Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.

Īss atskats vēsturē

Pirmā patvertne ar paredzēto ietilpību 300 cilvēkiem Rīgā, Jāņa Asara ielā 5, tika izbūvēta 1937. gadā. Tā atradās Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu skolas jaunceltnē. Patvertņu būvniecību regulēja likums, paredzot drošu telpu ierīkošanu pret gāzēm un bumbām, lai samazinātu civiliedzīvotāju zaudējumus ienaidnieka uzbrukuma gadījumā no gaisa. 1937. gadā tika publicēta instrukcija, paredzot patvertņu ierīkošanu dzīvojamās mājās, kas noteica, ka iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības patvertnes var būt speciāli atsevišķi būvētas vai ierīkotas pastāvošās ēkās kā pielāgotas telpas.

Padomju okupācijas laikā militārajai jomai tika pievērsta īpaša nozīme, izstrādājot sevišķus normatīvus un instrukcijas. Patvertņu būvniecība bija iedalīta četrās kategorijās – būvējot patvertnes īpaši spēcīgiem triecieniem, lai aizsargātu svarīgus objektus, tad paredzot atsevišķas bumbu patvertnēm uzņēmumu darbiniekiem, vēl atsevišķi izdalot patvertnes rūpniecības uzņēmumiem un visbeidzot civiliedzīvotāju aizsardzībai. Katrai no kategorijām bija atšķirīgas prasības. Pēc Valsts arhīva datiem, 1989. gadā Latvijā bijušas aptuveni 1000 patvertnes (dati dažādos avotos atšķiras), galvenokārt republikas pakļautības pilsētās ar attīstītu ražošanu un lielāko iedzīvotāju koncentrāciju.

Atteikšanās no bumbu patvertnēm 2009. gadā

2008. gadā valdībā tika sagatavots un iesniegts saraksts ar Latvijā esošajām civilās aizsardzības būvēm, to stāvokli un nepieciešamo finansējumu atjaunošanai. Pēc tā izvērtēšanas tika pieņemts lēmums atteikties no bumbu patvertņu turpmākās uzturēšanas, un attiecīgi ar Ministru kabineta 2009. gada 30. aprīļa rīkojumu tika atceltas prasības šādu būvju izmantošanai, ļaujot īpašniekiem pašiem lemt par to tālāko likteni.

Kas ir un kas nav izdarīts pēc 2022. gada 24. februāra

Cik drošai jābūt bumbu patvertnei, kādai infrastruktūrai tur jābūt, piemēram, elektrībai, ūdensapgādei, kanalizācijai, ventilācijai? Šie un saistītie tehniskie jautājumi izskan, runājot par drošām patvēruma vietām militāra uzbrukuma gadījumā.

Jāatzīst, ka joprojām precīzu atbilžu nav. Skaidrībai par šiem jautājumiem ir ļoti svarīga nozīme, lai pašvaldība varētu jau tagad pieņemt konkrētus lēmumus, piemēram, ieguldot savos īpašumos, pielāgojot esošās telpas, sniedzot skaidrojumu iedzīvotājiem par to, kādām prasībām ir jāatbilst šādām telpām (arī atbalstot iedzīvotājus viņu īpašumā esošo daudzdzīvokļu namu pagrabu pielāgošanā kara gadījumam).

Nedrīkstam turpināt “miera laika režīmā”

Šādi tehniskie noteikumi ir jānosaka ar valsts apstiprinātu standartu. Diemžēl ministriju gaiteņos jau 13 mēnešus ir iestrēdzis ļoti gaidītais Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-22. Tas tika izstrādāts jau pagājušā gadā, pašlaik plašākai sabiedrībai Ministru kabineta tiesību aktu portālā[1] pieejamais būvnormatīva projekts vēl arvien gaida apstiprināšanu.

Iekšlietu ministrijas gatavotā informatīvā ziņojuma “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā” projektā (ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss un tas vēl joprojām ir saskaņošanas procesā) paredzēts, ka tikai nākamajā gadā šādu standartu varētu izskatīt valdībā un pēc tam tas iegūtu likumīgu spēku. Paredzēts arī, ka līdz nākamā gada 31. maijam valdībai uz galda parādītos arī grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā, lai ieviestu skaidrību terminoloģijā un jautājumos par patvertņu apzināšanas, uzskaites, novērtēšanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību.

Tikmēr laiks nepielūdzami rit uz priekšu, un iedzīvotāji vēršas pašvaldībā, jautājot par jau paveikto. Neskatoties uz būvnormatīvu trūkumu (kurš, starp citu, attiektos tikai uz jaunbūvēm vai ēku īpašu pārbūvi bumbu patvertnes vajadzībām), pašvaldība var plānot jau esošo pagrabu, pazemes autostāvvietu vai dažādu pazemes būvju, piemēram, tuneļu izmantošanu aizsardzībai militāra uzbrukuma gadījumā.

Kas paveikts Rīgā?

Informācija par šādām būvēm, negaidot valdības lēmumu par prasībām bumbu patvertnēm, Rīgā jau ir apkopota. Šādu apjomīgu darbu ir veikuši Rīgas civilās aizsardzības speciālisti no Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP).

CAOIP izveidojām šogad 1. janvārī, paredzot tai plašu pienākumu loku krīžu vadībā, civilās aizsardzības stiprināšanā un vienotas informācijas aprites ieviešanā par operatīvo situāciju Rīgā. Bumbu patvertņu un drošo patvēruma vietu apzināšana bija izvirzīts kā viens no prioritārajiem pārvaldes uzdevumiem. Ar šī darba rezultātiem plašāku publiku iepazīstinājām 22. novembra Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē.

