Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc prokuratūras stingras norādes Kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenajai inspektorei Veronikai Čuprikai (attēlā) ir nācies atklāt savu šā gada 22. marta lēmumu izbeigt kriminālprocesu, kas pagājušā gada sākumā bija sākts “par, iespējams, nelikumīgām darbībām” ar arestēto Aivara Lemberga ģimenes mantu un kura ietvaros saskaņā ar policijas tiesai sniegtajām ziņām Šveices jurists Rūdolfs Meroni bija „uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”. Pietiek šodien pilnībā publicē šo anonimizēto lēmumu.

Tieši V. Čuprika iepriekš bija centusies, lai šāda kriminālprocesa vispār nebūtu. Tas pagājušā gada sākumā tika sākts tikai pēc Ģenerālprokuratūras stingra norādījuma, jo sākotnēji inspektore 2019. gada 18. oktobrī bija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Šis V. Čuprikas lēmums tika izvērtēts Ģenerālprokuratūrā, un 2020. gada 9. janvārī tās Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore Viktorija Opincāne secināja, ka „lēmums pieņemts nepamatoti, motivējot tā pieņemšanu ar patiesībai neatbilstošiem faktiem, kā arī nepilnīgi veicot iesnieguma pārbaudi un nenoskaidrojot visus notikuma būtiskos apstākļus”.

Rezultātā inspektores lēmums tika atcelts kā nepamatots, un lietas materiāli tika nosūtīti Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldei, uzdodot veikt papildu pārbaudi.

Tad arī tika sākts kriminālprocess, un izmeklēšana tā ietvaros tika nodota tai pašai Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei un, kā tagad izrādījies, tai pašai V. Čuprikai, kuras iepriekšējās aktivitātes tik kritiski bija novērtējusi Ģenerālprokuratūra.

Kriminālprocess tika sākts, jo no atklātībā nonākušajiem Aivara Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka R. Meroni bija parakstījies par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu. R.Meroni ticis arī informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.

Līdz ar to kopš 2008. gada spēkā bija arests A. Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks, un visas šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā bija uzdevusi R. Meroni. Viņu no šī statusa Rīgas apgabaltiesa atcēla tikai pagājušā gada vasaras beigās, savukārt „glabāto” mantu Latvijas valsts pārstāvjiem viņš nav nodevis vēl joprojām.

Šveices advokāts jau kopš 2010. gada sākuma ieņēma padomes priekšsēdētāja amatu uzņēmumā Latvijas Naftas tranzīts R. Meroni, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šī uzņēmuma līdzekļiem, gan ar Ventbunkera, Ventspils tirdzniecības ostas un Kālija parka akciju paketēm bija notikuši iespaidīgi darījumi, saistībā ar kuriem arī tika sākts kriminālprocess.

Latvijas Naftas tranzīta 2017. gada pārskatā ir uzskaitīti uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecības osta akcijas.

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statūtiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem).

Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzītā, bet arī VentbunkerāKālija parkā un Ventspils tirdzniecības ostā „arestētās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir bijis padomes priekšsēdētājs – attiecīgi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.

Matemātika ir nepielūdzama: tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzītam ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt Šveices jurists ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Taču tagad V. Čuprika ir nonākusi pie secinājuma, ka arestēta ir tikusi nevis manta, bet kaut kas cits, līdz ar ko noziedzīgs nodarījums neesot nodarīts. Katrs lasītājs pats var iepazīties ar Valsts policijas loģiku, izbeidzot šo kriminālprocesu.

Izraksts

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 375.panta otrās daļas nosacījumus

LĒMUMS par kriminālprocesa Nr.11810000120 izbeigšanu

Rīga 2021.gada 22.martā

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenā inspektore V.Čuprika, izskatījusi kriminālprocesa Nr.11810000120 materiālus,

KONSTATĒJA:

2020.gada 23.janvārī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3.nodaļā, izskatot [..][1] iesnieguma (Valsts policijā reģistrēts [..] ar Nr. [..]) resoriskās pārbaudes materiālus (ENŽ Nr. [..]) un [..] iesnieguma (Valsts policijā reģistrēts [..] ar Nr. [..]) resoriskās pārbaudes materiālus (ENŽ Nr. [..], atteikums Nr. [..]), tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr.11810000120 uzsākšanu par iespējams nelikumīgām darbībām ar [..] kriminālprocesā Nr.12812001408 (Nr.12812003205) arestēto mantu un aktīviem, t.sk. arestētām patiesā labuma guvēja tiesībām uzņēmumos [..], kas tika kvalificēts pēc Krimināllikuma 308.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm.

      2020.gada 27.janvārī kriminālprocess Nr.11810000120 tika nosūtīts tālākai pirmstiesas izmeklēšanai Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei.

 

[..]

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots [..]

 

[..]

Arestētās  “patiesā labuma guvēja tiesības” šajās trīs kapitālsabiedrībās – [..] – nevienam glabāšanā nav nodotas.

 

[..]

Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas ir nepieciešams un reizē arī pietiekams, lai personas kādu darbību vai bezdarbību varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.

