Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan publiski jau sen kļuvis zināms, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles vadībā Latvija pagājušā gada nogalē atteicās no gandrīz miljona Pfizer/BioNTech Covid vakcīnu, tagad Daniela Pavļuta pārraudzītais Nacionālais veselības dienests turpina mēģināt klusēt un izmeloties šo vakcīnu sakarā. Šodien bez plašākiem komentāriem publicējam nule saņemtās atbildes no Nacionālā veselības dienesta vadības.

1) uz kādu tieši daudzumu „Pfizer” vakcīnu varēja pieteikties Latvija? Un 4) ar kādu tieši pamatojumu Jūsu iestāde atteicās izpaust konkrēto skaitli masu saziņas līdzeklim – TV3 Latvija?

 

Nacionālais veselības dienests (NVD) piedalās Eiropas Komisijas (EK) Vadības padomes dalībvalstu ekspertu darba grupā (Steering Board) un ikviens šīs komandas dalībnieks ir parakstījis Konfidencialitātes apliecinājumu, tādējādi apņemoties, ka jebkāda informācija, kas tiek izplatīta komandas sapulcēs, netiks izpausta. Tas nozīmē, ka saskaņā ar parakstīto konfidencialitātes apliecinājumu, NVD pārstāvim, kurš piedalās šajā komandā un, kur ir pieejama informācija par dalībvalstīm pieejamajiem apjomiem, nav izpaužama.

Šī informācija 8. janvārī tika saskaņota arī ar EK pārstāvniecību Latvijā. Pārstāvniecības atbilde par pieejamo vakcīnu apjomiem, nenosaucot konkrētus skaitļus, jo arī EK pārstāvniecība apstiprināja, ka informācija, kas nonāk Latvijas rīcībā piedaloties dalībvalstu ekspertu grupā ir konfidenciāla – tā izpaužama tikai un vienīgi atbildīgajām amatpersonām lēmumu pieņemšanai, nevis plašsaziņas līdzekļiem.

Ņemot vērā pastiprināto mediju interesi, 19. janvārī NVD vērsās EK ar jautājumu par izpaužamās informācijas apjomu, lūdzot skaidrot vai Latvija drīkst izpaust EK aprēķināto pieejamo vakcīnu apjomu Latvijai. EK apliecināja, ka tā kā šī informācija ir aprēķināta proporcionāli iedzīvotāju skaitam un dati tiek ņemti no Eurostat datiem, tad aprēķinātais apjoms nav konfidenciāla informācija un to drīkst izpaust. Kamēr šāds apliecinājums netika saņemts, NVD nebija tiesīgs izpaust pieejamo apjomu daudzumus (kā arī citas amatpersonas, kuru rīcībā nonāca šāda informācija, kas izpausta darba vajadzībām jeb lēmumu pieņemšanai), jo šī informācija bija pieejama tikai dalībvalstu ekspertu grupā, kur katrs dalībnieks ir parakstījis Konfidencialitātes apliecinājumu, tāpat arī tādi nekur citviet netika izpausti, tostarp arī EK tos nav paudusi un par apjomiem runājuši vien minot, ka tie ir aprēķināti proporcionāli iedzīvotāju daudzumam.

EK slēgtā līguma ar ražotāju "Pfizer"/"BioNTech" pamatapjoma ietvarā Latvijai bija iespēja pieteikties uz 841 342 vakcīnas “Comirnaty” devām.

 

 

 

2) no kā tieši bija atkarīgs „Pfizer” vakcīnu daudzums, uz kuru varēja pieteikties Latvija?

 

Saskaņā ar EK sniegto informāciju pamatprincips vakcīnu devu piešķiršanai dalībvalstīm ir uz iedzīvotāju skaitu balstīts sadales aprēķins. Tas ir proporcionāls aprēķins, kura pamatā ir iedzīvotāju skaits, nodrošinot taisnīgu sadalījumu starp visām dalībvalstīm.

 

3) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu pieņēma lēmumu par konkrēto „Pfizer” vakcīnu daudzumu, uz kuru pieteicās Latvija?

 

Lēmums ir pieņemts vienojoties visām iesaistītajām institūcijām, līdz ar to tas nav kādas amatpersonas vienpersonisks lēmums.

5) kura tieši Jūsu iestādes amatpersona (vārds, uzvārds, amats) pieņēma lēmumu par šī skaitļa izpaušanu?

 

Informācija no NVD tiek nodota tālāk Veselības ministrijai un nozares ekspertiem lēmumu pieņemšanai par nepieciešamo vakcīnu devu skaitu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...