Pēc ziņām par "nemiera cēlāja" nāvi Ieslodzījuma vietu pārvalde spiesta atzīt ieslodzīto badastreiku
PIETIEK28.04.2014.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Tikai atklātībā nonākot ziņām par kāda ieslodzītā - pazīstama ar viņa publiskoto informāciju par Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku saimnieciskajām mahinācijām - pēkšņu nāvi, pārvalde pirmdien atzina, ka Brasas cietumā tiešām sācies cietumnieku badastreiks.
"Sakarā ar Brasas cietuma administrācijas visatļautību, nesodāmību un regulāru prettiesisku rīcību (ieslodzīto pazemošanu, fizisku un psiholoģisku vardarbību) vairāk kā 120 Brasas cietuma ieslodzīto kopš šodienas (2014. gada 28. aprīļa) ir pieteikuši bada streiku. Ieslodzīto skaits, kuri pieteikuši bada streiku ir lielāks. Daudzi ieslodzītie ir gatavi stāstīt par notiekošo Brasas cietumā neskatoties uz iespējamajām negatīvajām sekām (iespējamo atriebību no administrācijas puses).
Lūdzu pievērst uzmanību šai situācijai un iesaistīties situācijas risināšanā atbilstoši kompetencei un iespējām. Ieslodzītie ir cilvēki, kuri par savu rīcību sodu jau ir saņēmuši. Tomēr cietuma administrācija uzskata, ka ar tiesas piespriesto sodu ir par maz tādēļ šie cilvēki ir jāsoda, arī atrodoties ieslodzījuma vietā - pazemojot, ņirgājoties un citādi aizskarot ieslodzīto tiesības," - šādu vēstījumu Pietiek pirmdien saņēma no Brasas cietuma ieslodzītajiem.
Taču sākotnēji Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Ināra Makarova Pietiek apgalvoja, ka neviens ieslodzītais nekādas prasības neesot darījis zināmas un nekas arī neesot pieteikts, - tikai pēc Pietiek intereses sākts noskaidrot situāciju.
Tikai pēc pulksten diviem pēcpusdienā pārvalde atzina, ka "šodien daļa Brasas cietuma notiesāto atteikušies no brokastīm un pusdienām. Ne Brasas cietuma vadība, ne Ieslodzījuma vietu pārvalde nav saņēmusi oficiālus rakstiskus iesniegumus no notiesātajiem par šādas rīcības motīviem. Šobrīd notiek sarunas ar ieslodzītajiem un skaidroti iemesli. Plašāku informāciju par situāciju Brasas cietumā Ieslodzījuma vietu pārvalde sniegs tiklīdz būs noskaidroti lietas apstākļi".
Tikmēr no drošiem avotiem ieslodzījuma vietā Pietiek uzzinājis, ka badastreika sākšanai pēdējais piliens bijusi ieslodzītā Venta Kraslovska pēkšņā nāve, - viņš aizvadītajā nedēļā miris it kā pēc sirdslēkmes, ātrās palīdzības automašīnā pa ceļam uz slimnīcu. Kraslovska tuvinieki par viņa nāvi uzzinājuši nevis no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, bet gan no citiem ieslodzītajiem, kuri informējuši no "nelegāla" mobilā telefona.
Kraslovskis bija zināms kā cilvēks, pateicoties kura informācijai, atklājās nopietnas Ieslodzījuma vietu pārvaldes mahinācijas un pārkāpumi (ieslodzīto izmantošana darbu veikšanai, naudu saņemot privātfirmām, metāllūžņu "pazušana", katlumājas uzsprāgšana Centrālcietumā) - faktiski uz tās pamata amatu zaudēja arī pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte.
"Ir pierādītas cietumu izzagšanas un ERAF fondu izsaimniekošanas un to līdzekļu piesavināšanās lietas, bet nav valdības vēlmes kādu sodīt. Noslēpt to nevar, ja neļautu," - šāda bija pēdējā elektroniskā pasta vēstule, ko no Kraslovska nesen saņēma Pietiek. Turpinājuma tai tā arī nebija.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.