Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrs Jānis Reirs valdības sēdē teica viedus vārdus, diskutējot par tabakas akcīzes nodokļa celšanu: “Nevajadzēja agrāk ielobēt tik zemas likmes, tad tagad nevajadzētu tās celt.” Šie vārdi, mērķēti Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) virzienā, tikai apstiprināja balto patiesību -  ja nodoklis tiks palielināts,  kāds uzņēmums zaudēs naudu.  Tas taču ir saprotams iemesls trakot un ārdīties.

Gribētos likt lietā ironisku retoriku, vaicājot, vai kārtīgam kapitālistiskā tirgus uzņēmumam maz drīkst pārmest centienus par katru cenu saglabāt un palielināt peļņu. Stīvējoties par tradicionālās un karsējamās tabakas tirgu un peļņu, akmeņi lido arī konkurentu dārzos, mēģinot nosmacēt pat bezdūmu nikotīna spilventiņus, kas tīri objektīvi nemaitā vismaz apkārtējo veselību.

Un nav jābūt sazvērestības teoriju adeptam, lai saprastu, kurš toreiz ielobēja zemas likmes, lai iegūtu sev augstu peļņu.

Zelta vidusceļš ne visiem tīkams

Paredzēto akcīzes nodokļa pieaugumu tabakas produktiem valdība un parlamentārieši jau atzinuši par labu risinājumu situācijā, kad krītas ieņēmumi valsts budžetā no tradicionālajām cigaretēm, bet regulējuma trūkuma dēļ strauji augošais jauno tabakas produktu segments šo kritumu nekompensē.

Meklējot zelta vidusceļu, izsvērtas visdažādākās iespējas: sena patiesība - ka pārāk strauja akcīzes nodokļa celšana tabakai veicinātu atbildes reakciju nelegālās aprites strauja pieauguma veidā. Tomēr Finanšu ministrija secinājusi, ka pieaugums 5% – 6% robežās ir attaisnojams un negatīvas sekas neradīs.

Turklāt jāņem vērā, ka tirgū beidzamo gadu laikā popularitāti iemantojušie jaunie tabakas produkti akcīzes izpratnē joprojām ir “saudzēšanas režīmā”. Latvijā, piemēram, karsējamajai tabakai akcīzes nodoklis joprojām ir ļoti zems – tikai aptuveni piektā daļa no cigarešu nodokļa likmes.

Saeimā izskanējušie aicinājumu aizliegt jaunos tabakas produktus neguva, un tas ir loģiski, jo tādējādi patiešām tiktu pavērts ceļš kontrabandas un nelegālās aprites pieaugumam. Saeimas deputāti sēdē nesen lēma izstrādāt stingrāku šo jauno produktu aprites regulējumu, tostarp ieviešot arī akcīzes nodokli tiem produktiem, kuriem tas nebija noteikts.

Visi līdzekļi labi

Saprotams, kāpēc akcīzes celšana neļauj mierīgi gulēt jauno produktu izplatītājiem un karsējamās tabakas ražotājiem. Acīmredzot dalīšanās ieņēmumos neapmierina  kompāniju “Philip Morris International”, jo beidzamajā laikā publiskajā telpa parādījušies jautājumus raisoši un visai mulsinoši pētījumi par tabakas produktiem un pret plānoto akcīzes celšanu. Titulēti pētnieki arī nekautrējas savus rakstus izsūtīt nevis vienam ziņu portālam, kā tas ierasts pētnieciskajā praksē, bet gan trim četriem uzreiz, lai būtu droši, ka ūdens sabangots vienmērīgi plašā frontē.

Tiem pašiem manevriem piederīgs daudzu ieskatā bija vienas frakcijas deputātu mēģinājums aizliegt nikotīna spilventiņus kā tādus konkurentus citiem jaunajiem tabakas produktiem, tai pašā laikā Philip Morris International” produkta  - karsējamās tabakas - regulējumu iesakot tikai maigi piefrizēt. Cauri neizgāja, bet rūgtums palika, tautas vārdiem izsakoties.

