Pensiju realitāte - Latvijā pensiju sistēma ir bankrotējusi
Raimonds Nipers24.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pensija ir finansiālais pabalsts cilvēkam, kuram fiziskā vecuma vai arī kādas invaliditātes pēc ir zudušas darba spējas.
Pašreizējā nodokļu sistēma nosaka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kuras ir jāmaksā visa darba mūža garumā, un pensiju apmērs tiek aprēķināts pēc veiktajiem sociālā nodokļa iemaksām.
Pašreiz no strādājošās personas iekasē sociālo nodokli 34.09% apmērā no katras mēnešalgas, kur darba ņēmējs maksā 10,50%, bet darba devējs 23.59%.
Taču darbinieka pensiju fondā ieskaitās vien 14%, tad seko pensiju 2. līmenis, kur 6% mēs iemaksājam bankām, - šogad šīs iemaksas ir noteiktas 5%. apmērā. Pensiju 2. līmeņa ienesīgums Latvijā ir ļoti zems, un tas nepārsniedz inflācijas līmeni, bet nodrošina banku un finanšu fondu peļņu. Pašreiz 2. pensiju līmeņa kopējais uzkrājums tuvojas 9 miljardiem eiro.
Pašlaik pensijas izmaksā pēc solidaritātes principa, pašreizējie darba ņēmēji maksā pensijas šodienas pensionāriem, tāpēc ka pensionāru savulaik maksāto un pensiju fondā uzkrāto naudu ekonomiskās krīzes laikā valdība ir iztērējusi citiem mērķiem.
Palielinoties vidējai algai valstī, palielinās arī vecuma pensijas, jo tās tiek indeksētas.
Vecuma pensiju saņēmēju skaits valstī 2024. gadā decembra mēnesī bija 436 249.
No tiem pensijas saņem: līdz 200 eiro 13 541, līdz 300 eiro 46 639, līdz 500 eiro 154 95, no 500 līdz 1000 eiro 191 499, un pensijas pāri 1500 eiro mēnesī saņem 8 735 pensionāri, četras lielās pensijas ir no 8000 līdz 10 000 eiro, savukārt lielāka valsts vecuma pensija ir 43 000 eiro.
Latvijā vēl ir invaliditātes pensijas, kuras saņem 76 465 cilvēki, un to summa vidēji ir 316 eiro.
Valstī pastāv vēl arī izdienas pensionāri, kuru skaits 2024. gadā bija 11 403.
Izdienas pensijas piešķir tiesnešiem; prokuroriem; diplomātiem; korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām; Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm; valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, teātru un cirka māksliniekiem; valsts drošības iestāžu amatpersonām.
Un Latvija ir vienīgā valsts pasaulē kur izdienas pensijas piešķir politiķiem, bijušajiem pašvaldības priekšsēdētājiem un vietniekiem. Pašvaldību budžetos daudzviet maksājumi izbijušajiem pagastvečiem pārsniedz summas, ko pašvaldības izmaksā trūkumcietējiem.
Latvijā izdienas pensiju piešķir pamatā publiskā sektora darbiniekiem un nevis fiziskā, bioloģiskā vecuma dēļ, bet intelekta, garīgā prāta spēju dēl. Viņiem it kā pēc noteikta laika nostrādāšanas šajā darbā zūd profesionālās iemaņas...
Valstī kopumā pensijas saņem 540 273 cilvēki.
Un cik tad valstī ir strādājošo, kuri maksā valsts obligāto sociālo apdrošināšanu (VSAOI)?
Darba ņēmēju skaits, pēc Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem, kuri maksā VSAOI, 2024. gadā vidēji bija 809 tūkstoši, un tas ir kopā ar ukraiņu bēgļiem, „Wolt” un „Bolt” indiešiem, un strādājošajiem vecuma pensionāriem.
Valsts publiskajā sektorā ir nodarbināti 233 tūkstoši, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, tiem klāt būtu jāpieskaita kādi 20 tūkstoši nodarbināto, kas ir dažādi nodibinājumi, biedrības, fondi un SIA, kas pamatā sniedz pakalpojumus publiskajam sektoram.
Publiskais sektors - tas ir pašvaldības, valsts pārvalde, ministrijas, ierēdņi, Saeima - nav pelnoša struktūra, tos uztur privātajā sektorā strādājošie nodokļu maksātāji.
Latvijas publiskajam sektoram ir izteikti vieni no zemākajiem uzticības rādītājiem gan Eiropas Savienībā, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu starpā. Pie mums ir viena no nekompetentākajām un tāpēc arī lielākajām valsts pārvaldēm ES.
Vidēji ES publiskajā sektorā nodarbināto attiecība no visiem darba ņēmējiem ir 16% bet Latvijā tie 31%, gandrīz divas reizes vairāk.
Privātajā sektorā, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošo, kas ir tiešie nodokļu maksātāji, ir ap 550 tūkstošiem.
No tiem 11 tūkstoši ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, un 48 tūkstoši ir pašnodarbinātie, kuri veic minimālās sociālas apdrošināšanas iemaksas.
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās ir ap 74 tūkstošiem nodarbināto, bet šo kapitālsabiedrību darba efektivitāte bieži neatbilst labas korporatīvās pārvaldības principiem.
Faktiski Latvijā tiešo nodokļu maksātāju, kuri ģenerē visu nodokļu masu, ir ap 480 tūkstošiem, bet viņiem ir jāuztur 250 tūkstošu publiskā sektora nodarbinātie un 540 tūkstošu pensiju saņēmēji.
Tātad viens strādājošais uztur divus budžetniekus – vienu pensijas saņēmēju un vienu publiskā sektora darbinieku.
Šī matemātika rāda, ka Latvijā pensiju sistēma ir bankrotējusi. Pašlaik, lai izmaksātu pensionāriem pensijas un uzturētu publiska sektora darbiniekus, valdība ir spiesta regulāri aizņemties starptautiskas finanšu tirgos vidēji ap 2 miljardiem eiro gadā!
Valdības absurdā nodokļu politika ir novedusi valsti arī pie demogrāfiskās katastrofas, trešdaļa darbspējīgo iedzīvotāju, tas ir pāri 300 tūkstošiem, kas pamatā ir jaunieši, nespējot rast iztikas līdzekļus, bija spiesti emigrēt.
Un pavisam nav daudz ekonomisko variantu, kā turpmāk varētu uzturēt pensionārus:
Pirmais būtu atteikšanās no esošās pensiju sistēmas un pāriešana uz nabadzības pabalstiem, kas būtu visiem vienādi, vidēji 200 eiro mēnesī.
Otrais, ievest valstī ap simt tūkstošiem emigrantu, kuri šeit strādātu, maksātu nodokļus un uzturētu pensionārus.
Trešais variants būtu samazināt publisko un sabiedrisko sektoru līdz ES vidējām līmenim, tas ir par 90 tūkstošiem darbiniekiem un tos integrēt darbā privātajā sektorā. Fiskālais efekts sastādītu ap trijiem miljardiem eiro gadā, kas būtu reāla nauda pensionāru uzturēšanai.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