Tikai tajā gadījumā, ja noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikumā, ir pamats atzīt, ka izdarīts noziedzīgs nodarījums, un to pareizi kvalificēt. Lai pareizi kvalificētu konkrēto noziedzīgo nodarījumu, vispirms ir jānoskaidro šī noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, jo īpaši tie, kuriem ir nozīme noziedzīgā nodarījuma kvalificēšanā. Tās ir pazīmes, kas raksturo konkrētā noziedzīgā nodarījuma obligātos četrus elementus – noziedzīgā nodarījuma objektu, objektīvo pusi, subjektu, subjektīvo pusi. Šo faktisko pazīmju kopums, kas raksturo reālajā dzīvē notikušo noziedzīgo nodarījumu, ir nodarījuma kvalifikācijas faktiskais pamats.

Izvērtējot kriminālprocesa Nr.11810000120 materiālus kopumā un savstarpējā sakarībā, tiek konstatēts, ka izmeklēšanas gaitā iegūtās ziņas par faktiem neliecina par to, ka būtu izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Kriminālprocesa Nr.11810000120 izmeklēšanas laikā nav guvis apstiprinājumu fakts, ka tika izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 308.pantā.

      Krimināllikuma 308.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud jurisdikcijas intereses likumam atbilstošas tiesvedības procesā krimināllietās, civillietās un administratīvā pārkāpuma lietās.

Nodarījuma priekšmets ir materiāla, konkrēta lieta, uz ko iedarbojas persona, apdraudot atbilstošas intereses.

Krimināllikuma 308.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir manta (lietas, nauda un citi materiālās pasaules priekšmeti), kas pakļauta apķīlāšanai, arestam vai izņemšanai.

Noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse izpaužas kā tādas mantas izšķērdēšana, bojāšana, atsavināšana, slēpšana, iznīcināšana vai tās apmainīšana, kura izņemta, apķīlāta vai kurai uzlikts arests, vai tā personai uzticēta Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Atbilstoši Krimināllikuma 308.panta dispozīcijai var izšķērdēt, bojāt, atsavināt, slēpt, iznīcināt vai apmainīt tikai apķīlātu, arestētu un izņemtu mantu. Veikt nelikumīgas darbības Krimināllikuma 308.panta izpratnē ar mantu, kas nav pakļauta apķīlāšanai, arestam vai izņemšanai, nav iespējams.

Izvērtējot kriminālprocesa Nr.11810000120 materiālus kopsakarā, secināms, ka darbības ar [..] akcijām – to ieķīlāšana, nav bijušas prettiesiskas, jo šīm akcijām nav uzlikts arests kriminālprocesā Nr.12812001408, Nr.12812001608. Šīs akcijas nav manta, kas pakļauta arestam, apķīlāšanai, izņemšanai un vai/ nodota glabāšanā.

Latvijas Republikas Satversmes 105.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Ja manta nav pakļauta apķīlāšanai, arestam vai izņemšanai, tās īpašniekam ir izvēles brīvība par darījumiem ar to. Minēto secinājumu apstiprina arī kriminālprocesa Nr.11810000120 materiālos esošie skaidrojumi par lēmuma par aresta uzlikšanu mantai izpildi, no kuriem izriet, ka aresta uzlikšana “patiesā labuma guvēja tiesībām” neierobežo akcionāra tiesības rīkoties ar tam piederošajām akcijām. Un ierobežojums attiecībā uz peļņas vai mantas sadali attiecas tikai uz to, ka šādas peļņas vai mantas sadales rezultātā attiecīgā peļņa vai manta netiek nodota [..]. Šajā kriminālprocesā netika iegūtas ziņas par šī ierobežojuma pārkāpšanu.

Izvērtējot kriminālprocesa Nr.11810000120 materiālos esošās ziņas un dokumentus, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus un ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, tiek secināts, ka kriminālprocesa ietvaros tika veiktas visas nepieciešamās procesuālās darbības, kam ir nozīme noziedzīga nodarījuma konstatēšanā, lai varētu pieņemt Kriminālprocesa likuma kārtībā pamatotu un tiesisku lēmumu.

Izmeklēšanā konstatētās darbības neatbilst nevienai no Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu dispozīcijām, tāpēc kriminālprocess ir jāizbeidz, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Ņemot vērā augstākminēto, vadoties no Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punkta, 392.panta pirmās daļas, 392.¹panta, 401.panta pirmās daļas 3.punkta,

NOLĒMA:

 

Izbeigt kriminālprocesu Nr.11810000120, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Lēmuma kopiju nosūtīt uzraugošajam prokuroram.

Par pieņemto lēmumu paziņot iesniedzējiem [..].

Lēmums pārsūdzams desmit dienu laikā no lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas, ievērojot Kriminālprocesa likuma 336.panta, 337.panta otrās daļas 2. punkta un  339.panta otrās daļas nosacījumus.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenā inspektore V.Čuprika


[1] Šeit un turpmākajā lēmuma tekstā nodrošināta ar Kriminālprocesa likumu, Fizisko personu datu apstrādes likumu un Komerclikumu noteiktās informācijas aizsardzība.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

21

Viss sākās ar Šleseru!

FotoTvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām, pret kristīgām vērtībām un cilvēkiem, kuriem kristīgās vērtības ir svarīgas, vēršas Re:Baltica!
Lasīt visu...

18

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

FotoPašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Lasīt visu...