Patiesība par manis pārdoto visaugstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni: kāpēc LETA melo?
Pietiek lasītājs27.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā vairāki mediji pārpublicēja sevi par „nacionālo informācijas aģentūru” dēvējošās, Igaunijas uzņēmējiem piederošās SIA „LETA” rakstu „Internetā par 5000 eiro tirgo I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni; Ordeņu kapituls neizslēdz viltojuma iespējamību”, kurā bija publicēta sagrozīta informācija par manis sludinājumu portālā ss.com iegādei piedāvāto Triju Zvaigžņu Ordeni.
Lai gan jau tajā pašā dienā nosūtīju gan SIA „LETA”, gan tās informāciju pārpublicējušajiem medijiem rakstisku skaidrojumu un fotogrāfijas, SIA „LETA” tā arī savu nepatieso un sagrozīto informāciju neprecizēja, un to nedarīja arī šo rakstu pārpublicējušie mediji – tādi kā „Delfi”, „Apollo” un vairāki citi.
Lai gan pietiek.com šai tēmai uzmanību nav pievērsis, lūdzu vismaz jūs kā interneta vietni, kas pazīstama ar to, ka te nav cenzūras un ka te brīvi savas domas var izteikt ikviens Latvijas iedzīvotājs, nopublicēt šo manu vēstuli, kas oriģināli bija nosūtīta SIA „LETA” un tad pārsūtīta vēl vairākiem medijiem, kuri visi izvēlējās apmierināties tikai ar „LETA” dezinformāciju.
„Sveiki!
Es esmu cilvēks, kurš izlicis pārdošanā – un nevis TIRGO! – manā īpašumā esošo Pirmās Šķiras Triju Zvaigžņu Ordeni gandrīz pilnā komplektācijā, izņemot vienīgi mazo ordeņa zīmīti. Šis ir mans īpašums, ko man ir visas tiesības pārdot vai citādi izmantot!!
Izlasīju Jūsu publicēto informāciju par manu sludinājumu un vēlos kategoriski iebilst Ordeņu kapitula pārstāves apgalvojumam, ka ordenis, visticamāk, esot viltots.
Jūs varat mierīgi pārbaudīt internetā – vēl nekad un neviens nav publiski izteicies par kādu viltotu Triju Zvaigžņu Ordeni. Nekad un neviens!!!
Tam arī ir loģisks pamatojums. Es Jums nosūtu dažas bildes, no kurām varat labi redzēt, kas ietilpst šajā komplektā un cik sarežģīti ir šie priekšmeti. Varat pajautāt profesionāliem juvelieriem – cik izmaksātu darbs un materiāli, lai to visu noviltotu!!!
Kapitula pārstāvei „liekoties”, ka tas ir pirmskara laika Triju Zvaigžņu ordenis. Tās ir blēņas. Labi varat redzēt klāt pieliktajā bildē, ka ordeni izgatavojusi mūslaiku Mikāna darbnīca „Kalvis”.
Vēl Kapitula pārstāvei „šaubas radot” fakts par no manis piedāvātā komplekta mazo krustiņu, jo līdz 2010. gadam tāda komplektā neesot bijis. Bet no kurienes kapitula pārstāve grābusi, ka komplekts izgatavots un pasniegts PIRMS 2010. gada???
Ja reiz viss ir tā iegriezies, es varu īsumā pastāstīt par manis piedāvāto ordeni. Stāsts ir tāds, ka šis ir "kreisais" ordenis.
Tas oficiāli izgatavots Mikāna darbnīcā "Kalvis", kas TZO izgatavoja deviņdesmitajos gados un laikam vēl kādu brīdi pēc tam. Ir izgatavots, no valsts, visticamākais, apmaksāts ar visiem pieņemšanas un nodošanas aktiem, bet pēc tam paklusām "norakstīts".
Cik es zinu, tā notiek ne tikai ar Pirmās Šķiras TZO, bet arī zemākiem. Ir apbalvotas personas, kas kaut kādu iemeslu dēļ oficiāli netiek pasludinātas kā apbalvotas. Pati abalvošana notiek slepenībā. Un tad kaut kad vēlāk, kad situācija mainās, cilvēks tiek pieminēts klāt pie oficiāli apbalvotajiem.
Zemāko šķiru TZO ir daudz, simtu simtiem. Tāpēc tur šādas darbības faktiski nav kontrolējamas. Šis ir īpašs gadījums, jo Pirmās Šķiras TZO oficiāli kopā ir tikai ap 80-90, no tiem Latvijā oficiāli izsniegti tikai prezidentiem un Imantam Freibergam.
Šis ir "neoficiālais". Izsniegts vienai augstai amatpersonai par īpaši lieliem nopelniem, ko bija novērtējusi viena tāda ļoti augstā amatā esoša partijas biedrene. Pēc tam tur sanāca visādas traģiskas lietas, amatpersona pēc tam oficiāli dabūja TZO zemāku šķiru, bet šis te tā arī palika "kreisā" statusā.
Ar dokumentiem, domāju, to pierādīt nevar. Pats apbalvotais un augstā amatā esošā partijas biedrene, protams, nerunās. Bet Ordeņu kapitulā – vismaz iepriekšējā sastāvā - noteikti ir cilvēki, kuri kaut ko zina. Lai gan arī visi viņi ir iekšā. Tāpat kā tie, kas Mikāna darbnīcā tos ordeņus izgatavoja un droši vien labi zina, cik kādi ir izgatavoti.
Tā, lūk!!!”
P.S. Starp citu, ordenis vēl joprojām ir pārdošanā: https://www.ss.com/msg/lv/entertainment/collecting/rewards-orders/ecxpo.html
P.P.S. Par iemesliem, kuri likuši SIA "LETA" izplatīt nepatieso informāciju un pēc tam kategoriski atteikties to precizēt, droši vien jums pašiem viss varētu būt pietiekami skaidrs.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
