Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.

Īss atskats vēsturē

Pirmā patvertne ar paredzēto ietilpību 300 cilvēkiem Rīgā, Jāņa Asara ielā 5, tika izbūvēta 1937. gadā. Tā atradās Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu skolas jaunceltnē. Patvertņu būvniecību regulēja likums, paredzot drošu telpu ierīkošanu pret gāzēm un bumbām, lai samazinātu civiliedzīvotāju zaudējumus ienaidnieka uzbrukuma gadījumā no gaisa. 1937. gadā tika publicēta instrukcija, paredzot patvertņu ierīkošanu dzīvojamās mājās, kas noteica, ka iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības patvertnes var būt speciāli atsevišķi būvētas vai ierīkotas pastāvošās ēkās kā pielāgotas telpas.

Padomju okupācijas laikā militārajai jomai tika pievērsta īpaša nozīme, izstrādājot sevišķus normatīvus un instrukcijas. Patvertņu būvniecība bija iedalīta četrās kategorijās – būvējot patvertnes īpaši spēcīgiem triecieniem, lai aizsargātu svarīgus objektus, tad paredzot atsevišķas bumbu patvertnēm uzņēmumu darbiniekiem, vēl atsevišķi izdalot patvertnes rūpniecības uzņēmumiem un visbeidzot civiliedzīvotāju aizsardzībai. Katrai no kategorijām bija atšķirīgas prasības. Pēc Valsts arhīva datiem, 1989. gadā Latvijā bijušas aptuveni 1000 patvertnes (dati dažādos avotos atšķiras), galvenokārt republikas pakļautības pilsētās ar attīstītu ražošanu un lielāko iedzīvotāju koncentrāciju.

Atteikšanās no bumbu patvertnēm 2009. gadā

2008. gadā valdībā tika sagatavots un iesniegts saraksts ar Latvijā esošajām civilās aizsardzības būvēm, to stāvokli un nepieciešamo finansējumu atjaunošanai. Pēc tā izvērtēšanas tika pieņemts lēmums atteikties no bumbu patvertņu turpmākās uzturēšanas, un attiecīgi ar Ministru kabineta 2009. gada 30. aprīļa rīkojumu tika atceltas prasības šādu būvju izmantošanai, ļaujot īpašniekiem pašiem lemt par to tālāko likteni.

Kas ir un kas nav izdarīts pēc 2022. gada 24. februāra

Cik drošai jābūt bumbu patvertnei, kādai infrastruktūrai tur jābūt, piemēram, elektrībai, ūdensapgādei, kanalizācijai, ventilācijai? Šie un saistītie tehniskie jautājumi izskan, runājot par drošām patvēruma vietām militāra uzbrukuma gadījumā.

Jāatzīst, ka joprojām precīzu atbilžu nav. Skaidrībai par šiem jautājumiem ir ļoti svarīga nozīme, lai pašvaldība varētu jau tagad pieņemt konkrētus lēmumus, piemēram, ieguldot savos īpašumos, pielāgojot esošās telpas, sniedzot skaidrojumu iedzīvotājiem par to, kādām prasībām ir jāatbilst šādām telpām (arī atbalstot iedzīvotājus viņu īpašumā esošo daudzdzīvokļu namu pagrabu pielāgošanā kara gadījumam).

Nedrīkstam turpināt “miera laika režīmā”

Šādi tehniskie noteikumi ir jānosaka ar valsts apstiprinātu standartu. Diemžēl ministriju gaiteņos jau 13 mēnešus ir iestrēdzis ļoti gaidītais Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-22. Tas tika izstrādāts jau pagājušā gadā, pašlaik plašākai sabiedrībai Ministru kabineta tiesību aktu portālā[1] pieejamais būvnormatīva projekts vēl arvien gaida apstiprināšanu.

Iekšlietu ministrijas gatavotā informatīvā ziņojuma “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā” projektā (ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss un tas vēl joprojām ir saskaņošanas procesā) paredzēts, ka tikai nākamajā gadā šādu standartu varētu izskatīt valdībā un pēc tam tas iegūtu likumīgu spēku. Paredzēts arī, ka līdz nākamā gada 31. maijam valdībai uz galda parādītos arī grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā, lai ieviestu skaidrību terminoloģijā un jautājumos par patvertņu apzināšanas, uzskaites, novērtēšanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību.

Tikmēr laiks nepielūdzami rit uz priekšu, un iedzīvotāji vēršas pašvaldībā, jautājot par jau paveikto. Neskatoties uz būvnormatīvu trūkumu (kurš, starp citu, attiektos tikai uz jaunbūvēm vai ēku īpašu pārbūvi bumbu patvertnes vajadzībām), pašvaldība var plānot jau esošo pagrabu, pazemes autostāvvietu vai dažādu pazemes būvju, piemēram, tuneļu izmantošanu aizsardzībai militāra uzbrukuma gadījumā.

Kas paveikts Rīgā?

Informācija par šādām būvēm, negaidot valdības lēmumu par prasībām bumbu patvertnēm, Rīgā jau ir apkopota. Šādu apjomīgu darbu ir veikuši Rīgas civilās aizsardzības speciālisti no Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP).

CAOIP izveidojām šogad 1. janvārī, paredzot tai plašu pienākumu loku krīžu vadībā, civilās aizsardzības stiprināšanā un vienotas informācijas aprites ieviešanā par operatīvo situāciju Rīgā. Bumbu patvertņu un drošo patvēruma vietu apzināšana bija izvirzīts kā viens no prioritārajiem pārvaldes uzdevumiem. Ar šī darba rezultātiem plašāku publiku iepazīstinājām 22. novembra Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē.

