Pavļuts devies „othodņakā” vai piedod gāzi jaunām shēmām?
Pietiek lasītājs Guntis06.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laiku pa laikam pianistam un ministriju pārvaldes speciālistam Pavļutam vajadzīgs “othodņaks” – tā viņš atzīst intervijā 2017. gadā žurnālam Ir, kuras laikā palūdz baltvīnu, pirms tam iztincinot oficiantu, kur un kad tam ievāktas vīnogas.
Kopš Krievijas iebruka Ukrainā, medijos izteikti dzirdams un redzams ir mūsu valsts aizsardzības ministrs, taču veselības ministrs bija kaut kur pazudis. Iespējams, ka kovidkrīze ir aizgājusi dibenplānā, bet dienas kārtībā ir Ukrainas karš, un Danielam ir vajadzīgs „othodņaks”.
Iespējams, tā arī pat labāk, jo reizēm pastāvēt klusu ir vērtīgāk nekā bārstīt stulbas idejas. Arī pietaupīt valsts līdzekļus stratēģiski svarīgiem tēriņiem ir būtiskāk nekā organizēt bezjēdzīgi lielus (piemēram, vakcīnu) iepirkumus, lai pēc tam tos sūtītu kā “palīdzību” Āfrikas valstīm (jo termiņš beidzas). Vai arī “barot” draugus reklāmistus no tās kompānijas, kur pats kādreiz strādājis, kura organizē kampaņas, par kuru sekmēm neko tā arī nedzirdam un īsti taustāmus rezultātus nebaudām.
Ņemot vērā nemitīgo izgāšanos, risinot ar Covid saistītos jautājumus, jāatzīst, ka aiziešana atpūtā varbūt ir laba lieta. Pašam sev. Taču valstij nepieciešams veselības ministrs, kurš ņem vērsi aiz ragiem un pierāda, ka arī uz Ukrainas/Krievijas kara fona mūsu valsts veselības sistēma ir droša, pārdomāta un efektīva. Covid situāciju varētu dēvēt par mikrokaru, tādu iesildīšanos pirms šīs šausminošās realitātes Ukrainā. Un diemžēl mūsu veselības ministrs pierādīja savu mazspēju jau tad, tāpēc “noiešana pagrīdē” šobrīd vairs jau pat neizbrīna.
Un tas nekas, ka ir nopietni jārūpējas par palīdzības koordinētu sniegšanu kara apstākļos. Veselības ministrs laikam domā, ka par to var parūpēties citas ministrijas, lai gan tieši iedzīvotāju veselība ir tas, kas pirmām kārtām cieš no Grad, kalašņikoviem un Molotova kokteiļiem vai arī sprādziena atomelektrostacijā, kas nupat liekas pavisam iespējams scenārijs. Esat dzirdējuši Veselības ministra ieteikumus, kā rīkoties šādā situācijā?
Piedāvāju dažas nosapņotas idejas, kur pašlaik atrodas Daniels.
1) Iepērk gāzes rezerves tūristu plītiņai.
Pirms deviņiem gadiem, kad pianists Pavļuts bija ekonomikas ministrs, Diena rakstīja: “Vienotībā aizdomas par pārāk ciešu Pavļuta sadarbošanos ar Gazprom”, bet Latvijas Avīze, ka “Pavļuts noraidošs par iespēju vērsties ar prasību pret “Gazprom”.
Jezgas būtība bija visai nopietna: Vienotība tur aizdomās Pavļutu, ka viņš nestrādā valsts interesēs, bet sācis pats savu spēli ar Gazprom. Aizdomas radījusi Pavļuta vizīte Krievijā. Ministra pavadošās personas stāstījušas, ka pēc oficiālām sarunām ar Gazprom eksporta vadītāju Alekseju Medvedevu un Krievijas enerģētikas ministru Aleksandru Novaku Pavļuts esot uz vairākām stundām ieslēdzies slepenā istabā ar Gazprom darbiniekiem. Par šo sarunu saturu ministrs savu priekšnieku Dombrovski neesot informējis (avots - Diena).
2) Ārstē depresiju.
Ir rakstīja: taču, kad pēc Zolitūdes lielveikala Maxima sagrūšanas negaidīti atkāpās valdība, jaunā kabineta veidošanas kašķos 2014. gada janvārī Pavļuts ministra amatam vairs netika virzīts. Viņš bez aplinkiem publiski atzīst – izmests no politikas bez jebkādiem paskaidrojumiem, kāpēc vairs nebija derīgs darbam tās pašas koalīcijas valdībā, ieslīga depresijā.
Arī tagad vairāk par vakcīnšpricēm cilvēkus satrauc Putina kodoldraudi, un kāda gan vairs tur būs veselība? Tāpēc labāk jau pirms laika ieslīgt depresijā, nevis koordinēt palīdzību kara krīzei.
3) Spēlē spēlītes internetā ar puikām.
Pērn Santa rakstīja, ka Pavļutam esot noguris skatiens, viņš novājējis. Bet kā daudzbērnu tēvs viņš uztur saikni ar atvasēm, sazvanoties un spēlējot spēles internetā.
Kamēr Ukrainā komediants kļūst par izcilāko kara komandieri, tikmēr pianistam un ministram, iespējams, daudz labāk par kara koordinācijas haki krāsas bītleni piestāv kepka ar Playstation logo vai Supermario tērps.
4) Pārbauda bārmeņu vīna zināšanas, lai nākamajās intervijās varētu atkal nopratināt par vīna ražām.
Bet, iespējams, Pavļuts pagājis nost no slavas prožektoriem, lai Veselības ministrijas gaiteņos uz ātro izbīdītu dažus ērtus likumprojektus? Pilnīgi noteikti vajag arī pasūtīt masīvu PR kampaņu par to, kas notiek, kad karā gūtu ievainojumu gadījumā ir nepieciešama ārsta palīdzība.
https://www.la.lv/pavluts-noraidoss-par-iespeju-versties-ar-prasibu-pret-gazprom-2/komentari
https://ir.lv/2017/04/05/izcils-generalists-2/
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