Neapšaubāmi, skaļi un atklāti pateikt, ka peļņu labāk saglabātu pašu apjomīgajā muķī, nevis dalītos ar šajā krīzes laikā jau tā nepietiekamu atbalstu saņemošajiem vēža pacientiem (šo vairāku politiķu pareizo priekšlikumu šo papildus iegūto naudu veltīt onkoloģijas pacientu ārstēšanai atbalsta starp citu arī Latvijas ārstu biedrība), šķiet tīrā pašnāvība no visiem viedokļiem, tāpēc tiek meklēti aplinkus ceļi, sabiedrība biedēta ar kontrabandas pieaugumu un citām šausmu lietām, kas kļūtu par realitāti, paaugstinot tabakas akcīzi plānotajā apjomā.

Skaidrs, ka tirgus ekonomikā katrs cīnās par savu peļņu. Uzsvars, dārgie lasītāji, uz vārdu “tirgus”, galu galā. Ražotājs, kuram draud liels peļņas zudums, dara visu iespējamo, lai to nepieļautu. Cieti naudas valodā runājot, kurš tad to nedarītu, izmantojot jebkuru instrumentu, kas ir pa rokai? Ja kādam no mums būtu liels uzņēmums, mēs nesargātu tā peļņu? Gribējāt brīvo tirgu? Saņemiet un brēku neceliet!

Atrodas arī gana dzirdīgas ausis ekonomistu un politiķu lokā, kas labprāt piekrīt būs par šiem instrumentiem. Augsti izglītots politiķis, kuru, tiesa gan, nesen izslēdza no partijas “Saskaņa” rindām, skaidri saprot šo ekonomisko pamatpatiesību, ka peļņa ir galvenais un peļņas samazinājumam ir jāpretojas. Tikpat saprotoša ir kāda tagad jau neatkarīgā deputāte, kura apgalvo, ka nodokļus vajag atstāt zemākus, vairojot uzņēmuma “Philip Morris International” peļņu.

Tādu pat iejūtību izrāda daži augstskolu pasniedzēji ekonomikas nozarē, kuri aizstāv šo liberālās ekonomikas pamatpatiesību – peļņa pāri visam! Kā jau pasniedzējiem viņiem nav grūti piedāvāt pārliecinoši skanošus argumentus. Sak, pacelsim nodokļus, sāks plaukt nelegālā tirdzniecība, cilvēki brauks pirkt tabakas izstrādājumus uz kaimiņzemēm vai pat tāltālām karaļvalstīm, cietēja lomā atstājot Latvijas budžetu. Mati ceļas stāvus!

Bet mati stāvus neceļas

Tomēr, ja ieskatās “plikos ciparos”, mati paliek vietā un stāvus neceļas. Kā liecina statistika, Latvijā karsējamās tabakas īpatsvars tirgū pārsniedz 10%, bet kaimiņzemē Lietuvā jau pārsniedz 20% robežu, savukārt izņemto kontrabandas preču apjoms šai sektorā joprojām ir stipri mazāks par 1% no kopējā. Ja jau pieminēju Lietuvu, uzskatāms piemērs ir kaimiņos drastiski paaugstinātā akcīze jaunajiem tabakas produktiem; par veseliem 65% šogad vien, kas tomēr nenozīmēja ne kontrabandas uzliesmojumu, ne akcīzes ieņēmumu krišanos. Tieši pretēji, lietuvieši atzinuši, ka šis solis attaisnojies un rezultējies ievērojami lielākos budžeta ieņēmumos tieši no šī akcīzes nodokļa. Budžetā lielāki – uzņēmumam mazāki, ienākumu proporcija mainījās.

Bet saprotams taču, ka lielās uzņēmēju organizācijas, LDDK un LTRK iestājas, kā jau tas normāli dižtirgus ekonomikā, par savu biedru lielāku peļņu. Dabiski un izprotami! Tikpat “dabiski”, ka kāds Finanšu ministrijas bijušais darbinieks, kas tagad balsta “Philip Morris International” intereses, regulāri uztur kontaktus ar bijušajiem kolēģiem ministrijā.

Kapitālisma ābečnieki var mācīties, kā karā par peļņu izmantot jebkurus ieročus!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...