Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā. Par šo vajadzību mēs runājam vairāk nekā gadu, taču tikai tagad atsevišķi valdības partneri un pašvaldību vadītāji (pagaidām gan tikai daži) sāk saprast, ka, neko nedarot, nodokļa maksājums par mājokli no 2022. gada daudziem iedzīvotājiem var pat dubultoties.

Neko nedarot, NĪN maksājumi no 2022. gada daudziem var pat dubultoties

Kāpēc pat dubultoties? Saskaņā ar valdības pagājušajā gadā doto uzdevumu Valsts zemes dienestam (VZD) ir jāpārrēķina nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības un jāpielīdzina tās situācijai nekustamā īpašuma tirgū.

Pildot šo uzdevumu, VZD šī gada 14. jūlijā sabiedriskajai apspriešanai tīmekļa vietnē "kadastrs.lv" nodos 2022. gadam prognozētās kadastrālās vērtības par ikvienu nekustamo īpašumu. Valstī ir 321 809 privātmājas un 739 980 dzīvokļi, līdz ar to izmaiņas var skart lielāko daļu iedzīvotāju.

Jaunās vērtības jāapstiprina 2021. gadā, bet NĪN maksājumu aprēķināšanai tās sāks izmantot no 2022. gada 1. janvāra.

Ja rudenī nemainīsies situācija nekustamā īpašuma tirgū (piemēram, strauji kritīsies pārdošanas cenas), kadastrālā vērtība pieaugs lielai daļai īpašumu. Ne visiem un ne visur, taču kopumā sagaidāms pieaugums. VZD prognozē, ka, piemēram, individuālajām dzīvojamām mājām kadastrālo vērtību kopsumma valstī pieaugs par 49%, daudzdzīvokļu mājām par 55%, bet lauksaimniecībā izmantojamajai zemei par veseliem 62%.

Kadastrālo vērtību izmanto kā nodokļa bāzi NĪN aprēķinam. Piemēram, ja zemesgabala kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tam piemēro NĪN likmi 1,5% no kadastrālās vērtības un NĪN maksājums gadā ir 150 eiro. Līdz ar to ir skaidrs, ka NĪN maksājums, ja valdība neizšķiras nekavējoties uzsākt reformas, var būtiski pieaugt lielai daļai iedzīvotāju.

Faktiski vienīgais segments, kur, neskatoties uz vērtību kopsummu pieaugumu 62% apmērā, netiek prognozēts NĪN maksājuma pieaugums, ir lauksaimniecība un mežsaimniecība. Iemesls tam ir fakts, ka jau 2015. gadā valdība attiecībā uz lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamo zemi ar platību virs 3 ha apstiprināja izņēmumu uz 10 gadiem, nosakot, ka nodokļa bāze gadā nedrīkst pieaugt vairāk par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Kāpēc kadastrālā vērtība pieaugs?

Pirmkārt, līdzšinējā kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodika neļāva nošķirt un adekvāti novērtēt jaunos, pamatā pēc 2000. gada būvētos nekustamos īpašumus. Šī īpašumu grupa, lai arī skaitliski neliela, bija privileģētā stāvoklī neatbilstoši zemā novērtējuma dēļ, tādēļ summa, no kuras rēķināja NĪN jaunai ēkai attiecībā pret tās patieso vērtību tirgū, bija mazāka nekā vecākai ēkai. Piemēram, jaunām komercēkām vidējā atbilstība šobrīd ir 0,31 jeb kadastrālo vērtību kopsumma vidēji ir 31% no vidējās cenas tirgū (skat. 2. attēlu). Tikmēr ražošanas ēkām šī vidējā atbilstība ir 0,81.

Lai novērstu šo netaisnīgo pieeju, šī gada sākumā valdībā tika apstiprināta jaunā vērtību aprēķināšanas metodika, kā arī kadastrā tika apkopota informācija par ēku vecumu. Līdz ar to sagaidāms, ka lielākais kadastrālās vērtības pieaugums būs segmentos, kuros šobrīd vidējā atbilstība ir viszemākā. Piemēram, komercēku gadījumā tiek prognozēts kopsummas pieaugums par 54%. Lielā mērā tas saistīts ar faktu, ka kopš 2000. gada Latvijā ir uzbūvēts ļoti daudz jaunu tirdzniecības centru, bet to līdzšinējā kadastrālā vērtība ir bijusi tālu no faktiskās vērtības.

Otrkārt, spēkā esošo kadastrālo vērtību bāze nav pārskatīta (salīdzināta ar īpašumu vērtību tirgū) kopš 2013. gada. Par to, ka situācija tirgū, salīdzinot ar 2013. gadu, ir mainījusies, šaubas ir reti kuram, salīdzinot, cik konkrētā veida īpašums maksāja pirms septiņiem gadiem un cik tagad. Piemēram, tirgus cena 1 ha lauksaimniecības zemes pa šiem gadiem daudzviet ir trīskāršojusies un pat četrkāršojusies. Tas nozīmē, ka kadastrālās vērtības tikai ļoti attālināti atbilst īpašumu patiesajām vērtībām.