Papildus augstāk minētajam pirmajos darbības mēnešos pārvalde ir aktualizējusi Rīgas civilās aizsardzības plānu, rīkojusi civilās aizsardzības apmācības kopā ar iedzīvotāju apkaimju centriem un NVO, kā arī sagatavojusi praktisku materiālu iedzīvotajiem, kā rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā, kas tuvākajos mēnešos nonāks pie iedzīvotājiem pārskatāmas brošūras veidā.

Cik mums ir bumbu patvertņu?

Speciālisti ievākuši datus par 355 objektiem Rīgā (kas ik dienu tiek papildināti ar iedzīvotāju sniegto informāciju par arvien jaunām, vēl neapzinātām adresēm), ietverot informāciju ne tikai par projektētajām un uzceltajām, bet arī projektētām, bet neuzceltām, noārdītām un likvidētām patvertnēm. Vienlaikus apkopotajā informācijā ir norādes par šo būvju piederības statusu, tehnisko stāvokli un drošības grupu atbilstoši iepriekšējiem normatīviem.

Saskaņā ar 2008. gada tehniskās dokumentācijas datiem Rīgas patvertnēs bija paredzēts patvērums 90 tūkstošiem cilvēku. Katras atsevišķās patvertnes ietilpība paredzēja no 10 līdz 2760 cilvēku patvēruma iespējas. Jāatzīmē, ka padomju režīma normas noteica, ka uz vienu personu jābūt pieejamiem 0,5 kvadrātmetriem telpas platības. Plānotais būvnormatīvs šobrīd paredz 0,75 kvadrātmetrus patvēruma telpas vienam cilvēkam. Apjomīgais izpētes darbs veikts, iepazīstoties ar dažādos avotos, tajā skaitā arhīvos pieejamajiem materiāliem.

Līdztekus tam Rīgas civilās aizsardzības speciālisti ir veikuši izpēti par standarta projekta ēku pagrabu, transporta būvju un citu objektu izmantošanas iespējām droša patvēruma vajadzībām militāra uzbrukuma gadījumos. Atsevišķu standarta projektu (piemēram, 602. un 467. sērijas namu) pagraba telpas ir iespējams izmantot tā, lai konvencionālo ieroču pielietošanas gadījumos nodrošinātu iedzīvotāju patvērumu.

Nākamie soļi

Kā nākamo soli Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības speciālisti ekspertu grupas sastāvā, iesaistot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, kā arī būvinženierus, ir paredzējuši apsekot identificētās patvertnes, izvērtēt to izmantošanas un labiekārtošanas iespējas cilvēku aizsardzības vajadzībām.

Lai veicinātu drošības kultūru, panāktu plašākas sabiedrības iesaisti, paredzēts izvērtēt iespējas, kā pašvaldība varētu atbalstīt projektus esošo telpu (piemēram, daudzdzīvokļu namu pagrabu) pielāgošanai patvertņu vajadzībām, kādas būtu šādu telpu dubultās izmantošanas iespējas, kā pašvaldība varētu atgūt privāto personu īpašumā esošās patvertnes, kuras atrodas blīvi apdzīvotās pilsētas apkaimēs. Svarīga nozīme piešķirama sadarbībai ar drošības nozares profesionāļiem, apsverot iespējas, kā iesaistīt vietējos uzņēmumus nepieciešamā aprīkojuma izgatavošanā.

Iespējamā kara gadījumā kāda daļa Rīgas iedzīvotāju, kuri dzīvo tuvu konkrētas situācijas kritiskajām vietām, protams, tiktu evakuēti, bet jāapzinās, ka pārējās Latvijas pilsētas nevar uzņemt visus Rīgas iedzīvotājus un ka nevar uztaisīt šāda izmēra drošu telšu pilsētu mežā. Mans mērķis ir iespējami drīz nomarķēt vietas pilsētā, kas var kalpot kā drošs patvērums ārkārtas situācijā, lai katrs iedzīvotājs redz un iegaumē šīs vietas savās ikdienas gaitās, kā arī tuvāko divu līdz trīs gadu laikā attīstīt labi aprīkotu droša patvēruma telpu tīklu, kas varētu uzņemt vismaz 10% Rīgas iedzīvotāju.

Politiskais epilogs

Krievija uzsāka karu Ukrainā pirms vairāk kā gada un 9 mēnešiem. Kopš kara sākuma mums Latvijā ir bijušas nu jau trīs dažādas valdības ar visdažādākajām politiskajām partijām. Taču nacionālais regulējums civilo aizsargbūvju attīstībai ar mērķi pasargāt Latvijas civiliedzīvotājus militāra uzbrukuma gadījumā pie mums nav izkustējies no vietas. Dažām ministrijām esot atšķirīgi viedokļi, kurā virzienā doties. Šādā, es pat teiktu, – nacionālajai drošībai svarīgā – jomā valdības vadītājam būtu jāuzņemas līderība mērķtiecīgai šī jautājuma virzīšanai uz priekšu. Un jādara tas, neskatoties uz ministriju domstarpībām, bet domājot par valsts iedzīvotāju drošību. Amatpersonu atbildību katrs var izvērtēt pats, bet man pašlaik svarīgākais ir rezultāts.

Tikmēr Rīga no savas puses izdarīs visu, kas ir mūsu spēkos ar neesošu nacionālā līmeņa regulējumu patvertņu jautājumā.

* Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, aizbēgusi no Jaunās konservatīvās partijas, no kuras tika ievēlēta

[1] Būvnormatīva projekts pieejams tapportals.mk.gov.lv sadaļā “Tiesību aktu projekti”, projekta ID 22-TA-2684

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...