Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministrs Daniels Pavļuts, kurš 1. oktobrī cer no Attīstībai/Par saraksta vēlreiz tikt ievēlēts Saeimā, cenšas līdz parlamenta vēlēšanām noklusēt patiesos zaudējumus, ko valsts cietusi viņa nolaidības un nekompetences dēļ, iepērkot bezjēdzīgus vakcīnu daudzumus. Lūk, kādas izvairīgas un pat atklāti melīgas atbildes es saņēmu uz Veselības ministrijai uzdotajiem jautājumiem šajā sakarā.

1) kura LR Veselības ministrijas vai citas iestādes amatpersona/amatpersonas ir bijušas iniciatores šim ziedojumam, un kuras amatpersonas ir pieņēmušas šo lēmumu; pievienojiet attiecīgo lēmumu kopijas; kādu iemeslu dēļ šīs vakcīnas tika iegādātas un tomēr vairs nav nepieciešamas Latvijas valstij:

Vakcīnas tika iegādātas Covid-19 izplatības ierobežošanai, slimības smaguma pakāpes mazināšanai vai novēršanai, t.sk. mirstības no Covid-19 mazināšanai, ar Covid-19 saslimšanu saistīto komplikāciju rašanās riska novēršanai vai būtiskai samazināšanai.

Līgumi par vakcīnu piegādi Eiropas Komisijas līmenī noslēgti 2020. un  2021. gadā - situācijā ar augstu slimības izplatību, mirstību, prognozēm par slimības izplatīšanās turpināšanos un vakcinācijas un balstvakcinācijas nepieciešamību.

Tā kā Latvija attiecīgās vakcīnas nevar izlietot līdz to derīguma termiņa beigām, MK bija jāpieņem attiecīgs lēmums, ko ar tām darīt - iznīcināt pēc derīguma termiņa beigām vai globālās solidaritātes ietvaros, visai pasaulei kopīgi cīnoties pret Covid-19 pandēmiju, ziedot kādai valstij, kura varētu pagūt attiecīgās vakcīnas izlietot līdz derīguma termiņa beigām. Patlaban Latvijā slimības izplatība ir mazinājusies, kā arī mainījusies vīrusa omikrona varianta izplatības dēļ, tādēļ pieprasījums pēc vakcīnām nav tik liels kā Covid-19 uzliesmojuma pacēluma laikā. Vienlaikus šā gada 6. aprīlī ECDC un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sniedza kopēju paziņojumu par ceturtās devas (otrās revakcinācijas jeb balstvakcinācijas devas) ievadīšanu, norādot, ka tā ir ieteicama pacientiem ar novājinātu imunitāti (imūnkompromitētas personas). EK veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakide (Stella Kyriakides) vērš uzmanību uz to, ka attiecībā uz Covid-19 dalībvalstīm ir jāgatavojas rudenim un ziemai un jāpasargā visneaizsargātākā sabiedrības daļa. Vienlaikus viņa norāda, ka vakcinācija joprojām ir mūsu efektīvākais līdzeklis cīņā pret Covid-19, un tā ir jāturpina, kā arī apgādei, loģistikai un infrastruktūrai ir jābūt gatavām vēl vienam masveida vakcinācijas vilnim, ja tas būs nepieciešams turpmākajos mēnešos.

2) kāpēc ir izvēlēta ziedojuma forma, nevis pārdošanas darījums, kaut vai piedāvājot citām valstīm iegādāties minētās vakcīnas ar atlaidi; miniet atbildīgās par šī lēmuma pieņemšanu amatpersonas;

Ārlietu ministrija un Veselības ministrija ir apzinājušas iespējas pārdot Latvijai pieejamās vakcīnu devas, tomēr līdz šim uzrunātās valstis ir atteikušās no piedāvājuma vai nav sniegušas atbildi. Aizvien pieaugot vakcīnu ziedojumu apmēriem un samazinoties pieprasījumam pēc vakcīnām, valstis finansiālu apsvērumu dēļ izvēlas vakcīnas saņemt kā ziedojumu, nevis tās iepirkt, tostarp īpašu uzmanību pievēršot vakcīnu derīguma termiņiem. Tādējādi arī turpmāk jārēķinās ar to, ka vakcīnu pārdošana var būt apgrūtināta vai pat neiespējama, un vakcīnas būs jāziedo – divpusēji vai izmantojot COVAX instrumentu. Lēmumus par vakcīnu ziedošanu pieņēmis MK.

3) uz kādu LR normatīvo aktu pamata tiek veikts šis ziedojums;

Visi Latvijas Republikas vakcīnu ziedojumi tiek veikti, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, MK 2006.gada 25.jūlija noteikumiem Nr.618 “Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā”, attiecīgajiem MK mandātiem, kas ir atrunāti MK rīkojumos.

4) kāda ir bijusi procedūra, sarakste ar Nikaragvas atbildīgajām amatpersonām, pievienojiet šīs sarakstes un citu ar šo ziedojumu saistīto dokumentu kopijas;

Sarakste ar Nikaragvas atbildīgajām amatpersonām notikusi e-pasta vēstuļu formātā. Iepriekš minēto saraksti nevar izplatīt vai publicēt bez otras puses atļaujas.

5) kādi LR normatīvie akti veselības nozarē paredz veltīt būtiskus valsts budžeta līdzekļus materiālu vai finansiālu ziedojumu veikšanai citām valstīm; atbilstoši kādiem kritērijiem ir izvēlēta tieši Nikaragva šī ziedojuma saņemšanai;

Visi Latvijas Republikas veiktie vakcīnu ziedojumi balstās uz attiecīgajiem MK mandātiem, kas ir atrunāti MK rīkojumos. Vakcīnu ziedošana - valsts kustamas mantas nodošana bez atlīdzības citai valstij - notiek, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.1 pantu, kas nosaka, ka valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā un šādā gadījumā lēmumu par kustamās mantas nodošanu katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru kabinets, kā arī MK nosaka kārtību, kādā tas notiek. MK 2006.gada 25.jūlija noteikumi Nr.618 "Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā";

Vakcīnu ziedojumu mērķa valstis izvēlētas ar Ārlietu ministrijas rekomendāciju un saskaņojumu. Lai atbalstītu dalībvalstis vakcīnu ziedošanas vai pārdošanas procesā, Eiropas Komisija ir izveidojusi koordinācijas un loģistikas risinājumu platformu jeb vakcīnu dalīšanās mehānismu. Mehānisms aptver gan ziedošanu caur globālo instrumentu COVAX, gan divpusēju ziedošanu vai pārdošanu konkrētām valstīm. Līdz ar to vakcīnu ziedošana ir skatāms kā solidārs pasākums, lai veicinātu globālu vakcināciju un atbalstītu citas, īpaši vidēju un zemu ienākumu valstis Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

6) kura Nikaragvas valsts iestāde ir šī ziedojuma saņēmēja;

Ziedojuma saņēmēja Nikaragvā ir Nikaragvas Veselības ministrija.

7) vai un kādi citi, un kādā apmērā par valsts budžeta līdzekļiem iegādāti medikamenti ir ziedoti citām valstīm laika posmā no 2015.gada līdz šim brīdim; miniet konkrētu pamatojumu katram šim ziedojumam, vienlaikus sniedzot informāciju, kāpēc šie medikamenti bija iegādāti, bet nebija vairs nepieciešami Latvijas valstij, atbildīgās par to iegādi amatpersonas;

Laika posmā no 2015.gada līdz šim brīdim Latvija nav ziedojusi citām valstīm medikamentus, izņemot vakcīnas pret Covid-19.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...