Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie simtiem izpļakarētu miljonu betonā
AndrisKulbergs17.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Neviens nespēj izskaidrot, kā var būt tāda datu variācija. Bet es varu, tie ir piedzīti dati, lai Rail Baltica projekts taptu ar pozitīvu ieguvumu ar jau traģiski samilzušām izmaksām. Tas ir nepieciešams tāpēc, lai gūtu ES atbalstu, jo ar negatīvu rezultātu ES nefinansēs.
Rezultātā pārspīlētās pasažieru plūsmas pārtop arī tehniskajās prasībās, jo, lai apkalpotu tādu pasažieru skaitu, ir jābūvē ēkas, stacijas, termināļi atbilstoši šādas plūsmas apkalpošanai
Šādi arī no viena, piebraucoša pie RIX termināla, Rail Baltica perona tas viss ir uzblīdis izmērā, kur Rail Baltica RIX stacija ir lielāka par RIX Lidosta termināli. 2026.gadā bija paredzēta 64x vilcienu dienā apkalpojošā kapacitāte!
Lūk, ir rezultāts tam, kad nedz ministri, nedz premjers, nedz prezidents Edgars Rinkēvičs neliekas ne zinis par Latvijas gadsimta lielāko infrastruktūras objektu.
Tagad tiks iztērēti ap ~1 miljardu eiro tikai betona stacijās, kur šo naudu būtu bijis 100x lietderīgāk ieguldīt pamattrasē.
Šīs politiskās ignorances dēļ visi Rīgas un Latvijas iedzīvotāji ir 100% situācijas ķīlnieki.
Es nekavējoties pieprasu Evikai Siliņai, Ministru kabinetam, Arvilam Ašeradenam sniegt skaidru atbildi par to:
- ko ir beidzot plānots uzbūvēt pirmajā RB kārtā?
- kādas ir aprēķinātās izmaksas un kā ir plānots tās finansēt?
- kāds ir būvniecības termiņš?
- kur valdība plāno ņemt būvniecības resursu (darbarokas, tehniku, inženierus, izejmateriālus), ja tie ir paralēli plānoti citos būvniecības projektos?
- vai Rail Baltica risina Latvijas aizsardzības vajadzības, Andri Sprūd?
- kad tiks sasaukta Igaunijas, Latvjas, Lieuvas premjeru tikšanās un informēti kaimiņi par to, ka Latvija esošā finansējuma modeļa apstākļos nav spējīga pildīt savas uzņemtās saistības?
- kad Rail Baltica tiks piešķirts officiāls militārās nozīmes statuss un ieviesti militārie risinājumi?
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.