Pianista Pavļuta griezīgi disonējošais atvadu akords, no veselības nozares dodoties vēstures mēslainē
Pēteris Apinis, ārsts19.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms dažām nedēļām – laikā, kad Krievijas armija cieta sakāves Ukrainas frontē, medijos bija lasāma ziņa, ka krievu karavīri pirms atkāpšanās vismaz savas dabiskās vajadzības nokārtojuši ukraiņu dzīvokļos uz galda vai dīvāna. Šim atstāstam nav nekādas saistības ar pārējo šī raksta saturu. Šis raksts ir izbrīns par promejošā veselības ministra Daniela Pavļuta rīcību pirms nonākšanas vēstures mēslainē – uz glorificētu pieņēmumu pamata atbrīvot profesionālus ārstus. Mans publiskais informācijas avots ir vairākos portālos pārpublicētais „No amata atsauc rehabilitācijas centra „Vaivari” valdes priekšsēdētāju Andu Nulli”.
Iepriekšējā publikācija par Andu Nulli, kas mani piesaistīja, bija spīdošs raksts žurnāla „European Journal of Physical and Rehabilitation Medicine” augusta numurā, ko Anda Nulle bija rakstījusi kopā ar Mauro Zampolini un Jūliju Trēgeru. Ja nu kādam ir interese, tad varu pateikt, ka abi pēdējie tiek uzskatīti par pasaules rehabilitācijas GURU.
Anda Nulle Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” valdes priekšsēdētājas amatā strādāja kopš 2011. gada. Strādāja daudz – ieskaitot sestdienas un svētdienas. Mīlēja pacientus un rehabilitācijas nozari. Šajā laikā centrs pārvērties par pasaules līmeņa rehabilitācijas iestādi, uz kuru mācīties brauc studenti, rezidenti un rehabilitologi no visas Eiropas. Anda Nulle kļuvusi par Latvijas Ārstu rehabilitologu asociācijas prezidenti un ieņēmusi nopietnas pozīcijas Eiropas fizikālās un rehabilitācijas speciālistu asociācijā un kongresā. Latvijā rehabilitācija izgājusi no „Vaivariem„ un sasniegusi katru slimnīcu, bet daudzviet – ambulatorās medicīnas struktūras. Anda Nulle vada Latvijas rehabilitācijas vadības metodisko darbu (man pēdējā gada laikā žurnālā „Latvijas ārsts” nācies publicēt sešas viņas vadībā izstrādātas vadlīnijas). Bija neiecietīga pret politisko varu un pieprasīja rehabilitācijai finansējumu, un jāteic – naudu arī „izsita”.
Latvijas rehabilitācijas attīstība un straujā NRC „Vaivari” izaugsme ir nozīmīgs Andas Nulles darbs, bet ļoti būtiski – rehabilitācijas centrā ir izveidota izcila komanda, jo rehabilitācija principā ir komandas darbs, kurā bez rehabilitācijas ārsta iekļaujas fizioterapeits, ergoterapeits, logopēds un citi speciālisti. Būtiski – „Vaivaru” komanda ir jauni, pasaules modernajā rehabilitācijā elpojoši kolēģi.
Tad kāpēc Daniels Pavļuts un viņa komanda (kurā ārstu un mediķu nav) īsi pirms jaunas valdības izveidošanas pieņēmuši katastrofālu, veselības aprūpei un pacientiem absolūti kaitniecisku un nozares profesionāļiem pilnīgi nesaprotamu lēmumu? Ar pilnu atbildības sajūtu varu apgalvot, ka presei sniegtā „atmaskojošā” informācija ir labākajā gadījumā pieņēmumu glorificēšana par pierādītiem faktiem, bet ļaunākajā gadījumā – pretīgi izdomājumi un meli.
Man ir 100% pārliecība, ka šis gadījums beigsies tieši tāpat kā citas Veselības ministrijas darbības speciālistu izēšanā no amatiem. Atgādināšu vienu piemēru – ministrija izēda Zāļu valsts aģentūras vadītāju, izcilu speciālisti Ingūnu Adoviču. Viņas vietā nāca Svens Henhuzens, kuru arī ministrija „izēda”, šobrīd aģentūru vada Ingūnas Adovičas bijusī sekretāre. Es šeit nemēģināšu aprakstīt Zāļu valsts aģentūras darba rezultātus.
Tiesa ministrijai pēc tam piespieda maksāt Ingūnai Adovičai kompensāciju, atvainoties, bet kas nu vairs to atceras – valsts nauda taču.
Ko Veselības ministrija iecēla Andas Nulles vietā? Uzreiz divas valdes darbinieces (divkārša alga!), no kurām nevienai nav ārsta, kur nu vēl rehabilitācijas ārsta izglītība. Kāda tur rehabilitācija – ministrijas rīcībā ir draugu pulciņš, kurā medicīnai un rehabilitācijai vietas nav.
Ko ir sasniedzis Daniels Pavļuts kā veselības ministrs un Attīstībai/PAR kā nozari nīdējošā partija? Vislielākais Attīstības/PAR panākums ir pie universitātes slimnīcām izveidot padomes. Atceros deviņdesmitos gadus, kad Gaiļezera slimnīcu vadīja Zigmunds Kovaļčuks vai Edvīns Platkājis – viņiem bija divi vietnieki – viens ķirurģijā un viens terapijā. Šobrīd Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā padome ar biroju, valde ar biroju, direktori, galvenie iepircēji, bet no visiem valdes locekļiem tikai viens ārsts. Līdzīgi visās citās ministrijas pakļautības iestādēs – aparāts audzis un audzis, birokrātija zēlusi, medicīnai kā bārenītei vietas nav palicis, no visām vadītāju vietām mediķi iznīdēti, palikuši autoatslēdznieki un grāmatveži.
Tādus miljonus kā nejēdzīgiem iepirkumiem (kaut vai pārmēra vakcīnu iepirkumiem, Vakcinācijas biroja aprīkojuma vai „zelta kovidgultu” pirkšanai) notrallināt neviens nebija spējis līdz šim, Daniels Pavļuts ir čempions. Esmu pārliecināts – neviens profesionālis nekad nebūtu atļāvies šādas nelietības un šķērdēšanas.
Nu jau mums ir pieredze – kā veselības ministra amatā tiek ielikts diletants, tā viņš ātri saslimst ar „visu zinu” slimību un pilnīgi analfabētiski grauj veselības jomu.
Pēdējais bezcerīgās četrgades lēmums – Andas Nulles padzīšana no rehabilitācijas centra vadītājas posteņa (un vispār no rehabilitācijas, cik var spriest no ministrijas ziņas). Ar šo ne tikai griezīgi disonējošo, uz neuzskaņota instrumenta spēlēto atvadu akordu no veselības nozares vēstures mēslainē dodas apvainojies, dusmīgs un uzticību zaudējis pianists, ko par vadītāju vai ministru sarunas karstumā var nosaukt tikai glaimji, nejēgas vai viņa ministrēšanas aplaimoti pašlabuma guvēji.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
