Pensionāra bēdīgā pieredze darba tirgū: stāsts par "G4S Latvija", kura sevi reklamē kā organizācija, kas rūpējas par cilvēkiem un vienmēr "rīkojas godprātīgi"
Aleksandrs Poika25.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man ir pilni 69 gadi, esmu pensionārs ar juridisko izglītību, autovadītāja tiesībām BC un ieroča nēsāšanas atļauju, kurš negrib būt par nastu valstij un saviem bērniem. Lai nopelnītu lielāku pensiju un papildināt to, kura ir mazāka par valsts noteikto minimumu, sāku meklēt darbu.
Meklējot darbu, izlasīju interneta sludinājumā SS.LV informāciju par darbu AS G4S. Sludinājumā AS G4S Latvija norādīja, ka ir nepieciešami dežuranti Torņakalnā ar algu 4,55 Eur stundā. Nav slikti.
2023.gada 18.maijā AS G4S Latvija mani pieņēma darbā, un es parakstīju Darba līgumu Nr.0304/2003. Mutiski vienojāmies ar personāla vadītāju, ka es kā pensionārs strādāšu 10 maiņas mēnesī, vienu dienu strādāju, divas dienas brīvas. Mani tas apmierināja, un personāla daļa tam piekrita.
Pēc būtības rakstītajos Līgumos atspoguļojas gribas izpaudumi, kas dalībniekiem ir atšķirīgi no ekonomiska viedokļa, bet ir saskaņoti tādā veidā, kas apmierina abu dalībnieku vēlmes.
Izlasot Darba līgumu, man nebija saprotams Darba līguma 2.2.2. punkts, ka mans atalgojums tiek samazināts no 4,55 uz 3,37 euro stundā, samazinājums 0,78 eiro. 11 stundu maiņā tas ir 8,58 EUR, 10 maiņās tas būtu 85,80 EUR, gadā 1029,6 EUR.
Domāju, ka te ir darbs Valsts darba inspekcijai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam.
Uzdevu jautājumu personāla darbiniecei: kāpēc šāds samazinājums?
Saņēmu atbildi, ka šāda ir organizācijas prakse un nav ko uztraukties, alga tiks aprēķināta pēc mutiski nolīgtā 4,55 EUR/stundā.
Mani kā juristu šāda atbilde ieinteresēja, jo Latvijas organizācijās, mainot darba attiecības, tajā pašā iestādē tiek sastādīta jauna vienošanās, kā arī tiek apstiprināts jauns algas apmērs.
Līgumā nekur nebija ielikti punkti, kurus norunājam mutiski ar personāla speciālisti Jolantu Plivčas kundzi, kura arī parakstīja Līgumu kā Darba devējs. Viltīgs gribas defekts no AS G4S puses.
Šī Darba līguma parakstīšana no manas puses nenozīmēja piekrišanu, bet Darba līguma punktu pārkāpumu apliecinājumu.
Izrādījās, es nebiju tāls no patiesības.
Uzskatu, ka, slēdzot Darba līgumu ar mani kā pensionāru, tika pārkāptas atšķirīgas attieksmes aizliegums, kas radīja nākotnē man ekonomiski un morāli nelabvēlīgas sekas.
Tāpat nebija saprotams, kāpēc man bija jāiesniedz izziņa, ka esmu nesodīts, kura izmaksā 10,40 EUR, jo man ir spēkā esoša ieroču nēsāšanas atļauja, kuru uzrādīju. Ieroču atļauju izdod tikai nesodītām personām, to zina visi personāla speciālisti.
No 2023.gada 18.maija līdz 1.jūnijam, divu nedēļu laikā man netika piedāvāts neviens darbs, kaut gan portālā SS.LV darba piedāvājumi no AS G4S bira kā no "pārpilnības raga".
Divas nedēļas pagāja gaidīšanā.
Latvijas Republikas Darba likuma 74.pantā paredzēts, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt noteiktu atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.
Rodas jautājums, kāpēc tika izvietots darba sludinājums, ja netiku nodarbināts, un netika apmaksāta mana dīkstāve, kura radīja manā makā vēl lielāku iztrūkumu?
Vai šāda prakse ir izveidota AS G4S Latvija pensionāru nervu pārbaudīšanai uz izturību?
Mēneša sākumā saņēmu darba grafiku, kurš neatbilda nolīgtajam ar Darba devēju. Pieņēmu to kā zemākā līmeņa un personāla vadības sliktu sadarbību, kas ir diezgan raksturīgi daudzos uzņēmumos.
Darba grafikā bija norādīts, ka strādāšu 7 maiņas jūnijā firmā "H&M" 10 maiņu vietā.
Tagad sākas otrs stāsts par godprātību.
"EST ieskatā jēdziens "ekonomiska vienība" ir attiecināms uz organizētu personu un resursu grupu, kas nepieciešama ekonomiskās vienības darbības nodrošināšanai un mēŗķu sasniegšana."