Kadastrālo vērtību bāzes pārskatīšana nepieciešama galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai novērstu reālo vērtību atspoguļojuma nevienlīdzības starp dažādām īpašumu grupām, kuru dēļ nevienmērīgi sadalās nekustamā īpašuma nodokļu slogs. Otrkārt, lai apzinātu valstī esošo īpašumu patieso vērtību, nodrošinot objektīvas informācijas bāzi nekustamā īpašuma nozares un ar to saistītā nodokļu regulējuma pilnveidošanai.

Nepieciešama reāla NĪN pārbūve, nevis kosmētiskais remonts

NĪN piemērošanas kārtību nepieciešams pārbūvēt, nevis veikt tikai kosmētisko remontu, piemēram, pamainot likmju piemērošanas slieksni vai pašu likmi. Gala rezultāts šādu šķietamu izmaiņu rezultātā nemainīsies.

Tieslietu ministrija jau vairāk nekā gadu aicina partnerus atbalstīt likumprojektus par neapliekamā minimuma ieviešanu pirmajam mājoklim (gan privātmājām, gan dzīvokļiem) 100 000 eiro apmērā. Šis atvieglojums attiektos arī uz īres dzīvokļiem, ja īres tiesības ir reģistrētas zemesgrāmatā un īrnieks ir deklarējies konkrētajā īpašumā.

Pēc sākotnēji nerezultatīvām diskusijām gada garumā esam nonākuši pie rezultāta, kurš, cerams, spēs apmierināt tās institūcijas, kuras līdz šim uz mūsu aicinājumiem nav reaģējušas. Proti, Tieslietu ministrijas sagatavotie likumprojekti paredz noteikt, ka mājokļiem ar vērtību līdz 100 000 eiro NĪN netiek aprēķināts, bet mājokļiem ar augstāku vērtību tiek piemērots neapliekamais minimums 100 000 eiro apmērā. Tas nozīmētu, ka, piemēram, primārajam mājoklim ar vērtību 150 000 eiro NĪN maksājums pašreizējo 572,74 eiro vietā būtu 100 eiro.

Līdzīgu principu aicinām ieviest attiecībā uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos nodokļa aprēķinam izmanto 1/5 daļu no KV. Piemēram, ja vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd NĪN ir 150 eiro. Pēc mūsu piedāvājuma ieviešanas tie būtu 30 eiro. Par zemi joprojām maksās visi, taču attiecībā uz primāro mājokli tās būs salīdzinoši ļoti nelielas summas. Par pašu mājokli nemaksās lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Kāpēc 100 000? Jo tiesības uz mājokli ir fundamentālas pamattiesības

Kāpēc 100 000 eiro? Jo vēlamies panākt, lai neapliekamais minimums attiektos uz absolūti lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu. 2022. gadā no 321 tūkstoša individuālo dzīvojamo māju KV virs 100 000 eiro varētu būt 20,5 tūkstošiem māju. Līdzīgi arī dzīvokļiem – no 739 tūkstošiem dzīvojamo telpu grupu (dzīvokļu) 100 000 eiro robežu pārsniegs 23,4 tūkstoši īpašumu.

Atkārtošu jau iepriekš sacīto – ikvienam ir tiesības uz mājokli. Uz ne pārāk glaimojošo situāciju Latvijas mājokļu tirgū norāda ne tikai pašmāju eksperti un institūcijas, bet arī ārvalstu organizācijas, piemēram, OECD. Mūsu mājokļu tirgus ir fragmentēts, īpašumi bieži vien novecojuši un sliktā stāvoklī. Turklāt Latvijai raksturīgs t.s. iztrūkstošais vidusposms, proti, 44% mājsaimniecību ir par bagātu, lai saņemtu sociālo atbalstu, un par nabadzīgu, lai atļautos noformēt hipotekāro kredītu.1 NĪN maksājumu pieaugums mazina iespējas ne tikai novirzīt vairāk līdzekļu mājokļa labiekārtošanai, bet arī pārejai uz jaunu, plašāku un vērtīgāku mājokli. Tieši tam vajadzētu būt vienam no valsts politikas mērķiem – iedzīvotāju sadzīves apstākļu uzlabošana, t.sk. iespēja dzīvot kvalitatīvākā mājoklī.

Ja neieviesīs neapliekamo minimumu primārajam mājoklim, NĪN ieņēmumu pieaugumu par aptuveni 70 miljoniem eiro apmaksās iedzīvotāji

Pašvaldību kopējie ieņēmumi no NĪN 2022. gadā, ja netiek ņemts vērā Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums ieviest neapliekamo minimumu primārajam mājoklim, salīdzinot ar 2018. gadu, varētu pieaugt par aptuveni 156 miljoniem eiro jeb gandrīz uz pusi! Ja tiek ņemts vērā mūsu piedāvājums, tad ieņēmumi varētu būt ne mazāk kā 252 miljoni eiro. Starpība aptuveni 100 miljoni eiro.

Uz kā rēķina tad būtu šis milzīgais pieaugums, ja atsevišķi valdības partneri turpina kategoriski noraidīt primārā mājokļa konceptu? 4. Pieaugums būtu uz iedzīvotāju mājokļu rēķina.

