Peļņa pāri visam jeb tabakas akcīzes dadzis “Philip Morris International” acī
Pietiek lasītājs22.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Jānis Reirs valdības sēdē teica viedus vārdus, diskutējot par tabakas akcīzes nodokļa celšanu: “Nevajadzēja agrāk ielobēt tik zemas likmes, tad tagad nevajadzētu tās celt.” Šie vārdi, mērķēti Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) virzienā, tikai apstiprināja balto patiesību - ja nodoklis tiks palielināts, kāds uzņēmums zaudēs naudu. Tas taču ir saprotams iemesls trakot un ārdīties.
Gribētos likt lietā ironisku retoriku, vaicājot, vai kārtīgam kapitālistiskā tirgus uzņēmumam maz drīkst pārmest centienus par katru cenu saglabāt un palielināt peļņu. Stīvējoties par tradicionālās un karsējamās tabakas tirgu un peļņu, akmeņi lido arī konkurentu dārzos, mēģinot nosmacēt pat bezdūmu nikotīna spilventiņus, kas tīri objektīvi nemaitā vismaz apkārtējo veselību.
Un nav jābūt sazvērestības teoriju adeptam, lai saprastu, kurš toreiz ielobēja zemas likmes, lai iegūtu sev augstu peļņu.
Zelta vidusceļš ne visiem tīkams
Paredzēto akcīzes nodokļa pieaugumu tabakas produktiem valdība un parlamentārieši jau atzinuši par labu risinājumu situācijā, kad krītas ieņēmumi valsts budžetā no tradicionālajām cigaretēm, bet regulējuma trūkuma dēļ strauji augošais jauno tabakas produktu segments šo kritumu nekompensē.
Meklējot zelta vidusceļu, izsvērtas visdažādākās iespējas: sena patiesība - ka pārāk strauja akcīzes nodokļa celšana tabakai veicinātu atbildes reakciju nelegālās aprites strauja pieauguma veidā. Tomēr Finanšu ministrija secinājusi, ka pieaugums 5% – 6% robežās ir attaisnojams un negatīvas sekas neradīs.
Turklāt jāņem vērā, ka tirgū beidzamo gadu laikā popularitāti iemantojušie jaunie tabakas produkti akcīzes izpratnē joprojām ir “saudzēšanas režīmā”. Latvijā, piemēram, karsējamajai tabakai akcīzes nodoklis joprojām ir ļoti zems – tikai aptuveni piektā daļa no cigarešu nodokļa likmes.
Saeimā izskanējušie aicinājumu aizliegt jaunos tabakas produktus neguva, un tas ir loģiski, jo tādējādi patiešām tiktu pavērts ceļš kontrabandas un nelegālās aprites pieaugumam. Saeimas deputāti sēdē nesen lēma izstrādāt stingrāku šo jauno produktu aprites regulējumu, tostarp ieviešot arī akcīzes nodokli tiem produktiem, kuriem tas nebija noteikts.
Visi līdzekļi labi
Saprotams, kāpēc akcīzes celšana neļauj mierīgi gulēt jauno produktu izplatītājiem un karsējamās tabakas ražotājiem. Acīmredzot dalīšanās ieņēmumos neapmierina kompāniju “Philip Morris International”, jo beidzamajā laikā publiskajā telpa parādījušies jautājumus raisoši un visai mulsinoši pētījumi par tabakas produktiem un pret plānoto akcīzes celšanu. Titulēti pētnieki arī nekautrējas savus rakstus izsūtīt nevis vienam ziņu portālam, kā tas ierasts pētnieciskajā praksē, bet gan trim četriem uzreiz, lai būtu droši, ka ūdens sabangots vienmērīgi plašā frontē.
Tiem pašiem manevriem piederīgs daudzu ieskatā bija vienas frakcijas deputātu mēģinājums aizliegt nikotīna spilventiņus kā tādus konkurentus citiem jaunajiem tabakas produktiem, tai pašā laikā Philip Morris International” produkta - karsējamās tabakas - regulējumu iesakot tikai maigi piefrizēt. Cauri neizgāja, bet rūgtums palika, tautas vārdiem izsakoties.