Papildus augstāk minētajam pirmajos darbības mēnešos pārvalde ir aktualizējusi Rīgas civilās aizsardzības plānu, rīkojusi civilās aizsardzības apmācības kopā ar iedzīvotāju apkaimju centriem un NVO, kā arī sagatavojusi praktisku materiālu iedzīvotajiem, kā rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā, kas tuvākajos mēnešos nonāks pie iedzīvotājiem pārskatāmas brošūras veidā.

Cik mums ir bumbu patvertņu?

Speciālisti ievākuši datus par 355 objektiem Rīgā (kas ik dienu tiek papildināti ar iedzīvotāju sniegto informāciju par arvien jaunām, vēl neapzinātām adresēm), ietverot informāciju ne tikai par projektētajām un uzceltajām, bet arī projektētām, bet neuzceltām, noārdītām un likvidētām patvertnēm. Vienlaikus apkopotajā informācijā ir norādes par šo būvju piederības statusu, tehnisko stāvokli un drošības grupu atbilstoši iepriekšējiem normatīviem.

Saskaņā ar 2008. gada tehniskās dokumentācijas datiem Rīgas patvertnēs bija paredzēts patvērums 90 tūkstošiem cilvēku. Katras atsevišķās patvertnes ietilpība paredzēja no 10 līdz 2760 cilvēku patvēruma iespējas. Jāatzīmē, ka padomju režīma normas noteica, ka uz vienu personu jābūt pieejamiem 0,5 kvadrātmetriem telpas platības. Plānotais būvnormatīvs šobrīd paredz 0,75 kvadrātmetrus patvēruma telpas vienam cilvēkam. Apjomīgais izpētes darbs veikts, iepazīstoties ar dažādos avotos, tajā skaitā arhīvos pieejamajiem materiāliem.

Līdztekus tam Rīgas civilās aizsardzības speciālisti ir veikuši izpēti par standarta projekta ēku pagrabu, transporta būvju un citu objektu izmantošanas iespējām droša patvēruma vajadzībām militāra uzbrukuma gadījumos. Atsevišķu standarta projektu (piemēram, 602. un 467. sērijas namu) pagraba telpas ir iespējams izmantot tā, lai konvencionālo ieroču pielietošanas gadījumos nodrošinātu iedzīvotāju patvērumu.

Nākamie soļi

Kā nākamo soli Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības speciālisti ekspertu grupas sastāvā, iesaistot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, kā arī būvinženierus, ir paredzējuši apsekot identificētās patvertnes, izvērtēt to izmantošanas un labiekārtošanas iespējas cilvēku aizsardzības vajadzībām.

Lai veicinātu drošības kultūru, panāktu plašākas sabiedrības iesaisti, paredzēts izvērtēt iespējas, kā pašvaldība varētu atbalstīt projektus esošo telpu (piemēram, daudzdzīvokļu namu pagrabu) pielāgošanai patvertņu vajadzībām, kādas būtu šādu telpu dubultās izmantošanas iespējas, kā pašvaldība varētu atgūt privāto personu īpašumā esošās patvertnes, kuras atrodas blīvi apdzīvotās pilsētas apkaimēs. Svarīga nozīme piešķirama sadarbībai ar drošības nozares profesionāļiem, apsverot iespējas, kā iesaistīt vietējos uzņēmumus nepieciešamā aprīkojuma izgatavošanā.

Iespējamā kara gadījumā kāda daļa Rīgas iedzīvotāju, kuri dzīvo tuvu konkrētas situācijas kritiskajām vietām, protams, tiktu evakuēti, bet jāapzinās, ka pārējās Latvijas pilsētas nevar uzņemt visus Rīgas iedzīvotājus un ka nevar uztaisīt šāda izmēra drošu telšu pilsētu mežā. Mans mērķis ir iespējami drīz nomarķēt vietas pilsētā, kas var kalpot kā drošs patvērums ārkārtas situācijā, lai katrs iedzīvotājs redz un iegaumē šīs vietas savās ikdienas gaitās, kā arī tuvāko divu līdz trīs gadu laikā attīstīt labi aprīkotu droša patvēruma telpu tīklu, kas varētu uzņemt vismaz 10% Rīgas iedzīvotāju.

Politiskais epilogs

Krievija uzsāka karu Ukrainā pirms vairāk kā gada un 9 mēnešiem. Kopš kara sākuma mums Latvijā ir bijušas nu jau trīs dažādas valdības ar visdažādākajām politiskajām partijām. Taču nacionālais regulējums civilo aizsargbūvju attīstībai ar mērķi pasargāt Latvijas civiliedzīvotājus militāra uzbrukuma gadījumā pie mums nav izkustējies no vietas. Dažām ministrijām esot atšķirīgi viedokļi, kurā virzienā doties. Šādā, es pat teiktu, – nacionālajai drošībai svarīgā – jomā valdības vadītājam būtu jāuzņemas līderība mērķtiecīgai šī jautājuma virzīšanai uz priekšu. Un jādara tas, neskatoties uz ministriju domstarpībām, bet domājot par valsts iedzīvotāju drošību. Amatpersonu atbildību katrs var izvērtēt pats, bet man pašlaik svarīgākais ir rezultāts.

Tikmēr Rīga no savas puses izdarīs visu, kas ir mūsu spēkos ar neesošu nacionālā līmeņa regulējumu patvertņu jautājumā.

* Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, aizbēgusi no Jaunās konservatīvās partijas, no kuras tika ievēlēta

[1] Būvnormatīva projekts pieejams tapportals.mk.gov.lv sadaļā “Tiesību aktu projekti”, projekta ID 22-TA-2684

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...