Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikko kā partijas „Saskaņa” pārstāvji publiski izteica iebildumus pret pašreizējā aizsardzības ministra Arta Pabrika publisko paziņojumu, ka „Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums”, tā ministrs izrādījās gatavs šo savu „pārliecību” nomaskēt – pat tiktāl, ka šis ziņas virsraksts Aizsardzības ministrijas mājas lapā tika nomainīts uz citu, „neitrālāku”.

„Pabriks: Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums” – šādu paziņojumu medijiem Pabrika vadītā Aizsardzības ministrija izplatīja 27. septembrī, kad Pabriks piedalījās Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos Siguldas novada Mores pagastā, godinot kaujās kritušos karavīrus un publiski paziņojot par šo savu „pārliecību”.

Taču atlika tikai partijas „Saskaņa” pārstāvjiem publiski iebilst, kad Pabriks strauji ieslēdza atpakaļgaitu, par savu „pārliecību” vairs pat neieminējās un deva rīkojumu savas ministrijas darbiniekiem tās mājas lapā nomainīt izplatītās ziņas virsrakstu uz „Godina Mores kaujās kritušos Latvijas karavīrus”.

Pats Pabriks uz jautājumiem par šādu „pārliecības” nomaskēšanu sniegt atbildes atteicās, bet viņa vadītās ministrijas preses nodaļa vispirms mēģināja attaisnoties ar to, ka publikācijas saturs nemaz neesot mainīts.

Savukārt pēc tam preses nodaļa, skaidrojot notikušā apstākļus un iemeslus, vispirms pavēstīja, ka ziņas virsraksts Aizsardzības ministrijas mājas lapā mainīts, „lai plašāk atspoguļotu ministra kunga pateikto vēstījumu sabiedrībai”, bet pēc tam – „kā arī papildus iepriekš rakstītajam virsraksts tika mainīts, lai neturpinātu nepamatoti izraisīto ažiotāžu par sākotnējo virsrakstu”.

Pietiek šodien publicē Aizsardzības ministrijas izplatīto informāciju medijiem sākotnējā formā, pirms tam, kad „Saskaņas” pārstāvji bija piespieduši Pabriku nedaudz mainīt savu „pārliecību".

Pabriks: Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums

2019.gada 27.septembris.

Informāciju sagatavoja Vita Briže, AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente.

Šodien, 27. septembrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos Siguldas novada Mores pagastā, godinot kaujās kritušos karavīrus.

"Mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem. Atcerēsimies, ka ar katru gadu leģionāru mūsu rindās diemžēl paliek arvien mazāk, šobrīd Latvijas Nacionālo karavīru biedrības rindās viņu ir tikai nedaudz vairāk par 30. Godāsim kritušo leģionāru piemiņu, neļausim nevienam viņu piemiņu nonievāt! Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums," piemiņas brīdī Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola uzsvēra A. Pabriks.

"Mores ierakumi, kuriem jau ir 75 gadi, ir pa pusei aizbiruši un nosūnojuši. Bet mūsu atmiņa par mūsu leģionāriem, varoņiem ir spilgta un mūžīga. Viņi šeit izcīnīja ļoti lielas kaujas pret ļoti lielu pārspēku," atceres pasākumu turpinājumā Mores kauju piemiņas parkā atzina aizsardzības ministrs.

"Esot šādās vietās kā More, blakus ierakumiem, mūsu leģionāru kapiem un piemiņas zīmēm mēs visi smeļamies spēku un pārliecību par to, ka mūsu valstij ir nākotne, ka ejam pareizo ceļu un ka mūsu valsts un nācija ir pelnījusi arvien labāku nākotni," uzsvēra A. Pabriks.

Uzrunājot Mores kauju atceres pasākuma dalībniekus, aizsardzības ministrs arī apliecināja, ka aizsardzības nozare šobrīd dara visu, lai Latvija būtu maksimāli droša, "lai mūsu armija būtu ar augstu motivāciju, kaujas spējīga, ar labu apbruņojumu un lai mūsu sabiedrību nebaidītu nekādi pārsteigumi - ne ikdienā, ne krīzes situācijā. Tieši tāpēc mēs arī strādājam pie tā, lai ieviestu gan visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, gan arī aizsardzības mācību skolās."

Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos piedalījās arī Zemessardzes Štāba priekšnieks pulkvežleitnants Viesturs Bubucis, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Mācību plānošanas un atbalsta pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Raimonds Kublickis, karavīri, zemessargi un jaunsargi.

Atceres pasākumā Mores kauju piemiņas parkā muzikālo noformējumu nodrošināja Zemessardzes orķestris diriģenta kapteiņa Anda Kareļa vadībā, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris "Tēvija" un folkloras kopa "Vilkači".

Pasākuma noslēgumā klātesošie nolika ziedus pie piemiņas sienas un Mores kauju varoņa, pirmās rotas komandiera virsleitnanta Rolanda Kovtuņenko piemiņas zīmes.

Pēc tam pie atmiņu ugunskura bija iespēja baudīt Latviešu virsnieku apvienības un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona sarūpētās pusdienas no lauka virtuves.

Pie Mores kauju piemiņas parka Jaunsardzes un Zemessardzes teltīs arī norisinājās aktivitātes skolēniem, piedāvājot iespēju uzzināt par Jaunsardzes kustību, piedalīties jaunsargu aktivitātēs, kā arī apskatīt Zemessardzes ekipējumu un militāro tehniku.

Tāpat pasākuma apmeklētājiem Mores kauju muzejā visas dienas garumā bija iespēja apskatīt kauju ekspozīciju.

Otrā pasaules kara laikā - 1944. gada septembra beigās - Morē norisinājās vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā starp Padomju armiju un latviešu leģiona karavīriem, kas bija iesaukti vācu armijā. Latviešu leģiona karavīri, cīnoties savā zemē pret desmitkārtīgu pārspēku, divas nedēļas aizturēja šai Siguldas aizsardzības līnijā Padomju armijas virzību uz Rīgu. Tas ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus.

Papildu informācija: AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže

Tālrunis: 67335045

E-pasts: [email protected]

Dokumenti

FotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...