Neapšaubāmi, skaļi un atklāti pateikt, ka peļņu labāk saglabātu pašu apjomīgajā muķī, nevis dalītos ar šajā krīzes laikā jau tā nepietiekamu atbalstu saņemošajiem vēža pacientiem (šo vairāku politiķu pareizo priekšlikumu šo papildus iegūto naudu veltīt onkoloģijas pacientu ārstēšanai atbalsta starp citu arī Latvijas ārstu biedrība), šķiet tīrā pašnāvība no visiem viedokļiem, tāpēc tiek meklēti aplinkus ceļi, sabiedrība biedēta ar kontrabandas pieaugumu un citām šausmu lietām, kas kļūtu par realitāti, paaugstinot tabakas akcīzi plānotajā apjomā.
Skaidrs, ka tirgus ekonomikā katrs cīnās par savu peļņu. Uzsvars, dārgie lasītāji, uz vārdu “tirgus”, galu galā. Ražotājs, kuram draud liels peļņas zudums, dara visu iespējamo, lai to nepieļautu. Cieti naudas valodā runājot, kurš tad to nedarītu, izmantojot jebkuru instrumentu, kas ir pa rokai? Ja kādam no mums būtu liels uzņēmums, mēs nesargātu tā peļņu? Gribējāt brīvo tirgu? Saņemiet un brēku neceliet!
Atrodas arī gana dzirdīgas ausis ekonomistu un politiķu lokā, kas labprāt piekrīt būs par šiem instrumentiem. Augsti izglītots politiķis, kuru, tiesa gan, nesen izslēdza no partijas “Saskaņa” rindām, skaidri saprot šo ekonomisko pamatpatiesību, ka peļņa ir galvenais un peļņas samazinājumam ir jāpretojas. Tikpat saprotoša ir kāda tagad jau neatkarīgā deputāte, kura apgalvo, ka nodokļus vajag atstāt zemākus, vairojot uzņēmuma “Philip Morris International” peļņu.
Tādu pat iejūtību izrāda daži augstskolu pasniedzēji ekonomikas nozarē, kuri aizstāv šo liberālās ekonomikas pamatpatiesību – peļņa pāri visam! Kā jau pasniedzējiem viņiem nav grūti piedāvāt pārliecinoši skanošus argumentus. Sak, pacelsim nodokļus, sāks plaukt nelegālā tirdzniecība, cilvēki brauks pirkt tabakas izstrādājumus uz kaimiņzemēm vai pat tāltālām karaļvalstīm, cietēja lomā atstājot Latvijas budžetu. Mati ceļas stāvus!
Bet mati stāvus neceļas
Tomēr, ja ieskatās “plikos ciparos”, mati paliek vietā un stāvus neceļas. Kā liecina statistika, Latvijā karsējamās tabakas īpatsvars tirgū pārsniedz 10%, bet kaimiņzemē Lietuvā jau pārsniedz 20% robežu, savukārt izņemto kontrabandas preču apjoms šai sektorā joprojām ir stipri mazāks par 1% no kopējā. Ja jau pieminēju Lietuvu, uzskatāms piemērs ir kaimiņos drastiski paaugstinātā akcīze jaunajiem tabakas produktiem; par veseliem 65% šogad vien, kas tomēr nenozīmēja ne kontrabandas uzliesmojumu, ne akcīzes ieņēmumu krišanos. Tieši pretēji, lietuvieši atzinuši, ka šis solis attaisnojies un rezultējies ievērojami lielākos budžeta ieņēmumos tieši no šī akcīzes nodokļa. Budžetā lielāki – uzņēmumam mazāki, ienākumu proporcija mainījās.
Bet saprotams taču, ka lielās uzņēmēju organizācijas, LDDK un LTRK iestājas, kā jau tas normāli dižtirgus ekonomikā, par savu biedru lielāku peļņu. Dabiski un izprotami! Tikpat “dabiski”, ka kāds Finanšu ministrijas bijušais darbinieks, kas tagad balsta “Philip Morris International” intereses, regulāri uztur kontaktus ar bijušajiem kolēģiem ministrijā.
Kapitālisma ābečnieki var mācīties, kā karā par peļņu izmantot jebkurus ieročus!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
