Iesaki rakstu: 
Motto: Pie kremļa vārtiem stāv Kirhenšteins bāls / Ar lūgumu rokā pēc maizes un sāls. / Bet Staļins tik smaida, tas vecis ir traks, / Jo visiem tak zināms, ka Krievijā bads… (Raibo četrdesmito dziesma.)
Krievija ir miermīlīga. "Kopskaņa" arī! Klāt atkal sirdsapziņu izsole. Savas valsts patriots nedrīkst palikt malā, kad devalvētā valsts politika tiek atkal ietērpta pēc jaunākās modes. Partijas sola daudz un skaisti. Tiesa, partiju solījumi nedaudz atgādina puiša solījumu meitai uz vienu nakti.
Mana sirds pieder "kopskaņai", kas solījumu ziņā ir vislabākā, jo sola visiem paaugstinātas algas un pensijas, bezmaksas veselības aprūpi maznodrošinātajiem un īpašu dzīvokļu fondu repatriantiem, arī draudzību Krievijai, kas, manuprāt, būtiski atšķir to no pārējām. Par repatriāciju runājot, nav domāta repatriācija uz Krieviju, nepārprotiet. Cik lieliski jau tagad ir Rīgā, kur cilvēki sabiedriskajā transportā brauc pa lēto un ir citi pašvaldības doti labumi. Tā vajag visā Latvijā!
Jocīgākie gan grib zināt, kur ņems naudu tam visam. Par to ir domāts. "Kopskaņa" teic: Latvijas Bankas naudas rezerves, kas atrodas ārzemju bankās un pārsniedz lata stabilizēšanai nepieciešamo minimumu, vajag izmantot savējo kreditēšanai. Patiesi, kāda vajadzība ir likvidētajam latam turēt stabilizācijas rezervi. To vajag nekavējoši lietot. Vajag likt lietā to, kas guļ seifā, vajag dzīvot tūlīt, nevis rīt! Un, ja beigu galā arī pietrūks, tad Krievija palīdzēs. Izstāsimies no ES, atstājot tai parādus, un iestāsimies Krievijā. Putins noteikti palīdzēs! Tas droši.
Un ne tikai ņemt jau esošo naudu, bet radīt arī jaunu. "Kopskaņa" atradusi jaunu sviru ieņēmumu celšanai: Ar likumu noteikt ne tikai valdības un pašvaldību, bet arī Latvijas Bankas atbildību par tautsaimniecības attīstību un eksporta veicināšanu. Vienkārši! Inteliģents cilvēks pareizi sapratīs, ka līdz šim minētajām iestādēm tāda pienākuma nebija, bet, ja "Kopskaņa" uzvarēs, tad tā būs! Viņiem pavēlēs to darīt, un viņi darīs "kā mīļie". Kā Krievijā: kā Putins domā, tā notiek. Tā, lūk! Vajag pateikt, ka jārada kopprodukts un budžeta ienākumi. Vajag vienkārši viņiem PATEIKT!
Un, ja par naudu, tad vajag drosmīgāk aizņemties, vajag nebaidīties dzīvot uz budžeta deficīta rēķina, un celt labklājības līmeni. Ja kādam liekas, ka tas jau reiz ir bijis, tad tam jāpasaka, ka tagad tas ir citādāk. Te nav Grieķija. Un nepļāpājiet! Tā ir dzīves baudīšana tūlīt, nevis atlikšana. Mēs to varam gribēt. Kāpēc tad iestājāmies Eiropā? Mēs uzbūvēsim pareizu varas vertikāli!
Šeit jāsaprot, ka es jau sevi pieskaitu pie "Kopskaņas", tas mani iedvesmo. Un vēl tēze: robežlīguma ar Baltijas valstīm un Krieviju parakstīšana un partnerattiecību veidošana ar Krieviju. Visiem taču ir skaidri redzams, un notikumi to pierāda, ka Krievija ir mums draudzīga valsts un neko neapdraud, ja tai neturas pretī, tikai ārvalstu žurnālisti nelietīgā kārtā to apmelo. Skatieties Krievijas televīziju, tur ir patiesība. Tāpēc mums jābūt gudrākiem un jāsniedz draudzīga roka Krievijai šajā brīdi, kad tā cīnās pret Ukrainas nonākšanu Eiropas verdzībā.
Un ne tikai roka jāpasniedz. Visiem jābalso par "Kopskaņu", lai tā nonāk pie varas un lai beidzot attiecības ar Krieviju radniecīgi nokārto uz mūžīgiem laikiem, lai neviens vairs nevar mūs izraut no draudzīgo tautu saimes. Beigu beigās kas tad cits to roku Krievijai sniegs, ja ne tā partija, kas sadarbojas ar Putina partiju un ir uztverama kā tās turpinājums Latvijā. Tas ir tālredzīgi lolots daudzus gadus, un tā būs vienmēr.
Un vēl, ja kādam liekas, ka nauda tomēr nesanāk, tad ir taču visas iespējas pārdot atlikušos valsts īpašumus, kaut Latvijas hidroelektrostacijas, vai vienu - otru salu Daugavā, vai arī Daugavu pašu. Nav šaubu, ka Krievijas investori tās labprāt paņemtu, ja būtu pietiekoši lēti un bonusā dotu pilsonību. Tad mēs kļūtu Krievijas sastāvdaļa un līdz ar to pilnīgi neatkarīgi draudzīgas valsts klēpī, kā tas bija kādreiz.
Vēl ir arī iespējas taupīt uz nevajadzīgās armijas uzturēšanu, kā tas ne reizi vien debatēs dzirdēts. Kāda vajadzība pēc NATO un savas armijas, ja mēs atrastos draudzīgās Krievijas varenajā aizsardzībā. Rietumi mīņājas un nezina, ko Krievijai padarīt par draudzīgo atbalstu Ukrainai, kas ir apjukusi un nezina, kurp grib iet. Vai maz jāšaubās, ka Krievijai tas ir labāk zināms, un turp tad arī jāiet. Un Latvija tāpat var kaut vai sākt ar Latgales autonomiju Krievijas sastāvā.
Kustību jau mēs organizējam, šīs gaišās domas atbalstītāji jau strādā, tikai nevajag traucēt. Mūsu partija to izdarīs! Zaļie vīriņi savus atvaļinājumus varēs te jautri pavadīt, būs mīļi gaidīti. Un nu vēl svaiga "Kopskaņas" doma: Latvijai pielaikot Skandināvijas valstu modeli. Es gan pagaidām īsti neaptveru, kā šī pielaikošana notiks, bet, ņemot vērā, cik sekmīgi savā laikā Godmanis pielaikoja finlandizāciju, gribas ticēt, ka viss beigsies "harašo"
Visu to saprotot, balsojiet par "Kopskaņas" sarakstu kā visdaudzsološāko, un jums viss būs, būs pilnīga saskaņa, sākot no lētiem autobusiem un beidzot ar Krievijas vispusīgu aizsardzību. Tad sāksies īstā dzīve. Vai Krimai tagad ir slikti, vai Abhāzijai slikti, vai Dienvidosetijai, vai … slikti? Arī mums var būt tāpat! Tāpēc balsojiet. Man šajā ziņā izvēle skaidra, un iesaku to arī lasītājam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
