Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pēc 1. jūlija olnīcu vēža pacientēm zāļu vairs nebūs?

Mārtiņš Šmits, žurnālists, Rīga, Diseldorfa
06.07.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atzīstot zināmus panākumus onkoloģijas pacientu ārstēšanas uzlabošanā, nupat gadījusies krietna darvas deva. Olnīcu vēža pacientēm jaunās iedarbīgās zāles vairs nebūs pieejamas – tas ir risks, kas šajās dienās draud sasniegt simt procentu atzīmi. Ārsti onkologi ir visai šokēti, arī onkoloģijas pacientu kopienā tādēļ ir satraukums.

Onkoloģija pēdējo gadu laikā bijusi viena no prioritātēm veselības aprūpes sektorā. Saeimas deputāti pat nesen atjaunoja deputātu grupu tieši onkoloģijas pacientu ārstēšanas atbalstam. Tad kā var notikt tā, ka viena pacientu grupa līdz šim saņēmusi terapiju, bet jaunām pacientēm tā vairs nebūs pieejama? Turklāt runa ir par sievietēm – kuras diemžēl ir diskriminētas mūsu sabiedrībā arī citos aspektos, lai atceramies tikai algu nevienlīdzību.

Vēl pretrunīgāk tas izskatās tāpēc, ka par veselības sektoru atbildīgās partijas “Par” rindās ir vairākas politiķes, kuras sociālo tīklu komunikācijā aktīvi izsakās par dzimumu līdztiesību un vienlīdzību.  Šajā gadījumā vajadzētu ne tikai izteikties, bet rīkoties.

Tieši 1. jūlijs izveidojies par tādu kā robežšķirtni. Runa ir par zālēm olnīcu vēža ārstēšanai. Šobrīd tās izmanto aptuveni 40 pacientes. Medikaments ir fasēts kapsulās, un atkarībā no ārsta norādījumiem tās jādzer vairākas reizes dienā pa vairākām lielām kapsulām. Process nav visai patīkams, bet diemžēl tas ir iedarbīgs medikaments, kas šīm sievietēm palīdz. Šīs zāles olnīcu vēža pacientēm apmaksā valsts.

Jau ilgāku laiku Eiropā ir pieejama jauna šo zāļu versija, tabletēs. Vecā – kapsulās – loģiski zaudē savu nozīmību. Medikaments ir veselības ieguvuma ziņā efektīvāks, tā  dienas deva ir krietni mazāka, lietošana pacientēm ērtāka. Tomēr šīs jaunās paaudzes vēža zāles ir dārgākas. Un šeit sākās problēmas – var rasties iespaids, ka veselības dienests, kas nodarbojas ar medikamentu iegādi vēža pacientiem, jaunās paaudzes zāles  pirkt nemaz nevēlas – ja jau savlaicīgi nav nodrošināta pieejamība zālēm arī turpmāk. Esošajām pacientēm līdz kursa beigām zāļu pietiek, bet jauniem pacientiem medikamentu vairs nebūs.

Šobrīd Saeimā darbojas Vēža pacientu atbalsta grupa, kurā ietilpst 25 deputāti Evitas Zālītes-Grosas vadībā. Uzrunājot deputātus, tapa skaidrs, ka par šo problēmu viņi īsti nav informēti. Evita Zālīte-Grosa skaidro, ka pacientes bez zālēm nepalikšot un ka joprojām notiekot sarunas par zāļu cenu un citiem noteikumiem: "Šobrīd notiek sarunas ar ražotāju un [ Veselības - aut. ] ministrija teica, ka bez zālēm neviens nepaliks. Tas ir tas, ko zinu.”

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāte E.Zālīte Grosa – kas tagad ir uzņēmusies zināmu atbildību par onkoloģijas pacientiem - var nezināt visas detaļas, bet ceru, ka mana interese liks viņai sekot šīs problēmas risinājumam un ka nākamajā savā sēdē Onkoloģijas pacientu atbalsta grupa izskatīs arī šo riska situāciju.

Te gan jāpiebilst, ka cena netiek paaugstināta esošajam medikamentam, runa ir par jaunu medikamenta formu, kas ir gandrīz divas reizes efektīvāka par esošo. Turklāt, kā dzirdēju veselības dienestā,  tad, kad tika piegādātas vecās zāles, tās tikušas pārdotas valstij ar lielu atlaidi. Jaunās paaudzes medikaments ir dārgāks, un Nacionālā veselības dienesta eksperti uzskata, ka to pirkums nav "finansiāli efektīvs".

