz Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālajām vadlīnijām, kas nosaka, ka “sabiedriskie mediji atspoguļo dažādu sabiedrības grupu viedokļus, arī tādus viedokļus, kas kādam varētu likties nepieņemami”. Vienlaikus viņa atzīst, ka “konkrētajā sižetā atspoguļotais viedoklis bija balstīts Kremļa izplatītajā propagandā un aizspriedumos. Lai arī sižeta autore sarunā ar intervēto personu savos jautājumos un replikās cenšas apšaubīt propagandā balstītos apgalvojumus, Latvijas Radio atzīst, ka sižetā izskanējusī propaganda nebija identificēta pietiekami skaidri, kā to nosaka sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas”.

Tāpat LR atzīst, ka “sižetā varēja būt plašāk iezīmēts konteksts notikumiem, kas tiek apspriesti sižetā un par kuriem izsakās intervētie cilvēki, nepaļaujoties uz to, ka klausītājiem tie ir pašsaprotami zināmi. Tāpat Latvijas Radio atzīst, ka atsevišķu vārdu izvēle sižetā ir neveiksmīga un neprecīza, taču sižeta trūkumi nedod pamatu apgalvot, ka sižeta temats - konkrētas sabiedrības grupas (kādreizējo “9.maija svinētāju”) noskaņojums - atspoguļots neobjektīvi”.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne vērš uzmanību:

[8] Sabiedrisko mediju ombuds atzinumus sniedz normatīvo aktu definētajās kompetences robežās un izmantojot sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas un Rīcības un ētikas kodeksu normas, kas attiecas uz profesionālo ētiku un tās ievērošanu redakcionālajos lēmumos un profesionālajās procedūrās, kas veiktas sabiedrisko mediju satura veidošanas procesā. Nedz normatīvie akti, nedz sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas un LR Rīcības un ētikas kodekss nedod ombudam tiesības sniegt iesniegumā minēto apstākļu juridisko izvērtējumu, ombuds nevērtē Iesniedzēja uzskatus vai iesniegumā pausto viedokli.

Izvērtējot konstatēto, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne atzīst:

LR ziņu žurnālistes Ievas Puķes sižetā (9.05.2023.), iekļaujot viena no tā informācijas avotiem “sieviete” teikto, kad līdzās dažādiem viedokļiem par aktuālajiem notikumiem, izskan arī viņas (avots “sieviete”) izplatītā nepatiesā informācija un naidīgi apzīmējumi (iespējams, kvalificējami kā naida runa) (no 1:31 - par amatpersonām; no 02:22 - atbalsts Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā un, iespējams, kara noziegumu attaisnojums, aicinājums “banderoviešiem jādara gals” (2:15)), pārkāpts Redakcionālajās vadlīnijās definētais, ar vārda brīvības ierobežojumiem saistītais profesionālās ētikas nosacījums, ka sabiedriskie mediji vēršas pret dezinformāciju. Tā kā sižets veidots kā ieraksts, kura satura profesionāla analīze un apstrāde (kontekstualizējot avotu teikto) bija iespējama pēc informācijas savākšanas un tā autore ir būtisks sižeta informācijas avots, sižeta veidošanas procesā bija iespējams skaidrot arī avotu teikto un pievērst uzmanību dezinformācijai, novēršot tās izplatīšanu.

