Pēc Māras Zālītes paziņojuma par bezgodi un viltvārdi Lato Lapsa detalizēti izskaidro – kad gaidāms “Viltvārdis”, kad “Valstsgribis” un kas abās grāmatās būs iekšā
PIETIEK12.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad „galma lišķe” – bijusī dzejniece un komuniste Māra Zālīte nākusi klajā ar paziņojumu par to, ka vēloties aizliegt sava dzejoļa rindu izmantošanu kā epigrāfu gaidāmajā Lato Lapsas grāmatā, viņam nācies publicēt detalizētu skaidrojumu par to, kad īsti ir gaidāms grāmatas „Viltvārdis” otrais, papildinātais izdevums, kad – pavisam jaunā grāmata „Valstsgribis” un kāds būs abu šo grāmatu saturs.
Māra Zālīte aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar šādu paziņojumu (saglabāta oriģinālrakstība):
„Tikko nosūtīju vēstuli Uz Pietiek co - Lato Lapsam personīgi
Lapsas kungs!
Jūs savā topošajā grāmatā, kā tas redzams pieteikumos un reklāmās, esat nodomājis ievietot manu dzejoli "Balāde par parādīto godu". Nedariet to. Es kategoriski iebilstu pret dzejoļa izmantošanu Jūsu grāmatā "Viltvārdis", kura rakstīta ar neslēptu mērķi nomelnot mūsu Latvijas Valsts prezidentu - Jūsu iedomu ienaidnieku.
Šis dzejolis publicēts žurnālā "Karogs" 1980. g. 7. numurā un bija vērsts pret īstu ienaidnieku - padomju okupāciju. Žurnāla numurs tika konfiscēts, izņemts no pārdošanas un bibliotēkām, un likvidēts. Tas notika tieši šī un vēl dažu dzejoļu dēļ.
"Ir bezgodis ieradies mūsu godos..." - šīs dzejoļa pirmās rindas Jūs tagad ļaunprātīgi izmantojat ārpus laika un ideju konteksta pret brīvas Latvijas prezidentu. Tas ir absurdi. Man ir tiesības Jums to liegt, balstoties uz Autortiesību likuma 14. panta 1. daļas 6. punktu.”
Patiesībā gan astoņas rindiņas no Māras Zālītes – zināmas kā visu laiku pieglaimīgākā Egilam Levitam veltītā teksta autores – dzejoļa „Balāde par parādīto godu” ir plānots izmantot grāmatā „Valstsgribis”, un rindiņas ir šādas:
„Ir bezgodis ieradies mūsu godos.
Viņš lielāko karoti ņem un bļodu
Un ēd un ēd, līdz apēsts ir viss,
Bet paliek arvienu vēl izbadis.
Viņš lielāko kausu paņem un dzer,
Ar kāju uz pasauli durvis ver,
Bet nepietiek viņam ar kausu un bļodu,
Viņš prasa, lai tu viņam parādi godu.”
Lai kliedētu neskaidrības par abām grāmatām un to saturu, Lato Lapsa ir publicējis speciālu nepilnas desmit minūtes garu ierakstu „YouTube”, - to var noskatīties šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=0byU7nf3RMI&t=2s
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
