Pēc PIETIEK publikācijām Vējonim strauji uzlabojusies atmiņa – „atcerējies” vēl 12 tūkstošus eiro
PIETIEK03.05.2017.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Pietiek publikācijas par to, kā Latvijas valsts vadītājs mēnesī spēj iztikt ar 283 eiro, ir palīdzējušas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atmiņas uzlabošanai, - valsts galva ir „atcerējies”, ka pērn patiesībā saņēmis vēl vairāk nekā 12 tūkstošus eiro, ko savā amatpersonas deklarācijā līdz šim bija „piemirsis” uzrādīt.
Kā rāda Vējoņa amatpersonas deklarācija, 2015. gadu viņš beidzis ar kopējiem deklarētajiem iekrājumiem 127 720 eiro apmērā, savukārt pagājušā gada beigās Valsts prezidenta oficiālie uzkrājumi palielinājušies līdz 163 939 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā valsts galva spējis papildus iekrāt ievērojamu summu – 36 219 eiro.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pērn vienīgais oficiālais ienākumu avots, ja neskaita 78 eiro procentus no Citadele bankas, R. Vējonim ir bijusi prezidenta alga – Valsts prezidenta kancelejā algā saņemtus viņš līdz 24. aprīlim bija deklarējis 57 381 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Tas nozīmēja, ka kopējie oficiāli deklarētie Valsts prezidenta pagājušā gada ienākumi „uz rokas” ir bijusi šī summa un jau pieminētie 78 eiro lielie procenti – kopā tātad 39 622 eiro.
No šīs summas atskaitot oficiālo uzkrājumu palielinājumu, pāri paliek 3403 eiro, un tas nozīmēja, ka, ja ticēt šiem deklarētajiem datiem, R. Vējonis pērn mēnesī spējis iztikt ar vidēji 283 eiro.
Valsts prezidenta kanceleja sākotnēji neatbildēja uz tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Vējoņa amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem un spēju pārtikt ar 283 eiro mēnesī.
Taču, kā izrādās, 24.aprīlī, jau trīs dienas pēc publikācijas, kurā tika aprakstīti šie dati, Vējonis paklusām ir labojis savu deklarāciju, un 2. maijā Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē publicēts labojums: Valsts prezidents ir „atcerējies”, ka saņēmis arī „kompensāciju 12 666,40 eiro”, ko tāpat kā algu maksājusi Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts prezidenta kanceleja, kuru tagad iepriekš Latvijas Pasta vadītāja posteni zaudējušais Arnis Salnājs, skaidrojumos Latvijas Avīzei ir uzņēmusies atbildību par šo kļūdu, lai gan mēģinājusi daļu vainas novelt arī uz to, ka „Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā valsts informācijas reģistros esošā informācija uzrādīja tikai no Valsts prezidenta kancelejas algā saņemtos ienākumus”.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