Izvērtētajā LR sižetā izvēlēti dažādi informācijas avoti un avotu izvēle atbilst Redakcionālo vadlīniju principam, ka “sabiedriskie mediji veicina viedokļu daudzveidību un rosina sabiedriski nozīmīgas diskusijas, lai palīdzētu cilvēkiem veidot savus uzskatus un pieņemt lēmumus” un “sabiedriskie mediji cenšas atspoguļot sabiedrības viedokļu daudzveidību”. Tā kā sižetā ir ietvertas vairākas tēmas (kapos sastaptie cilvēki un viņu noskaņojums, politiskā spēka pārstāves pasākums, NVO pārstāvja pieredze, pētnieka viedoklis, policijas pārstāvja skaidrojums par pulcēšanās ierobežojumiem), avotu struktūra atbilst Redakcionālo vadlīniju principam, ka “sabiedriskie mediji atspoguļo dažādu sabiedrības grupu viedokļus, arī tādus viedokļus, kas kādam varētu likties nepieņemami”. Tomēr daudzveidība un objektivitāte nenozīmē tikai avotu statusa un aptverto apakštēmu daudzveidību. Ņemot vērā jautājuma vēsturisko un aktuālo sarežģītību, būtiska ir katras tēmas reprezentācijas daudzveidība. Tāpēc vērtējot šo sižetu un katra avota izvēli, kā arī katra avota sniegto informāciju ir būtiski ievērot Redakcionālo vadlīniju definēto principu: “Veidojot saturu par kādu konkrētu tematu, tajā iekļaujami tematam nozīmīgi, atbilstoši un kompetenti viedokļi.”

Izvērtējot atzīto, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne iesaka:

Lai atbalstītu LR žurnālistu centienus veidot daudzpusīgu saturu par sarežģītiem sabiedriski politiskiem jautājumiem, rosinu LR Ziņu dienestā veidot profesionālās prakses apsvērumos balstītu diskusiju par konkrētā sižeta avotiem un to vēstījumu daudzveidību, tajā ietverot šādus jautājumus: (1) cik lielā mērā katrs avots un tā piedāvātais vēstījums ir kontekstualizēts, atbilstoši Redakcionālo vadlīniju principa “Objektivitāte” skaidrojumam: “Sabiedriskie mediji satura izklāstā balstās uz faktiem, izmanto informāciju, kas palīdz saprast kontekstu, un gādā, lai izskan tematam, žanram vai raidījuma formātam būtiskie argumenti un viedokļi”?;

kādi ziņu vērtības noteikšanai būtiski principi ievēroti, vienam sižeta fragmentam izvēloties politiskās komunikācijas mērķos balstītu tematu (partijas “Saskaņa” pārstāves R. Ločmeles organizētās aktivitātes?);

apzinoties, ka vienā sižetā nav iespējams atspoguļot katras apakštēmas visus aspektus, to vidū arī Iesniegumā minēto priekšlikumu iekļaut informāciju par Krievijas vai Padomju savienības veiktajiem noziegumiem Latvijā (deportācijas, okupācija u.c.), tomēr, pildot izvirzīto mērķi atspoguļot sabiedrības noskaņojumu, būtu svarīgi apspriest autores iespēju parādīt noskaņojuma daudzveidību un izmantot plašāku avotu klāstu sabiedrības noskaņojuma atspoguļošanai.

Atzīstot izteiksmes brīvības un redakcionālās neatkarības principu nozīmīgumu, rosinu veidot profesionālās procedūras, kas, atspoguļojot polarizētus viedokļus, palīdzētu, ne tikai tiem pievienot kontekstu un parādīt tos plašākā dažādu viedokļu struktūrā, bet arī izvairīties no kādas sabiedrības grupas stereotipizācijas riska, kad viens viedoklis var veidot neatbilstošu vai pat maldinošu priekštatu par visiem vienas grupas pārstāvjiem.

Respektējot Latvijas Radio galvenās redaktores priekšlikumu vērtēt 8. un 9. maija notikumiem veltīto LR saturu plašākā kontekstā un uzskatot šo pieeju par pamatotu, iesaku meklēt balansu, kā veidot tādas ziņu radīšanas profesionālās procedūras, kas, atspoguļojot sarežģītus, pretrunīgi vērtētus un neskaidrus procesus, paredzētu iekļaut dažādus skatījumus, attieksmes un vērtību sistēmas arī katrā atsevišķā satura vienībā.

LR Ziņu dienesta redakcijai (iespējams, arī plašākā sastāvā) veidot regulārus izglītojošos formātus darbiniekiem par dezinformācijas atpazīšanu un tās identificēšanu informācijas avotu izteikumos vai cita veida saturā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...