Paziņots spriedums krimināllietā, kurā apsūdzēti divi bērnu apzadzēji - Latvijas Kanoe federācijas viceprezidents Aigars Aglenieks un viņa dēls airēšanas treneris Raivo Aglenieks
Pietiek lasītājs05.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pilsētas tiesa paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā apsūdzēti Latvijas Kanoe federācijas (LKF) viceprezidents Aigars Aglenieks un viņa dēls airēšanas treneris Raivo Aglenieks. Abi apsūdzētie sodīti ar sabiedrisko darbu – 420 stundas katram.
Tiesnese Gunta Sokolova lēma, ka A. Aglenieks atzīstams par vainīgu tajā, ka, būdams Bērnu un jauniešu sporta skolas "Rīdzene" direktora pienākumu izpildītājs, daudzkārt veicis dienesta viltojumus, bet viņa dēls R. Aglenieks, kurš šajā pašā sporta skolā joprojām strādā par treneri, piesavinājies audzēkņiem paredzētos finanšu līdzekļus, kā arī sporta uztura preces un apģērbu. Aigars Aglenieks vainu neatzīst, bet Raivo Aglenieks atzīst tikai daļēji. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Tas, par ko šajā krimināllietā strīda nav, ir fakts, ka Rīgas pilsētas pašvaldības Bērnu un jauniešu sporta skolas "Rīdzene" smaiļošanas un kanoe treneris R. Aglenieks piesavinājies saviem audzēkņiem paredzēto dienas un komandējuma naudu. Saskaņā ar apsūdzību 2018. un 2019. gadā treneris Raivo Aglenieks savā bankas kontā no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta četros maksājumos saņēmis kopumā 3127 eiro, kas bija paredzēti viņa audzēkņiem kā dienas nauda par laiku, kad viņi piedalījās mācību treniņos.
Treneris naudu paturēja sev, turklāt atpakaļ departamentam neaizskaitīja pat to summu, kas bija paredzēta tiem airētājiem, kuri šajos treniņos nemaz nepiedalījās.
Tāpat R. Aglenieks piesavinājies naudu, kas viņa kontā ienāca no biedrības "Latvijas Kanoe federācija" kā komandējuma nauda talantīgajiem sportistiem, kuri mūsu valsti pārstāvēja starptautiskās sacensībās. No 2017. līdz 2019. gadam treneris saņēmis septiņus maksājumus, kuru kopsumma – 10 871 eiro. Arī šī nauda līdz Raivo Aglenieka audzēkņu maciņiem nemaz nenonāca, viņš federācijai atpakaļ neaizskaitīja komandējuma naudu arī tajos gadījumos, kad tās gala adresāts sacensībām nekvalificējās, tādēļ uz tām nemaz nedevās.
Jāpiebilst, ka R. Aglenieka audzēkņi tiešām ir labākie no Latvijas jaunās paaudzes airētājiem. Zināmākie no viņiem – Kristaps Laube, Edvards Ceipe, Kristofers Lamberts un Madara Aldiņa.
Attiecībā uz komandējuma naudām treneris R. Aglenieks atzīst vainu un iespaidīgās summas atmaksājis, tostarp arī šajā lietā par cietušajiem atzītajiem audzēkņiem. Bet citādi ir ar sporta apģērbu un uztura precēm. R. Aglenieks apsūdzēts par to, ka vairākkārt sporta preču veikalā "MySport" saņēmis sporta apģērbu (jakas, bikses u. c.), bet šīs mantas nav nogādājis sporta skolā "Rīdzene". Tās esot piesavinātas.
Vēl interesantāk noticis ar sporta skolas iegādāto sporta uzturu, kas, kā izskanēja tiesā, bija pieejams tikai trenera R. Aglenieka audzēkņiem.
Kā uzskata apsūdzības uzturētāji, noziedzīgajās darbībās trenerim palīdzējis un tās atbalstījis tēvs A. Aglenieks, kurš, būdams skolas direktora pienākumu izpildītājs, preču pavadzīmēs norādījis citu saņēmēju, kā arī uz dokumentiem licis savu rezolūciju ar norādi "Apmaksāt".
Līdz ar tādām darbībām dokumenti kļuva par viltotiem. Bet domes Izglītības, kultūras un sporta departaments uz tā pamata veica samaksu par preci. Tādas viltotas pavadzīmes bija vairākas, tajās visās kā saņēmēji norādīti citi treneri. Kopumā izmeklēšanas laikā tika konstatēti desmit tādi dienesta viltojumi.
