Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pazūdot iespējai saņemt naudu par tādiem analītiskiem darbiem kā bēdīgi slavenais "Liepājas vēja sakopšanas pētījums", ir strauji sarucis bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un viņas vīra Imanta Freiberga uzņēmumaVVF Consulting apgrozījums un arī peļņa.

Kā zināms, iztiekot bez ekspertu vērtējuma un nopratinot tikai iespējamā afērā tieši iesaistītās personas, Ekonomikas policija 2010. gadā jau otrreiz izbeidza krimināllietu par Vīķes-Freibergas un viņas dzīvesbiedra uzņēmuma VVF Consulting saņemto pasūtījumu no Liepājas pašvaldības: par vairāk nekā 16 tūkstošiem latu pilsētas pašvaldība bija saņēmusi 13 lappuses garu bijušās Valsts prezidentes sacerējumu ļoti sliktā latviešu valodā ar vidusskolēna līmeņa padomiem par to, kā uzlabot pilsētnieku „apmierinātību ar Liepājas pilsētu kā tādu” un kā „sakopt un izmantot” tādu pilsētas dabisko dotumu kā „dzejnieku apdziedātais vējš”.

Liepājas domes 2007. gada rudenī izsludinātā konkursa Par pašvaldības īstenotās attīstības politikas analīzi oficiālais mērķis bija „izvēlēties kvalificētu pretendentu, kas piedāvā atbilstoši atklāta konkursa prasībām saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā konkursam iesniegtos piedāvājumus un izvirzītos vērtēšanas kritērijus”.

Kvalificēties varēja tikai tādi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniegšanai nodrošinātu īpaši kvalificētu publiskās pārvaldes un politikas plānošanas ekspertu. Nepieciešamās prasības bija – doktora grāds sociālajās zinātnēs, līdzdalība vismaz piecu normatīvo aktu izstrādē pēdējo piecu gadu laikā, vismaz pieci politikas plānošanas dokumenti vai stratēģisko mērķu formulējumi dažādās specialitātēs, ekonomikas sektoros vai dažādos politikas līmeņos, līdzdalība starptautiska līmeņa politiskajās norisēs, visbeidzot – arī pieredze publiskā tēla un komunikācijas ar sabiedrību veidošanā.

Ar šo apjomīgo prasību izklāstu tika sekmīgi atbaidīta lielākā daļa iespējamo pretendentu: nolikumu izņēma kopumā 11 interesenti, taču piedāvājumus iesniedza tikai divas kompānijas – uzņēmums Konsorts, kas bija gatavs aprakstītos uzdevumus veikt par 45 tūkstošiem latu (plus pievienotās vērtības nodoklis), un VVF Consulting, kas visu prasīto apņēmās izdarīt par gandrīz trīsreiz mazāku summu – 16 190 latu (plus PVN). Likumsakarīgi ar zemāko cenu uzvarēja VVF Consulting.

Ar Vīķes-Freibergas uzņēmumu tad arī tika noslēgts līgums, kaut vēlāk no Liepājas domes piespiedu kārtā publiskotajiem dokumentiem izrietēja, ka VVF Consulting nav bijis dots pat precīzs darba uzdevums, savukārt noslēgtajā līgumā eksprezidentes uzņēmuma saistības par kvalitatīvu darbu aprobežojušās ar norādi, ka „izpildītājs ir atbildīgs par rūpīgu un profesionālu Pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un nosacījumiem un Pasūtītāja norādījumiem”.

Kad projekts bija pabeigts, kļuva skaidrs, ka VVF Consulting tikušas izvirzītas daudz zemākas prasības nekā citiem iespējamiem pretendentiem uz pašvaldības pasūtījumu: par vairāk nekā 16 tūkstošiem latu pašvaldība bija saņēmusi nevis nopietnu, detalizētu izvērtējumu, kāds sākotnēji tika prasīts, bet gan 13 lappuses garu Vīķes-Freibergas parakstītu sacerējumu ļoti sliktā latviešu valodā ar vidusskolēna līmeņa padomiem.

„Vēlēšanas ir tiešākais veids kādā veidojas atgriezeniskā saite starp balsstiesīgajiem vēlētājiem un viņu uz laiku izraudzītajiem priekšstāvjiem. Ja starp iedzīvotājiem vēlēšanu brīdī valdīs liela neapmierināta, ir ļoti iespējams ka vismaz daļa no patreizējiem domniekiem netiktu pārvēlēti. Viņu vietā tad tiktu ievēlēti citi, ar cerību ka tie labāk spēs atbildēt uz iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām,” – šādi Vīķes-Freibergas iesniegtajā dokumentā bija analizēta vēlēšanu ietekme uz pašvaldību (šeit un turpmāk saglabāta oriģinālā rakstība).

Analizējot iedzīvotāju apmierinātību ar pilsētu un tās pārvaldi, VVF Consulting bija informējusi domi, ka „diemžēl cilvēku apmierinātība ir augstākā mērā subjektīvs stāvoklis, ko lielā mērā iespaido no Domes pilnīgi neatkarīgi faktori, daudzi no tiem tik difūzi ka ļaudis pat nespētu precīzi noteikt, no kā viņu apmierinātība vai neapmierinātība būtu cēlusies”. Vienlaikus bija īpaši pieminēts, ka „pilsētniekiem savus domniekus vajadzētu spēt atpazīt pēc vārda un pēc vaiga. Ja tā nav – tad ir skaidrs ka domniekiem nav bijis pietiekami daudz tieša kontakta ar saviem vēlētājiem”.