Situācija izklausās dziļi pretrunīga – ja jau atbildīgie ierēdņi uzskata, ka nav “finansiāli izdevīgi”, tad kāpēc šie jaunie medikamenti nav noraidīti? Sarunā ar veselības dienestu jutu, ka ierēdņi saprot, ka medikamenti vajadzīgi, un vēlas, lai tie būtu pieejami pacientiem. Tāpēc noraidīti tie nav – arī minētā JKP deputāte uzzināja, ka “notiek sarunas”. Bet, ja “notiek sarunas”, tad kāpēc nav rezultāta – jo fakts par kapsulu nomaiņu ar tabletēm nav pārsteigums no zilām debesīm un zināms gadu divus vismaz. Nebija laika sagatavoties? It īpaši, ja citās ES dalībvalstīs šī nomaiņas procedūra bijusi, visādi vajadzīgie fakti, un aprēķini tādēļ ir pieejami.

Ja citās ES valstīs šī nomaiņa notikusi un zāles der, tad kāpēc tieši mums Latvijā jābūt pašiem gudrākajiem un mums šīs zāles neder? Visur der, mums ne. Cik laba tādā gadījumā ir lēmumu pieņemšanas ķēde un procedūra, ja pacientu grupai jānonāk zem šāda riska. Šodien olnīcu vēža pacientes, kura grupa rīt, parīt?

Te mēs nonākam pie svarīgākā aspekta, kas izskaidro šo pat dramatisko situāciju - Ministru kabineta apstiprinātajā Onkoloģijas plānā bija solīts trīs gadu laikā investēt aptuveni 43 miljonus eiro tieši onkoloģijas pacientu ārstēšanā, jaunās iedarbīgās zālēs, bet rezultātā valdība šo savu lēmumu pildījusi par trešdaļu  -  trīs gadu laikā piešķirti vien aptuveni 13 miljonu. Vai var gaidīt no ierēdņiem “brīnumus”, ja valsts naudu neiedod tik, cik ir solīts un cik nepieciešams? Viņi cenšas palīdzēt, spiež piegādātājus samazināt cenu,  bet zināma izmisuma elpa viņu komentāros bija.

Šeit apzināti mazliet varbūt saasinu, bet jāatzīst, ka situācija tomēr nav triviāla un tāda nenotiek katru dienu.

Pieļauju, ka ticami ir tas, ka politiķi nemaz nav informēti par šo riska problēmu. Tā spriežu no tām atbildēm, ko saņēmu, tai skaitā arī no deputāta Ilmāra Dūrīša kunga, kurš ir parlamentārais sekretārs Veselības ministrijā.

Šādu praksi mēs – žurnālisti, pacienti, sabiedrība, vēlētāji – nedrīkstētu pieļaut. Lēmumu par ārstu algām pieņem, bet nepilda. Lēmumu par papildu naudu zālēm onkoloģijas pacientiem pieņem, bet nepilda.

Un tas ir laikā, kad pat Eiropas parlaments ir pašā augstākajā līmenī pacēlis tēmu par onkoloģijas pacientu atbilstošu ārstēšanu. Arī šeit ir viena tāda kā pikanta detaļa – šajā Eiropas parlamenta onkoloģijas atbalsta grupā darbojas arī Latvijas eirodeputāts, profesors Ivars Ījabs, kurš arī ir no tās pašas jau minētās partijas “Attīstībai/Par”. Arī Ījaba kungs tagad var aktīvi iejaukties, kamēr gala lēmumi vēl nav pieņemti.

Šajā stāstā – pašā noslēgumā – jāpiemin zināma pozitīva un iedrošinoša nots – kā medus karote darvas mucā. Tā ir par pacientu aktīvu rīcību, iestājoties par savām tiesībām saņemt adekvātu mūsdienīgu ārstēšanu. Es prasīju viedokli ne tikai amatpersonām, bet arī Irinai Janumai no biedrības “Vita”, kas ir pazīstama kā onkoloģijas pacientu tiesību cīnītāja. Vēlos tieši šādu apzīmējumu arī  lietot – cīnītāja. To jutu no Irinas atbildēm man.

Viņa gan pati vērsās Veselības ministrijā un Nacionālajā veselības dienestā un sniedza man atbildi, ka lēmuma vēl neesot un pacienti nepalikšot bez medikamentiem, gan izteica uzmundrinošus vārdus un novēlējumu mums visiem – jo mēs visi kādā brīdī esam pacienti – nepadoties, turpināt cīnīties par labāku ārstēšanu tā, kā tas civilizētā Eiropas valstī būtu pieņemams. Kopā ar onkoloģijas pacientiem gaidīsim tiešām gala lēmumu.a

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...