Pirmajā darba dienā mani pie "H&M" „Spicē” mani sagaidīja puisis (amatu nezinu, uzvārdu - tāpat), kuru nosaukšu par Kristapu, jo uzvārdu puisis nenorādīja, un viņš diezgan detalizēti apskaidroja manus darba pienākumus.
Viens no pienākumiem bija sekot līdzi darbiniekiem, kuri izvieto jaunu preci, lai cenrādis nebūtu zemāks par tādām cenām, kādas man norādīja Kristaps. No veikala darbinieku (pārdevēju) sejas izteiksmēm varēja saprast, ka viņas sajūsmā par manu darbību nebija. Tāpat man bija jāpārbauda somas pārdevējām, kuras gāja uz mājām pēc maiņas.
Pēc vienas dienas biju nozīmēts strādāt veikalā "H&M" „Rīga Plaza”. Tā kā jau biju izgājis apmācības kursu iepriekšējā veikalā, nekas jauns "H&M" nebija, ieskaitot, ka veikals ir divos stāvos ar divām izejām un ieejām.
AS G4S ir izstrādāta blanka, kurā norādīts, kādās stundās Dežurantam jāpārbauda ieejas un izejas turniketi ik pēc divām stundām, tikai blankā nav iestrādes, ko darīt, kad pārbaudes aparāts nestrādā. Dežurantam jāpaņem dārgs apģērba gabals, uz kura ir piekarināts pīkstulis, un ar to jāpārbauda, vai nostrādās aizsardzības aparāts. Pārbaudīju, no rīta varēja iznest kaut visus veikala dārgos apģērbus, nerunājot jau par tiem, uz kuriem pīkstuļi nebija piekarināti. Izrādījās, ka šie aparāti "H&M" „Rīga Plaza” vispār nestrādāja. Šo ziņu nodevu veikala maiņas vecākajai Paulai, kura sniedza izsmeļošu atbildi: ka šādi notiek jau labu laiku, te strādā, te nestrādā. Paulas vārdus arī apstiprināja veikala pārdevēji.
Palūdzu Paulu informēt veikala vadītāju -- kundzes vārdu un uzvārdu nezinu, nosaukšu par "lielo šefieni".
Nepagāja ilgs laiks, kad man piezvanīja brigadieris Jurģis, kurš jautāja, kāpēc es baidu Paulu ar policiju? Paskaidroju, ka laikam kāds stingri ir sajaucis gaisu un tas gaisa jaucējs ir "lielā šefiene". Trāpīju desmitniekā.
Jurģis stingri mani nobrīdināja, lai – nedod, Dievs - vēl neuzdodu liekus jautājumus veikala pārdevējiem.
Bet svētdien pārbaudes aparāti H&M" „Rīga Plaza” visā diena garumā gan pirmajā stāvā, gan otrajā izrādīja savu nepatiku pret darbu: te strādāja, te nestrādāja, to arī uzrakstīju uz blankas un ar savu parakstu apstiprināju.
Es informēju "H&M " veikala vadību un AS G4S brigadieri Jurģi.
Atbildību par iespējamiem zudumiem no sevis noņēmu. Lai tagad viņiem galva sāp.
Pirmdienas rītā saņēmu Jurģa telefona zvanu, kurš mani informēja, ka "H&M" tīkla visu veikalu vadītāju kolektīvs atsakās no maniem tālākajiem pakalpojumiem, nepaskaidrojot iemeslu.
Tā arī neuzzināju "H&M" tīkla visu veikalu vadītāju kolektīva atteikuma pamatojumu.
Domāju, ka par šādu izdarību zināja veikala vadītāja, apsardzes vadība.
Tā līdz pēdējam neuzzināju, vai tā bija veikalu tīkla "H&M" un AS G4S kolektīva paviršība, noslēpts "dāvinājumu līgums", ļaunprātība, "klusa vienošanās" vai vienkārša prakse?
Tā arī Jurģis mani informēja, ka viņam nav darba, ko man piedāvāt. Es atbildēju, ka nesteigšos, bet nogaidīšu tālāko AS G4S darbinieku darbību.
Nebiju slinks un aizbraucu uz AS G4S kantori, lai tiktos ar kādu no augstākās vadības. Personāla daļa nestrādāja, bija tikai telefona numurs, kur piezvanīt. Piezvanīju un izteicu vēlmi informēt augstāko vadību par savu nelaimi. Saņēmu atbildi: uzrakstiet savu informāciju, mēs izskatīsim un sniegsim atbildi. Vecs teiciens, ko zina internets, to zina cūka.
Kārtējā nedēļa pagāja klusumā. 2023. gada 9.jūnijā iesniedzu AS G4S iesniegumu, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta 5. daļu.
Tāda ir mana sliktā pieredze.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
