Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Beidzot Hāgas tiesā ir sākusies Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH-17 „katastrofas” izskatīšana. Laikā, kad galveno mediju uzmanība ir vērsta tikai un vienīgi uz COVID-19, kādam šī informācija var paiet gar ausīm. Tas, protams, būtu izdevīgi tikai un vienīgi Kremlim, jo šī lidmašīna „mīklainos” apstākļos tika notriekta ar „nesaprotamu spēku” izšautu raķeti virs prokremliski noskaņoto „ogļraču” kontrolētās teritorijas Donbasā 2014.gada 17.jūlijā.

Atgādināšu vēlreiz, ka tajā nolādētajā dienā tika nogalināti visi 289 cilvēki, kas atradās uz MH-17 borta. Lielākā daļa no tiem bija Nīderlandes pilsoņi. Tas bija brīdis, kad Kremļa laipnie zaļie vīriņi ar vienu izšautu raķeti ievilka visu Nīderlandi Kremļa „sponsorētajā” hibrīdkarā.

Noskatījos attiecīgās tiesas sēdes tiešo translāciju internetā. Sēdes laikā plašākai publikai tika nodemonstrēti gandrīz pāris simti fotogrāfiju, kurās ir skaidri redzamas BUK pretgaisa aizsardzības sistēmas raķetes šķembas, kas tika atrastas gan lidmašīnas korpusā, gan bojā gājušo pasažieru un apkalpes locekļu sadragātajos ķermeņos, gan vietā uz zemes, kur galu galā nokrita gaisa kuģis.

Tiesas sēdes laikā tika secināts, ka MH-17 tika notriekta ar 9M38M1 modifikācijas raķeti, kura bija aprīkota ar kaujas galviņu 9H314M. Tas tika pierādīts ekspertīzes ceļā, salīdzinot un kārtīgi izpētot visas atlūzas, katru metāla gabaliņu, to skaitā tā sauktos „taurentiņus”, kas ir rūpnieciski izgatavotas metāla šķembas, ar ko ir pildītas BUK raķešu kaujas galviņas.

Lieki piebilst, ka no MH-17 kapteiņa līķa tika izņemtas vairāk nekā 100 dažādas šķembas, to skaitā arī BUK raķetes nāvējošais „taurenītis”! Sēdes laikā liecības sniedza daži no aculieciniekiem, kas pašu acīm bija redzējuši raķetes palaišanu no pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas teritorijas, precīzāk, no zemes pleķa starp Pervomaiskas un Sņežnojes ciemiem Austrumukrainā.

Vismaz astoņi cilvēki redzēja un dzirdēja Buk raķetes lidojumu, kādi divdesmit liecinieki redzēja raķetes atstātās dūmu „pēdas” debesīs, vēl daži liecinieki norādīja, ka redzēja, kā notriektās pasažieru lidmašīnas daļas nokrita uz zemes, bet trīs no viņiem uzsvēra, ka tajā brīdī paši atradās raķetes palaišanas rajonā un precīzi norādīja uz lauku pie Pervomaiskas, kur atradās BUK sistēma, no kuras tad arī tika palaista bēdīgi slavenā raķete.

Tiesas sēdes laikā tika nodemonstrēti rietumu žurnālistu Rolanda Olifanta un Kristofera Millera uzņemtie video. Dažas dienas vēlāk pēc katastrofas šie vīri bija nofilmējuši to vietu, no kuras tika palaista raķete. Krievu BUK sistēmas atstātās pēdas ir iemūžinātas video.

Arī Kremļa pārstāvjiem no militāri rūpnieciskā koncerna Almaz-Antej tika dots vārds, tie, protams, centās visus pārliecināt, ka raķete ir tikusi palaista no Zarošenskas ciema, kas joprojām atrodas brīvajā Ukrainas daļā.

Nākamo tiesas sēžu laikā plānots pievērst uzmanību četriem galvenajiem aizdomās turamajiem. Tika norādīts, ka tiesā tiks izskatīti materiāli un dokumenti, kas sīki un smalki atklās plašākai publikai aizdomās turamo veiktās darbības, kas beidzās ar pasažieru lainera katastrofu.

Šā nozieguma izdarīšanā aizdomās tiek turēti trīs Krievijas un viens Ukrainas pilsonis – Igors Girkins (Strelkovs), Sergejs Dubinskis, Oļegs Pulatovs un Leonīds Harčenko. Diemžēl neviens no šiem neliešiem nepiedalījās tiesas sēdē.

Tās tikai būtu dažas no naglām, kas tiek dzītas Putina krievu pasaules zārkā. Ir vēl dažas, daudz lielākas un daudz asākas. Hāgas tiesa pievērsa uzmanību arī Kremļa mediju radītajai dezinformācijai, kas tika laista ēterā, lai traucētu katastrofas izmeklēšanas gaitu.

Tiesa norādīja uz rakstu prokremliskajā avīzē Komsomoļskaja Pravda, kurā tika apgalvots, ka Malaizijas pasažieru lidmašīna MH-17 cieta katastrofu virs Austrumukrainas, jo to gaisā uzspridzināja amerikāņu specdienesti, tāpat tika norādīts uz pašas Krievijas Aizsardzības ministrijas meliem par mistiskā Su-25 iznīcinātāja atrašanos MH-17 lainera katastrofas rajonā.

Tiesas sēdes laikā netika aizmirsts arī par Kremļa radītā viltus gaisa satiksmes dispečera Karlosa sociālajos medijos izplatīto viltus stāstu par MH-17 katastrofu. Ceru, ka vēl neesat aizmirsuši spāņu blēdi un krāpnieku Karlosu, kurš attālināti piestrādā par aviācijas katastrofu ekspertu Kremļa medijos?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...