Petersona iecelšana „Sadales tīkla” valdē - apliecinājums Druvietes plāna realizācijai
PIETIEK16.09.2012.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Piektdien Latvenergo meitas uzņēmuma Sadales tīkls (ST) akcionāru sapulce precīzi izpildīja Pietiek aprakstīto ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (attēlā) padomnieces Ineses Druvietes plānu un ST valdes locekļa amatā apstiprināja Reformu partijai (RP) pietuvināto Ilvaru Pētersonu. Latvenergo gan apgalvo, ka lēmuma pamatā esot personas profesionalitāte un pieredze un partijas piederībai neesot bijusi nekāda nozīme, tomēr informācijas slēpšana pirms lēmuma pieņemšanas liek domāt par pretējo.
Faktiski ST akcionāru lēmums ir kārtējais apliecinājums, ka skrupulozi tiek pildīts Druvietes plāns „vajadzīgo personu” iecelšanai atbildīgos Ekonomikas ministrijas (EM) padotības uzņēmumos un iestādēs. Pietiek jau rakstīja par plāna prezentāciju ministram un šīs prezentācijas pierakstiem, kā arī ekonomikas ministra Pavļuta precīzo rīcību šī plāna realizācijā.
Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere piektdien pēc ST akcionāru sapulces Pietiek skaidroja, ka jaunizveidotās valdes locekļa vietas amata kandidātu atlasē piesaistīta personāla atlases kompānija SIA Pedersen&Partners, kura no 50 pretendentiem izraudzījusies profesionāli atbilstošāko.
Taču tikai pāris dienas iepriekš, kad Pietiek interesējās par ST valdes papildināšanu un sagaidāmo Pētersona iecelšanu amatā, Bidere atteicās sniegt jebkādu informāciju ne vien par to, kad notiks sapulce un tās dienaskārtību, bet arī par personām, kas jaunajos amatos un kāpēc tiks apstiprinātas.
Piektdien, neraugoties uz faktu, ka Pētersons īsi pirms apstiprināšanas amatā ziedojis nelielu summiņu Reformu partijai, Bidere apgalvoja, ka partijas piederībai neesot bijusi nekāda nozīme. Latvenergo preses pārstāve arī skaidroja, ka daļa kandidātu atteikušies no tālākas dalības atlasē, kad uzzinājuši ST valdes locekļu atalgojuma līmeni. Interesanti, ka starptautiskā telekomunikāciju sistēmu uzņēmuma Cisco Systems Latvijas pārstāvniecības vadītājam algas ierobežojums valstij piederošā uzņēmuma valdē nav šķitis šķērslis.
Pētersonam nav iepriekšējas pieredzes elektroenerģētikas nozarē, bet tieši viņš izraudzīts kā piemērotākais kandidāts ST attīstības plānu mērķu sasniegšanai. Piektā valdes locekļa amata vietas izveidošana tika pamatota ar nepieciešamību uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, lai ar stratēģisku skatījumu palīdzētu sasniegt uzņēmuma noteiktos mērķus.
Tieši tagad elektroenerģijas tirgū notiek būtiskas pārmaiņas. No 1.novembra elektroenerģiju par regulētu cenu varēs pirkt tikai mājsaimniecības, savukārt juridiskajiem lietotājiem būs jāizvēlas kāds no elektroenerģijas tirgotājiem, maksājot vienošanās cenu, bet ST jānodrošina elektrības piegāde no konkrētā piegādātāja un jāslēdz ar klientiem piegādes līgumi. Paredzēts, ka līdz ar jauno regulējumu brīvajam elektroenerģijas tirgum pievienosies gandrīz 20 000 lietotāju, un iepriekš tika paustas aizdomas, ka ST nav gatavs jaunajam uzdevumam.
Pietiek jau ziņoja, ka Druvietes Pavļutam prezentētajā plānā paredzēta arī vairāku citu EM padotības iestāžu un uzņēmumu vadošo amatpersonu nomaiņa. Viens no svarīgākajiem mērķiem ir bankas Citadele vadībā iedabūt „savējos”, un priekšdarbi tam jau ir veikti, atlaižot Privatizācijas aģentūras valdi un ieceļot pagaidu valdi ar Pavļutam pietuvinātām personām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
