Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pati nevainība

Leonards Inkins
26.03.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katrs no mums ir ne tikai dzirdējis, bet arī pats piekopis – nu es to nedarīju, es tas nebiju, viņš pirmais sāka līdz – es neesmu vainīga, viņš pats atnāca...

Mēs jau neko, tie bija tādi laiki, tad citādāk nevarēja. Pie visa vainīgs ir Hitlers vai Staļins. Viņi šāva, viņi dedzināja. Par visu ir atbildīgi šie supervaroņi, jo cilvēks parastais, pat ja ļoti grib, nespēj nogalināt miljonus. Nepietiks dzīves un patronu. To var izdarīt tikai solidāri, slepkavojot vienotā komandā.

Kad tiesā noziedzniekus, tad izvērtē arī nozieguma veicinātājus, tos, kuri notikušo pieļāva, un līdzdalībniekus, kā arī katra atbildības pakāpi nozieguma veikšanā, nevis tikai kādu formāli nozīmē vai pasludina par vainīgo nodarījumā. Tautā to dēvē par grēkāzi. Un zinām arī, ka grēkāzim nav noteikti jābūt patiesi vainīgam, pietiek, ja viņam to piedēvē, un ar to arī atbildība par noziegumu tiek uzkrauta vienam cilvēkam vai pat kādai konkrētai tautai, bet pārējie izrādās nevainīgi. Nu tā sanāca, mēs jau negribējām, mūs piekrāpa, mūs ideoloģiski maldināja un piespieda.

Vēl pavisam nesen kāda Krievijas propagandas kanāla redaktore, kura daudzus gadus indēja skatītāju pasaules skatījumu, kropļoja to morāli un krāpa, aprakstīja balta papīra lapu un pati savā studijā to demonstrēja diktorei aiz muguras, un pat nostājās tai blakus. Diktore izlikās nedzirdam un neredzam.

Ak, kāda varone, ak, kāda malace! Gan šīs, gan citu notikumu propagandas nolūks bija pateikt – tie neesam mēs, to visu izdarīja un dara grēkāzis Putins... Mēs tikai citādi nevarējām, tādi ir laiki...

Vectēva mantojums

Reiz kādā Vācijas mazpilsētā mazbērni apciemoja savu vectēvu. Mazbērniem patīk pārbaudīt plauktu un atvilktņu saturu, viņi pat mēdz ielūkoties pagultē un skapjaugšā. Šādu darbību rezultātā viņu rokās nonāca kāds nobružāts foto albums.

Šodienas jauniešiem tā bieži ir sveša lieta, tāpēc paskaidroju, tā ir tāda grāmatiņa, kurā jūsu vecāki un vecvecāki ielīmēja fotogrāfijas. Tad nebija mobilo tālruņu un datoru, kur tās glabāt un citiem rādīt.

Tad foto vai retos gadījumos video uzņemšana un filmēšana bija liels notikums. Šim notikumam gatavojās, gludināja un tīrīja drēbes, skuvās un pat morāli un garīgi noskaņojās, jo tas taču bija vēsturiska mirkļa iemūžināšanas akts, kurā bija svarīgs ne tikai kas, kur, kad un cikos, bet arī, kā un ko.

Mazbērni, atraduši kādu nodzeltējušu attēlu, devās pie vectēva.  

 Vectēv, kas ir tas staltais jauneklis formā pie mājas?

O, tā ir mana māja, un tas esmu es jaunībā.

Vectēv, bet kas ir tas ar tām ūsiņām?

O, tas ir sliktais, tas ir Hitlers.

Jā, bet, vectēv, kāpēc tu esi virzienā pret viņu pacēlis sveicienā izstieptu roku?

Nūūū, es viņam tā saku, – es tev nepiekrītu...

Kas tiem daudzajiem tūkstošiem 9. maija dzīrēs pie Maskavas pirksta ir prātā? Kas ir prātā tiem (un atsaucoties uz stāstu par vectēvu – kam viņi nepiekrīt), kuru auto logos ir kolorado lentas un uzraksti «varam atkārtot» un «uz Berlīni»? Kas ir to prātā, kuri nogalina Ukrainā bērnus, sirmgalvjus un arī ukraiņu aizstāvjus?

Visiem minētajiem prātā ir tikai – Mēs jau neko, tie ir tādi laiki, šodien citādi nevar. Pie visa vainīgs un par visu atbildīgs ir Putins. Viņš šauj, viņš dedzina. Par visu ir atbildīgs ir tikai viņš, jo viņam ir ļoti garas rokas, kuras sniedzas pat līdz Ļvivai un Mariupolei. Viņa rokas stiepjas arī līdz Rīgai un tur esošajam Maskavas pirkstam.

Grēks

Esi taču dzirdējis par iedzimto grēku... Ar šiem vārdiem cilvēki, kuri nezina grēka jēgu un nozīmi, neapzinoties tiražē aplamību, kura rada citas aplamības.

Ja ielūkojamies grieķu tekstos, grēks – tas ir aizšaut garām mērķim. Grēka definīcija, līdzībā runājot, ir, šaujot ar loku, aizšaut garām mērķim, tas ir netrāpīt.

Grēka būtību var definēt arī ar citiem vārdiem. Grēks ir visas darbības, ar kurām mēs nodarām pāri paši sev. Uzsveru – paši sev. Ēst nav grēks, bet pārēsties ir, iedzert nav grēks, bet piedzerties ir.

«Iedzimtais grēks» ir jāsaprot kā no senčiem mantotais bojājums. Arī tieksmes var mantot. No tā izriet, ka bojājumi, ar kuriem dzimst pilsoņi Krievijā, vairumā gadījumu ir citādi nekā tiem, kuri dzimst citur. Tas pats par tieksmēm un noslieci uz atkarībām... No tā arī izriet, ka gadsimti iet, bet šīs valsts rīcība nemainās. Mainās tikai tehnoloģijas.

Patiesībā cilvēki vairāk baidās no dzīves, nevis no nāves. Liekas jocīgi un nedabiski, tomēr tā apgalvo psihologi. Dzīves laikā ap mums ir dažādi cilvēki ar dažādiem bojājumiem, tieksmēm un nosliecēm, bet pēc nāves visi ir vienādi.

Ja tā labi padomā, tad jāsecina, ka cilvēki vairāk baidās no gaismas, nevis tumsas.

Visdrošākā vieta ir kapi, pat ja tur apglabāti noziedznieki. Tie vairs nevienu neapdraud.

P.S. Vangažos pie «Elvi» veikala dzirdēju divu pusaudžu sarunu. Viņuprāt, nav tā, ka visi krievi ir slikti. No visiem katrs divsimtais tomēr esot labs…

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...