Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažus mēnešus atpakaļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieņēma lēmumu, kuram būs tālejošas sekas vairuma Latvijas iedzīvotāju sadzīvē, proti, ministrija mainīja savu izpratni par to, kā būtu traktējams atkritumu apsaimniekošanas likums, un pielīdzināja uzņēmumu – dažādu ražotņu un veikalu - darbības rezultātā radītos atkritumus iedzīvotāju radītajiem sadzīves atkritumiem.

Te vietā būtu ieturēt pauzi un jautāt – kā gan kaut kas tik maznozīmīgs kā VARAM izpratne par to, kas ir vai kas nav sadzīves atkritumi, var būtiski ietekmēt gandrīz katra Latvijas iedzīvotāja sadzīvi? Var gan – ja esat gatavi iepazīties ar visu atkritumu apsaimniekošanas ainu.

Tātad – Latvijā līdz šim paralēli pastāvējušas divas dažādas atkritumu savākšanas un tālākās apstrādes sistēmas. Pirmā ir katram pazīstamā sadzīves atkritumu sistēma savākšanas sistēma ar atkritumu konteineriem pie mājām un pīkstošus signālus radošajām atkritumu savākšanas mašīnām agri rītos. Otra ir bijusi slēpta vairuma iedzīvotāju acīm – tā ir sistēma, kas savāc, šķiro un fasē uzņēmumu radītos atkritumus tālākai pārstrādei.

VARAM pieņemto lēmumu rezultātā otrā sistēma tiek likvidēta un tajā strādājošie uzņēmumi – izstumti no tirgus, jo turpmāk atkritumus no uzņēmumiem un lielveikaliem drīkstēs savākt tikai tie uzņēmumi, kuriem noslēgts līgums ar pašvaldību par sadzīves atkritumu savākšanu.

VARAM jaunās pieejas problēma slēpjas tajā, ka abas atkritumu savākšanas sistēmas ir pilnīgi negatavas pārņemt viena otras funkcijas. Tie uzņēmumi, kas strādāja uzņēmumu radītā iepakojuma un ražošanas atkritumu savākšanā, nevar noslēgt līgumu ar pašvaldībām par sadzīves atkritumu savākšanu, jo tiem nav nedz atbilstošās tehnikas, nedz konteineru, nedz personāla, kas spētu to paveikt – tā visa radīšana prasītu simtiem miljonu eiro lielas investīcijas. Savukārt tie, kas nodarbojās tikai ar sadzīves atkritumiem, nav sagatavoti darbam ar uzņēmumu iepakojumu un ražošanas atkritumiem.

Lai saprastu problēmas mērogu – viena liela tirdzniecības centra radītais kartona un dažādu iepakojamo plēvju daudzums dienā ir tāds, ka tā izvešanai būtu nepieciešami vairāki desmiti atkritumu mašīnu dienā, un šādu tirdzniecības centru Rīgā ir vairāki desmiti, mazāku veikalu – simtiem, ražošanas uzņēmumu, kas rada visdažādākos atkritumus, tostarp arī indīgus un ugunsbīstamus – arī simtiem, ja ne pat tūkstošiem. Sadzīves atkritumu savācējiem nav tik daudz tehnikas, lai tiktu ar šo apjomu galā tā, lai tas neietekmētu iedzīvotāju radīto sadzīves atkritumu savākšanas sistēmu.

Šajā brīdī esam nonākuši pie sekām, kuras izjutīs vairums iedzīvotāju. Var diezgan droši prognozēt, ka šādos apstākļos ap lielajiem tirdzniecības centriem, kas ir ļoti aktīvi kartona un dažādu iepakojamo plēvju atkritumu radītāji, notiks mēģinājumi izvietot simtiem atkritumu konteineru, lai glabātu izlietoto iepakojumu, un pilnīgi reālistiskas ir arī stihiski radītas atkritumu izgāztuves ar visām tām raksturīgajām pazīmēm – smakām, žurkām un ugunsbīstamību.

Tā kā tik lielu konteineru skaitu nebūs iespējams uzstādīt pie veikalu noliktavu telpām un tehniskajām ieejām, tad neizbēgami daļa no tiem pārceļos uz automašīnu stāvvietām, atnesot sev līdzi arī smakas un žurkas. Pilsētu vides degradācija ap iepirkumu centriem šādos apstākļos būs neizbēgama.

Kā ir nonācis tik tālu? VARAM skaidro, ka šādi lēmumi pieņemti, lai ieviestu Latvijas likumdošanā Eiropas Komisijas direktīvas par atkritumiem (2008/98/EK) prasības. Jāsaka, ka šīs prasības attiecas uz visām Eiropas valstīm, taču neviena no tām nav izvēlējusies tik oriģinālu šo prasību interpretāciju – pārējās valstīs saglabāta sadzīves atkritumu un uzņēmumu radīto atkritumu nošķirtība.

Jebkuram cilvēkam būtu pilnīgi skaidrs, ka lielveikalu un uzņēmumu radītie atkritumi nav vis sadzīves atkritumi, bet gan t.s. primārais, sekundārais vai terciārais iepakojums un ražošanas atkritumi, un ar to būtu jāapietas atšķirīgi. Jebkuram būtu, bet vides jautājumus regulējošajai ministrijai tas nav skaidrs.

Tas, ka šis lēmums krasi samazinās uzņēmumu un veikalu interesi šķirot un nodot atkritumus un iepakojumu, ir vēl vienas šī lēmuma sekas. Ja agrāk uzņēmumi savu iepakojumu pārdeva atkritumu savākšanas uzņēmumiem kā pārstrādājamo iepakojumu, tad, pasludinot tos par sadzīves atkritumiem, kurus savāc par velti, zūd arī uzņēmumu interese tos vākt un nodot.

Liels tirdzniecības centrs, nododot iepakojumu, agrāk varēja nopelnīt pat vairākus miljonus eiro gadā, bet jaunajos apstākļos šī miljoni pārvērtīsies par apaļu nulli. Šajos apstākļos iemesli centībai pazudīs, un var prognozēt, ka vismaz daļa atkritumu, kas agrāk nonāca pārstrādes uzņēmumos, tagad aizceļos uz atkritumu izgāztuvēm – pilnīgi pretēji atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes mūsdienu tendencēm, savukārt negūtos ienākumus veikali centīsies kompensēt ar cenu pieaugumu citām precēm.

Visbeidzot, pēdējās ministrijas lēmuma sekas būs tiesiskās paļāvības zudums un cenu pieaugums par atkritumu savākšanu – uzņēmumi, kas agrāk nodarbojās ar uzņēmumu ražošanas atkritumu un un iepakojuma savākšanu, tiks padzīti no biznesa par labu dažiem lielajiem atkritumu pārstrādes monopoliem.

Kāda ir monopolu veidošanās un konkurences trūkuma ietekme uz pakalpojumu cenām, pieņemu, ka visi saprot. Savukārt no uzņēmējdarbības padzītajiem uzņēmumiem atliks tikai tiesāties ar valsti par zaudētajām investīcijām, bet veikaliem – par zaudētajiem ienākumiem.

Tā, lūk, viens šķietami maznozīmīgs VARAM lēmums ietekmēs katra Latvijas iedzīvotāja ikdienu.

* SIA “Ekobāze” vadītājs un īpašnieks

Attēlā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Attīstībai/Par pārstāvis Artūrs Toms Plešs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...