Iesaki rakstu: 
Trešdien par jauno Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdi atbilstoši Pietiek jau sestdien ziņotajam kļuva ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) cieši saistītais Arnis Luhse. Savukārt lidostas vadītāja krēslu atstāja par bijušā satiksmes ministra Šlesera protažē dēvētais, eksministrs Krišjānis Peters, kurš sarunā ar Pietiek uzsvēra, ka lidostas vadības maiņa viņu nepārsteidz, jo „vēlēšanās uzvarējušās partijas valsts pārvaldītājās kapitālsabiedrības vēlas redzēt savus cilvēkus.”
Peters un pārējā lidosta valde trešdien tika atlaista, noslēdzot savstarpēju vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un saskaņā ar likumu paredzot arī kompensāciju par darba zaudēšanu divu mēnešalgu apmērā.
Šodien [trešdien] lidostas Rīga vadībā tikāt nomainīts ar ZZS pietuvināto Luhsi. Kā vērtējat straujās izmaiņas lidostas valdē?
Politiskā situācija ir mainījusies, mēs redzam to, ka līdz ar katrām vēlēšanām arī valsts kā akcionārs nomaina valsts kapitālsabiedrību vadību.
Galu galā, mēs to varam saukt, kā gribam, bet Latvija ir parlamentāra republika, un tam ir pakārtots arī tas, ka parlaments ievēl ministrus, kuri ir atbildīgi par attiecīgās ministrijas pārraudzībā esošajām sabiedrībām. Attiecīgi šajā gadījumā lidostas valdē tiek iecelti tie cilvēki, kurus ministrs kā akcionāra pārstāvis redz par vēlamiem.
Es patiesībā šo situāciju, lai gan varbūt man vajadzētu būt aizvainotam, vērtēju kā normālu.
Vai, jūsuprāt, šis gadījums pārkāpj valdības kodola, Vienotības politiķu līdz šim deklarēto, ka valsts kapitālsabiedrība vadībā, valdēs jābūt profesionāļiem, nevis ar valdošām partijām cieši saistītiem cilvēkiem, par kādu uzskatīja jūs un kāds ir jaunais lidostas šefs Luhse?
Nu, man ir grūti par to runāt. Es pēdējos četrus gadus tiešām neesmu bijis politikā. Es nevaru komentēt to, vai Vienotība, valdošā koalīcija seko saviem deklarētajiem principiem par to, kādiem jābūt valsts kapitālsabiedrību vadītājiem.
Es saprotu un rēķinos ar to, ka pēc katrām vēlēšanām tajās uzvarējušās partijas, valdošā koalīcija valsts pārvaldītajās kapitālsabiedrībās vēlas redzēt savus cilvēkus.
Domāju arī, ka būtu beidzot laiks to godīgi atzīt, nevis māžoties ar kaut kādiem konkursiem un tā tālāk. Būtu laiks beidzot atzīt, to, ka tās partijas, kurām ir pietiekami liela ietekme valdībā, arī īsteno savu politiku valsts uzņēmumos.
Rietumos tas tiek atzīst publiski, pie mums tas tiek slēpts un īstenots caur kaut kādiem konkursiem un skaidrošanu sabiedrībai.
Vai trešdien sapratāt, kas ir SM pārmetumi jums kā lidostas valdes priekšsēdim un lidostas valdei?
Nekādus pārmetumus - ne rakstiskus, ne mutiskus - no ministrijas neesmu saņēmis. To, ka šonedēļ tikšu atlaists, uzzināju no medijiem pagājušo sestdien. Pirms tam biju ticies ar ministru Auguli, un mēs runājām par lidostas attīstību, un nekādus pārmetumus vai mājienu tad nesaņēmu.
No SM izskanējis, ka viens no būtiskākajiem pārmetumiem jums ir nespēja ilgstoši atrisināt strīdu ar airBaltic par lidostas nodevu maksājumiem un aptuveni 2,5 miljonu latu lielo airBaltic parādu lidostai. Kāda stadijā šo jautājumu šobrīd Luhse pārņems?
Mums airBaltic ir bijuši vismaz seši mierizlīguma piedāvājumi par parādu atmaksu. Ne uz vienu no tiem lidosta līdz šim nav saņēmusi pozitīvu atbildi.
Ir bijuši parakstīti divi mierizlīgumi, kuri no airBaltic puses netiek ievēroti. Līdz ar to Luhses kungam šī parāda lieta tiek nodota kā balta lapa.
Kāds bija pēdējais mierizlīguma piedāvājums, summa, kuru lidosta piedāvāja airBaltic samaksāt?
Nē, to es nevaru atbildēt. Tās ir divu komercsabiedrību attiecības.
Jums pārmesta arī kavēšanās ar lidostas modernizācijas, jaunā termināļa projekta īstenošanu.
Ir bijuši vairāki projekti. Tagad pēdējais juridiskais dokuments faktiski ir MK pieņemtais lēmums par to, ka tiek būvēts jauns termināls un ka tiek veidotas attiecības ar airBaltic. Līgumu starp lidostu un airBaltic, lai tas stātos spēkā, vajadzēja nodot Konkurences padomei, bet Konkurences padomei līgums nav nodots, jo mums bija domstarpības ar airBaltic.
Vai ir tā, ka airBaltic nekaunīgi izmanto savu nosacīti dominējošo stāvokli lidostā Rīga? Cik ticami ir, ka tagad ZZS „krusttēvs” Lembergs, nevis ministrs Augulis vai Luhse ņems šīs lidostas un airBaltic lietas savā pārraudzībā?
Es nekomentēšu.
Ko tagad darīsiet?
Ziemsvētku un Jaunu gadu pavadījuši ģimenes lokā un tad skatīšos, ko darīt. Neesmu nopelnījis valsts darbā miljonus, lai tagad varētu atpūsties.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
