Pēc RSU „pētnieka un profesora” publiskajām atklāsmēm par Lato Lapsas jauno grāmatu augstskolas vadībai nāksies skaidrot savus kvalitātes standartus
PIETIEK23.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Jaunākā Lato Lapsas grāmata, pēc apraksta spriežot, ieturēta sliktākajās 19. gadsimta koloniālisma un eksotizācijas tradīcijās,” – ar šādu grāmatas „Muzungu vismelnākajā Āfrikā” „recenziju”, kas balstīta tikai uz izdevniecības anotāciju, klajā nācis jaunmarksistiski noskaņotais Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, asociētais profesors un docētājs Klāvs Sedlenieks. Tagad augstskolas rektoram Aigaram Pētersonam (attēlā) nāksies oficiāli un detalizēti skaidrot, vai šis gadījums ir tikai viena konkrēta nelīdzsvarota un pavirša tās mācībspēka rīcība vai arī tas raksturo kopējo augstskolas sniegtās izglītības kvalitāti un tās pasniedzēju attieksmi, - Pietiek šodien publicē augstskolai adresētu grāmatas autora Lato Lapsas informācijas pieprasījumu.
„Kā rāda publiski pieejami informācijas avoti, Jūsu iestādē asociētā profesora, vadošā pētnieka, docētāja amatu ieņem un līdz pagājušā gada oktobrim senatora amatu ir ieņēmis kāds Klāvs Sedlenieks.
No Jūsu iestādes interneta mājaslapā publicētās informācijas izriet, ka šis Klāvs Sedlenieks darbojas Jūsu iestādes Komunikācijas fakultātē un ir docētājs sociālās antropoloģijas programmā.
Šīs programmas aprakstā norādīts, ka „programma īpaši attīsta kritisko domāšanu un spēju reflektēt, kā arī spēju skaidri formulēt savas domas gan mutiski, gan rakstiski” un ka „studijas dod pamatīgu izpratni par cilvēku sabiedrībām, kas sniedz iespēju strādāt ļoti dažādās nozarēs”. No apraksta nepārprotami izriet, ka programmas kursu pasniedzēji ir profesionāļi kritiskās domāšanas un reflektēšanas spējas, kā arī spējas skaidri formulēt savas domas gan mutiski, gan rakstiski ziņā.
No programmas studiju kursu uzskaitījuma izriet, ka šis Klāvs Sedlenieks vada tādus kursus kā Antropoloģijas izpētes metodes, Etnogrāfiskā darba prakses principi, Ievads daudzsugu etnogrāfijā, Politikas un ekonomikas antropoloģija, Reģionālās studijas (etnogrāfija): Āfrika, Urbānā antropoloģija u.c.
Jūsu iestāde par sevi savā interneta mājaslapā apgalvo, ka tā „savā darbībā īsteno mūsdienīgu kvalitātes pilnveidošanas pieeju augstas studiju un pētniecības kvalitātes nodrošināšanai, kas vērsta uz nepārtrauktu pilnveidošanos un universitātes attīstību ceļā uz izcilību” un ka tās vīzija esot „Eiropas mēroga moderna zinātnes universitāte, kurā koncentrējas talanti un kurā iegūst izcilu pētniecībā un praksē balstītu izglītību un pieredzi”.
Arī no citiem pašslavināšanas tekstiem Jūsu iestādes mājaslapā nepārprotami izriet, ka Jūsu iestāde un visi tās darbinieki par savām pamatvērtībām uzskatot balstīšanos pētniecībā un faktos, kā arī kvalitāti savā izglītojošajā un publiskajā darbībā.
Esmu konstatējis, ka šā gada 22. oktobrī jau minētais Jūsu iestādes mācībspēks Klāvs Sedlenieks, kurš it kā pārstāv Jūsu iestādes vērtības un vīziju, sociālajā tīklā Twitter ir izdarījis šādu ierakstu:
„Jaunākā Lato Lapsas grāmata, pēc apraksta spriežot, ieturēta sliktākajās 19. gadsimta koloniālisma un eksotizācijas tradīcijās.”
Šim ierakstam ir pievienots „informācijas avots”, uz kura ir balstīts mācībspēka Klāva Sedlenieka secinājums, - vienpadsmit rindiņas garš grāmatas anotācijas fragments no interneta vietnes diena.lv mājaslapas.
No ieraksta un pievienotā „avota” ir nepārprotami skaidrs, ka savu grāmatas vērtējumu Jūsu iestādes asociētais profesors, vadošais pētnieks, docētājs Klāvs Sedlenieks ir izdarījis, nevis pilnībā vai kaut daļēji iepazīstoties ar grāmatas saturu, bet, balstoties tikai uz vienīgi uz grāmatas anotāciju vai pat tās fragmentu.
Plānojot mediju publikāciju par reālo Jūsu iestādē un it īpaši tās Komunikācijas fakultātē sniedzamās izglītības kvalitāti un principiem, kurus savā darbā izmanto Jūsu iestādes mācībspēki, vēlos no Jūsu iestādes saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kādi ir Jūsu iestādē nodrošināmās izglītības kvalitātes standarti? Kur un kā tie ir fiksēti? Atbildei pievienojiet attiecīgos dokumentus.
- Kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?
- Kas un kādā veidā, ar kādu metodiku, cik bieži pārbauda to, kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?
- Cik bieži un kādās situācijās Jūsu iestādes mācībspēki studentiem vērtējumus par dažādiem procesiem, parādībām, faktiem, radošās darbības objektiem izsaka, pirms tam ar vērtējamo objektu neiepazīstoties vispār vai iepazīstoties pavirši un nolaidīgi?
- Vai šādu vērtējumu paušana aprakstītajās situācijās atbilst Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos pieminētajām vērtībām un vīzijai? Atbildi pamatojiet.
- Vai manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība vai arī vispārpieņemts vērtējumu izdarīšanas standarts Jūsu iestādē?
- Vai arī pasniedzamajos kursos, kurus esmu uzskaitījis, konkrētais mācībspēks studentiem dažādus vērtējumus izsaka, pirms tam pretēji Jūsu iestādes kvalitātes vērtībām neiepazinies ar vērtēšanas objektu? Ja jā, cik bieži tas notiek? Ja nē, kā Jūsu iestādes vadība ir par to pārliecinājusies?
- Ja manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība, kādas tieši darbības Jūsu iestādē tiks veiktas, lai šādus gadījumus nepieļautu un neapdraudētu Jūsu iestādes reputāciju un priekšstatu par tajā iegūstamās izglītības sniedzēju kompetenci un kvalitātes standartu ievērošanu?”
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