Kas tad maksās par NĪN?

Kas kompensētu iespējamo ieņēmumu samazinājumu no NĪN par mājokļiem, ja ievieš neapliekamo minimumu primārajam mājoklim? Neviens, jo netiek piedāvāts ieņēmumu samazinājumu par mājokļiem kompensēt, paceļot likmes citām maksātāju grupām. Ieņēmumu pieauguma pamatā būtu objektīvs kadastrālās vērtības pieaugums citos segmentos, t.sk. par komercēkām. Tā iemeslus aprakstīju jau iepriekš. Nav tā, ka vērtības celsies visur, taču pēc 2000. gada uzbūvētām komercēkām, piemēram, lielveikaliem, jārēķinās ar celšanos.

Vienlaikus no ieņēmumu prognozēm ir skaidri redzams, ka ieņēmumu pieaugums, pat neskatoties uz neapliekamā minimuma ieviešanu, ļauj runāt par nodokļa likmju pārskatīšanu, piemēram, komercēkām vai ražošanas objektiem. Galvenais, lai tas nenotiktu uz iedzīvotāju rēķina, jo galu galā nodokļa samazināšana iedzīvotājiem nozīmē, ka slogs tiek samazināts šo uzņēmumu darbiniekiem. Šī nauda atgriezīsies ekonomikas apritē.

Pašvaldības lielākoties necietīs

Jau šobrīd pašvaldību budžetos ieņēmumi no NĪN par to segmentu, uz kuru attieksies primārā mājokļa atvieglojumi, lielākoties ir salīdzinoši nelieli. Piemēram, Gulbenes novadā 2018. gadā tie ir 1,5% no visiem nodokļu ieņēmumiem, Talsu novadā – 1,8%. Ārpus Pierīgas un lielajām pilsētām NĪN ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi no lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes un komercēkām.

Vienīgās pašvaldības, kurās ieņēmumi no NĪN varētu samazināties, ir tās, kurās jau šobrīd mājokļu ir proporcionāli krietni vairāk nekā cita veida nekustamo īpašumu (proti, Pierīgas novados, bet ne visos), kā arī dažās lielajās pilsētās.

Atbilde Vilnīša kungam

Šī gada 1. jūlijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Liepājas pašreizējais mērs Jānis Vilnītis, atbildot uz jautājumu par Tieslietu ministrijas virzītajiem likumprojektiem par primārā mājokļa aizsardzību, šo iniciatīvu nosauca par populistisku un minēja, ka Liepājas budžeta zaudējumi tādā gadījumā būtu 3–4 miljoni eiro gadā.

Tā nav taisnība. Jau šobrīd Liepājas ieņēmumi no NĪN par mājokļiem un zemi zem mājokļiem ir aptuveni 1,4 miljoni eiro jeb 3,1% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem 2018. gadā. Tā ir maksimālā robeža, uz kuru varētu attiekties atvieglojumi primārajam mājoklim. 3–4 miljoni nekādi nesanāk.

Taču ir taisnība, ka Liepāja būtu viena no tām trim lielajām pilsētām, kurām kopējie ieņēmumi no NĪN 2022. gadā samazinātos ne vairāk [kā] par 1,3 miljoniem eiro. Iemesls tam būtu ne tikai neapliekamā minimuma piemērošanas fakts liepājniekiem, bet arī tas, ka Liepājā, neraksturīgi daudzām citām pilsētām, tiek prognozēta kadastrālo vērtību kopsummu stagnācija komercēku sektorā. Ražošanas ēku sektorā ir pat kadastrālo vērtību kopsummu kritums.

Ceru, ka valdības partneri un premjers beidzot mūs sadzirdēs

Neapliekamā minimuma ieviešana ir svarīga vēl vienā aspektā – mēs līdz galam nevaram zināt, kāda būs ekonomiskā situācija 2022. gadā. Lai arī šobrīd Finanšu ministrija un Latvijas Banka prognozē IKP pieaugumu, situācija ārvalstu tirgos var ietekmēt arī mūsu ekonomiku. Līdz ar to jau šobrīd iedzīvotājiem ir jādod pārliecība par savām finansiālajām iespējām.

Esmu uzdevis VZD sekot līdzi notikumiem nekustamā īpašuma tirgū un informēt par NĪ tirgus izmaiņām pēc 2019. gada [iespējams, domāts 2020. gads] 1. jūlija – vai Covid-19 krīzes ietekmē cenas ir nokritušās zem 2019. gada atskaites punkta. Ja, piemēram, rudenī būs cenu kritums, būs nepieciešams pārskatīt kadastrālo vērtību bāzi. Taču ar to nepietiek, nepieciešams valdības partneru, t.sk. Finanšu ministrijas atbalsts iecerētās reformas īstenošanā. Valdības partneriem un premjeram ir jābeidz izlikties, ka NĪN straujais pieaugums, ignorējot matemātikas likumus, nenotiks, un kopīgi jāmeklē risinājumi.

1 https://issuu.com/oecd.publishing/docs/latvia_housing_report_web-1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...