Izvērtējot pilsētnieku „apmierinātību ar Liepājas pilsētu kā tādu”, Vīķes-Freibergas uzņēmums īpaši bija norādījis uz pilsētas kā cilvēku roku veidojuma dotajām iespējām: „Svarīgi būtu likt katram liepājniekam izjust, ka arī viņam pie tā ir savi nopelni un iespējamība šādā vai citādā viedā pielikt savu roku (kā piemēram, gādājot par sava balkona vai mājas priekšas sakoptību un labo stāvokli)”. Un līdzīgā līmenī bija gan visa pārējā galaziņojuma analīze, gan arī sniegtās rekomendācijas, kas brīžam bija vienkārši neizprotamas: tā, piemēram, cita starpā bija ieteikts „sakopt un izmantot” tādu pilsētas dabisko dotumu kā „dzejnieku apdziedātais vējš”, kā arī „izvērtēt, cik interesenti katru mēnesi konsultē LD mājas lapu” internetā un „monitorēt statistikas par Interneta pieejamību un pielietošanu Liepājā”.

Pēc šī dokumenta nākšanas klajā ļoti pārsteigti bija citi interesenti, kas konkursā bija izņēmuši tā nolikumu. „Tas, ko es tagad redzu, ne tuvu neatbilst tam uzstādījumam, kas bija mums. Tādēļ, kad mēs uzzinājām, ka uzvarējis ir pretendents, kurš to piedāvā par sešpadsmit tūkstošiem, mēs sapratām, ka pret tādu dempingu mēs neko nevaram pasākt. Biju zināmā mērā sašutis, ka kāds to piedāvā izdarīt par šādu summu. Katrā ziņā tas dokuments, kas šobrīd parādās atklātībā, ne tuvu nav tas, kas tur tika prasīts. Tur nav gandrīz nekā no tā, kas tika prasīts,” skaidroja viens no pārsteigtajiem uzņēmējiem.

Savukārt pēcāk, kad ierobežotas pieejamības informācijas statuss tika noņemts VVF Consulting starpziņojumiem un pārējiem dokumentiem, Liepājas pašvaldības vadībai nācās publiskot arī visu ar Vīķes-Freibergas un viņas dzīvesbiedra Imanta Freiberga līdzdalību notikušo darba apspriežu protokolus. Tad arī izrādījās, ka pirmie trīs VVF Consulting starpziņojumi faktiski bija nokopēti Liepājas pašvaldības pārstāves rakstītie dažādu tikšanos protokoli, kurus Vīķe-Freiberga par saviem starpziņojumiem uzdeva ar visām pašvaldības darbinieču ielaistajām gramatikas un drukas kļūdām.

Saistībā ar šiem faktiem Ekonomikas policijā tika sākts kriminālprocess, dažus mēnešus vēlāk to izbeidza, taču pēc prokuratūras iejaukšanās atkal atsāka. Savukārt 2010. gada 8. decembrī – precīzi divus gadus pēc kriminālprocesa sākšanas Ekonomikas policija to jau otrreiz ir izbeigusi, un, kā redzams no lēmuma par krimināllietas izbeigšanu, izmeklētājs ir aprobežojies tikai ar to personu nopratināšanu, kuras pašas šo pasūtījumu organizējušas vai uz tā rēķina nopelnījušas.

Vīķe-Freiberga, kā izriet no pratināšanas atstāsta, izmeklētājam paziņojusi, ka, iespējams, pašvaldībai visvērtīgākie esot bijuši nevis jau minētie VVF Consulting rakstiskie ieteikumi, bet gan iespēja pašvaldības darbiniekiem komunicēt ar konsultantiem – pašu eksprezidenti un viņas vīru. Analoģiskas liecības sniedzis arī viņas vīrs – VVF Consulting līdzīpašnieks, un arī par pasūtījuma veikšanu atbildīgais Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks par saņemto pakalpojumu izteicies visnotaļ atzinīgi – nekādu pretenziju sakarā ar padomiem par „vēja sakopšanu” pašvaldībai neesot.

Pēc šī gadījuma nav ziņu, ka VVF Consulting būtu pretendējusi uz vēl kādu valsts vai pašvaldības pasūtījumu - un, kā rāda Lursoft dati, līdz ar to strauji sarucis arī Vīķes-Freibergas uzņēmuma apgrozījums un peļņa. 2009. gadā tas bija gandrīz tikai Liepājas pasūtījuma apjomā (Ls 17 995), kaut vēl gadu iepriekš bija gandrīz 40 tūkstoši latu. Savukārt 2013. gadā, kā rāda Lursoft dati, uzņēmuma apgrozījums bijis vairs tikai 5167 lati - tātad nepilni 7400 eiro, bet peļņa - 774 lati vai aptuveni 1100 eiro.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...