Patērētājiem ir jābūt tiesībām iepazīties ar tarifu izmaksu modeļiem un pamatojumu
Gatis Ābele05.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Patērētājiem taču būtu jāredz Sadales tīkla tarifu pamatojums? Regulators diemžēl ir citās domās un nepiekrīt uzlikt par pienākumu atklāt izmaksu attiecināšanas modeli. Es jūtos nonācis 20 gadus tālā pagātnē, kad šāda ignorance bija lielākās daļas valsts iestāžu norma.
Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika ir pamata ietvars, balstoties uz kuru tiek izstrādāti un apstiprināti Sadales tīkla tarifi, bez šī dokumenta ir vēl dažādas saistītās metodikas, taču šoreiz par šo metodiku.
Metodika nosaka tarifu aprēķināšanas principus, regulatīvo un tarifu periodu, regulatīvo rēķinu (kur uzkrāj virspeļņu/zaudējumus) korekcijai nākamajos periodos, elektroenerģijas bilanci, atļautos ieņēmumus, dažādas izmaksas (arī plašu rezonansi ieguvušās personāla izmaksas).
Kopumā jaunā metodika uzlabota, īpaši konkretizējot ierobežojumus šķērssubsīdijām starp sprieguma pakāpēm un dažādiem lietotājiem. Tā tika izsludināta 3.novembrī un ļoti īsā laikā apstiprināta (visdrīzāk sakarā ar jaunajiem tarifiem).
Uz priekšlikumu publiskot izmaksu attiecināšanas modeli tika saņemta pārsteidzoši aktīva Regulatora pretreakcija. Attiecināšanas modelis jebkurā tarifā, bet īpaši sadales tarifā, ir tā vieta, kuru Bismarks salīdzināja ar desu vai politikas taisīšanu?
"Izmaksu attiecināšanas publicēšana, iespējams, nodarītu vairāk ļaunuma nekā labuma. Likums, tiesu prakse Regulatoram to neliek obligāti darīt. Jebkurš var griezties Sadales tīklos un mēģināt pieprasīt modeli." Šie ir tikai daži no argumentiem, lai neatklātu izmaksu modeli.
Izmaksu modelī jebkurš varētu pārliecināties par to, cik taisnīgi ir iekļautas izmaksas katrā no grupām. Mājsaimniecībām, elektrostacijām, rūpnieciskajiem patērētājiem u.c. Vairāki jautājumi par tarifa pamatotību lielā mērā atkristu, ja šis dokuments būtu publisks.
Negribu spekulēt, vai tā ir nevēlēšanās uzņemties liekas klapatas ar modeļu apspriešanu vai tajos ietvertās informācijas slēpšana, bet tas noteikti nav patērētāju interesēs un var būtiski ietekmēt tarifu līmeņus visiem tīklam pieslēgtajiem patērētājiem.
Mans viedoklis ir balstīts neuzticībā Regulatora spējai novērtēt izmaksu attiecināšanu un risku, lai pamatotu izmaiņas. Manā pieredzē ir sadales operatoru modeļi, kas apzināti veic manipulācijas, lai mākslīgi palielinātu aktīvu vērtību un peļņu.
No GASO viedokļa optimāla stratēģija būtu saglabāt esošo pieeju. Mākslīgi pazemināts tarifs plītīm ļaus pietiekami ilgi saglabāt lielu aktīvu apjomu un tam atbilstošu peļņu. Galvenais GASO risks ir lietotāju pārslēgšanās uz elektroenerģijas alternatīvām.
Saeimai Elektroenerģijas tirgus likumā ir jānostiprina izmaksu attiecināšanas modeļa publiskošanas pienākumu un jāierobežo Regulatora diskrētā vara. Patērētājiem ir jābūt tiesībām iepazīties arī ar līdzšinējo tarifu izmaksu modeļiem.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.