Vēl vienā gadījumā A. Agleniekam apsūdzība inkriminē, ka viņš dienesta viltojumu veicis mantkārīgā nolūkā, lai uzlabotu sava dēla Raivo materiālo stāvokli. Tas noticis tā, ka 2019. gada aprīļa beigās A. Aglenieks no sava dēla saņēmis pavadzīmi par preču (iesildīšanās jaku un sporta jaku) iegādi. Dokuments bijis bez preču saņēmēja paraksta.
Direktora pienākumu izpildītājs, apzinādamies, ka viņa dēls šīs preces nemaz nav nogādājis sporta skolā un nav nodevis tās sportistu vajadzībām, kā preču saņēmēju pavadzīmē norādīja treneri Aivaru Mackeviču un lika Mackevičam šo pavadzīmi parakstīt. Pēc tam direktora pienākumu izpildītājs savai vietniecei uzdeva sagatavot dokumentu par to, ka preces izsniegtas treneriem Mackevičam un Buliņam, ko apstiprināja ar savu parakstu.
Arī šos dokumentus ar rezolūciju "Apmaksāt" A. Aglenieks nosūtīja attiecīgajam departamentam. Departaments veica apmaksu par 276,59 eiro. Kad kriminālprocess tika nodots prokuratūrai, bija aprēķināts, ka finanšu līdzekļu veidā R. Aglenieks piesavinājies kopumā 14 698 eiro, bet sporta uzturs un apģērbs piesavināts 2867,71 eiro vērtībā.
Abi apsūdzētie Aglenieki liecībās apgalvoja, ka pilnīgi viss bērnu un jaunatnes sporta skolas "Rīdzene" vajadzībām iegādātais sporta apģērbs un uztura bagātinātāji ir nonākuši pie skolas audzēkņiem un izlietoti sporta skolas vajadzībām. Bijušajam iestādes vadītāja pienākumu izpildītājam A. Agleniekam ir savs skaidrojums par to, kāpēc viņam bija jāveic dienesta viltojumi:
"Mani nevienā brīdī nevadīja personiska vai mantiska ieinteresētība vai jebkādu pretlikumīgu darbību veikšana. Ņemot vērā to, ka mans dēls bija šīs pašas sporta skolas darbinieks, kā svarīgu novērtēju iespējamas interešu konflikta situācijas rašanos. Ievēroju to, ka smaiļošana un kanoe sporta veids Rīgas pilsētā ir apgūstams tikai vienā izglītības iestādē – sporta skolā "Rīdzene". Un Rīgā nav alternatīvas strādāt par treneri citā sporta skolā.
Vērsos pie sava darba devēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta ar lūgumu lēmumu pieņemšanu par manu dēlu deleģēt citam sporta skolas darbiniekam. Tas tika akceptēts, un funkcijas tika nodotas direktora vietniecei. Bet finanšu sistēmas aprites jomā tehniski tas netika nodrošināts, kas nozīmēja, ka finanšu dokumentus grāmatvedības uzskaites sistēmā parakstīt var tikai direktora pienākumu izpildītājs un nevis direktora aizvietotājs."
A. Aglenieks arī norādīja, ka viss sporta uzturs un apģērbs pilnā apjomā ticis nodots audzēkņiem, bet atsevišķos gadījumos arī viņu treneriem, kuriem tas pienācies. Savu rīcību viņš skaidroja drīzāk ar neapdomību, kam par pamatu bija tieši vēlme nepieļaut šķietamu interešu konfliktsituāciju veidošanos, ņemot vērā, ka sporta uzturu un apģērbu saņēmušo audzēkņu treneris bija viņa dēls. Un tieši viņa dēla audzēkņiem tajā laikā bijuši visaugstākie sportiskie sasniegumi. Viņi tika iekļauti Latvijas izlasē un startēja Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās, izcīnīdami medaļas.
Prokurore Jevgēnija Biļevska, kura šajā kriminālprocesā ir valsts apsūdzības uzturētāja, lūdza tiesu Raivo Aglenieku sodīt ar 20 460 eiro naudas sodu un 330 stundām sabiedriskā darba, bet Aigaru Aglenieku sodīt ar 24 800 eiro naudas sodu un 280 stundām sabiedriskā darba.
Tiesas piespriestais sods ietver tikai sabiedrisko darbu – 420 stundas katram no apsūdzētajiem. Vēl tiesa noteica Rīgas pilsētas pašvaldībai mantiskā kaitējuma kompensāciju – 593,04 eiro. No Raivo Aglenieka par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai piedzīti 316,45 eiro, bet no abiem Agleniekiem solidāri – 276,59 eiro. Kā jau minēts – spriedums ir pārsūdzams.
Seko mums 
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
